Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) 20.pants paredz pienākumu likuma subjektiem veikt klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.
Aizpildīta klientu anketa satur ievērojamu daudzumu ar dažādiem fizisko personu datiem. Tā, piemēram, klientu anketās tiek norādīti ne tikai klientu pārstāvju dati un kontaktinformācija, bet arī dati par to patiesā labuma guvējiem un šo personu saistību ar politiski nozīmīgām personām. Tamdēļ ir pašsaprotamas atsevišķu personu bažas par to vai visu šo datu iegūšanai un apstrādei ir likumīgs pamats.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) 30.panta 1.daļa paredz likuma subjektiem obligātu pienākumu nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Tajā pat laikā NILLTFN likums sīkāk neskaidro kādi tieši darījumi ir uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem. Tāpat arī NILLTFN likuma regulējums par ziņošanas kārtību un veicamajiem pasākumiem nevienam vien komersantam var radīt neizpratni par atsevišķu darbību veikšanas secību.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTFN likums) paredz obligātu prasību šā likuma subjektiem veikt zināmus priekšdarbus pirms tiek uzsākta sadarbība ar jauniem klientiem.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) 22.panta 1.daļā ir noteikts, ka klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei, tai skaitā lai:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) 3.panta 1.daļā ir uzskaitītas komersantu grupas, kurām, veicot komercdarbību kādā noteiktā sfērā, ir pienākums izveidot un pielietot iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.
Virtuālo valūtu tirdzniecības regulēšana un šajā jomā strādājošo komersantu licencēšana šobrīd netiek veikta lielā daļā Eiropas valstu. Tikai nedaudzas valstis, kā, piemēram, Igaunija, jau šobrīd izdod licences valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu (fiat currencies) apmaiņu, kā arī digitālo maku pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus, lai savu klientu vārdā aizsargātu privātas šifrēšanas atslēgas virtuālo valūtu turēšanai, glabāšanai un pārskaitīšanai.
Sankciju piemērotāji Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Drošības padomes Statūtu 7. nodaļa nosaka juridisko pamatojumu ANO Drošības padomes sankciju ieviešanai, savukārt Līguma par Eiropas Savienību 29.pants un līguma par Eiropas Savienības darbību 215.pants paredz juridisko pamatojumu Eiropas Savienības (ES) sankciju ieviešanai.…
2018. gada 21. jūnijā Saeima atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk – Sankciju likums), ieviešot virkni jaunu pienākumu un soda sankciju starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu novēršanai. Būtiskākie papildinājumi Sankciju likumā precizē likuma subjektu loku, definē kompetentās institūcijas, nosaka sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu izveides nepieciešamību un administratīvo sankciju piemērošanu par iekšējās kontroles sistēmas un sankciju riska pārvaldības trūkumiem.
Ikviens būs dzirdējis plaši izskanējušo informāciju par soda naudām vairāku miljonu euro apmērā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir piemērojusi kādai kredītiestādei par nepilnībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbībā, nepilnīgi veiktu klientu izpēti vai klientu risku izvērtēšanu utt. Tā, piemēram, 2018.gada 16.oktobrī FKTK piemēroja AS „LPB Bank” (agrāk Latvijas Pasta banka) soda naudu 2,2 miljonu euro apmērā par nepietiekami veiktu klientu izpēti un darījumu uzraudzību. Līdzīgi arī 2016.gadā FKTK piemēroja soda naudas 4 kredītiestādēm kopumā gandrīz 6 miljonu euro apmērā par dažādiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) pārkāpumiem.
