AML prasības virtuālo valūtu tirgotājiem
Virtuālo valūtu tirdzniecības regulēšana un šajā jomā strādājošo komersantu licencēšana šobrīd netiek veikta lielā daļā Eiropas valstu. Tikai nedaudzas valstis, kā, piemēram, Igaunija, jau šobrīd izdod licences valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu (fiat currencies) apmaiņu, kā arī digitālo maku pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus, lai savu klientu vārdā aizsargātu privātas šifrēšanas atslēgas virtuālo valūtu turēšanai, glabāšanai un pārskaitīšanai. Igaunijas Republikā, lai saņemtu licenci darbībām ar virtuālo valūtu, jau šobrīd ir nepieciešams sagatavot AML iekšējās kontroles sistēmas dokumentus atbilstoši Igaunijas Republikas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam (Money Laundering and Terrorist Financing Prevention Act).
Sekojot Igaunijas piemēram, ar 2017.gada 26.oktobra grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums) tika noteikts, ka virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs ir persona, kura sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, tai skaitā citu personu emitētās virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs, kas lietotājiem nodrošina iespēju veikt virtuālās valūtas maiņu pret citu virtuālo valūtu, saņemot par to komisijas maksu, vai piedāvā iegādāties un atpirkt virtuālo valūtu, izmantojot atzītu likumīgu maksāšanas līdzekli. Sekojoši arī noteikts, ka virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji ir NILLTFN likuma subjekti, kuriem līdzīgi kā kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ir pienākums izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iekšējās kontroles sistēmu. Šīs prasības par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu attiecībā uz virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem stāsies spēkā no 2019.gada 1.jūlija un Latvijas Republikā šo NILLTFN likuma prasību izpildi no virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju puses kontrolēs Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Jānorāda, ka jau tuvākajā laikā arī pārējās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs virtuālo valūtu maiņas un digitālo maku pakalpojumu sniedzējiem būs nepieciešams ieviest AML iekšējās kontroles sistēmas. To paredz 2018.gada 19.jūnijā publicēta piektā ES AML direktīva (AMLD 5) jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843, kuras prasības dalībvalstīm ir jāievieš savās nacionālajās tiesībās līdz 2020.gada 20.janvārim. AMLD5 arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina tas, ka valūtas apmaiņas pakalpojumu sniedzēji, kuri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu apmaiņu, un digitālo maku pakalpojumu sniedzēji tiek reģistrēti. Tādējādi, no 2020.gada 20.janvāra, visās ES un EEZ valstīs virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji tiks gan reģistrēti, atbilstoši katrā dalībvalstī noteiktajai nacionālajai kārtībai, gan arī tiem būs pienākums veikt savu klientu izpēti, veikt klientu darījumu uzraudzību un ziņot par aizdomīgajiem klientu darījumiem. Vairāk par to, kas ir nepieciešams AML iekšējās kontroles sistēmas izveidei lasiet doku.lv AML ekspertu sagatavotajā rakstā “AML iekšējās kontroles sistēma – NILLTFN likuma prasību izpilde”.
Starptautisko un nacionālo sankciju kontroles sistēmas ieviešana
Papildus AML iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem ir vērts apsvērt arī starptautisko un nacionālo sankciju kontroles sistēmas ieviešanu. Atbilstoši Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums) noteiktajam, šī likuma ievērošana ir obligāta visām fiziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Līdzīga kārtība pastāv arī citās ES un EEZ valstīs, paredzot komersantiem obligātu pienākumu pildīt dažādu starptautisko organizāciju un valstu noteiktās sankcijas. Tādējādi, ja reiz ANO Drošības padome vai ES Padome ir noteikusi sankcijas darījumu veikšanai ar kādu noteiktu personu, tad šī persona arī nedrīkst saņemt pakalpojumus darbībai ar virtuālo valūtu.
Pilnvērtīga sankciju riska pārvaldīšana uzņēmumā nav iespējama bez stingri noteiktas kārtības, kas paredz uzņēmuma darbinieku tiesības un pienākumus pārliecināties par klienta sniegtās informācijas patiesumu, pārbaudīt klienta patiesā labuma guvējus un pārliecināties par to, vai sadarbība ar klientu nenovedīs pie sankciju pārkāpšanas. Lai gan šobrīd normatīvie aktu neparedz obligātu pienākumu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem veidot sankciju riska pārvaldības iekšējās kontroles sistēmu, paredzot uzņēmuma iekšējās politikas un procedūras sankciju riska pārvaldīšanai, uzņēmums var būtiski samazināt riskus, ka tas varētu pārkāpt starptautiskās sankcijas un tiks sodīts par šo sankciju pārkāpšanu.
Iekšējās kontroles sistēmas dokumenti un virtuālās valūtas tirgotāji
Nav noslēpums, ka kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji pagaidām nelabprāt atver norēķinu kontus virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Vairākas komercbankas vispār nevēlas sadarboties ar virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem tieši dēļ trūkumiem klientu identifikācijā un AML prasību izpildē. Savukārt tās kredītiestādes un maksājumu iestādes, kas atver norēķinu kontus darījumiem ar virtuālo valūtu, parasti pieprasa iesniegt AML un sankciju pārkāpšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas dokumentus, lai pārliecinātos par klienta spējām identificēt tās personas, kas saņems pakalpojumus darījumiem ar virtuālajām valūtām. Tamdēļ iekšējās kontroles sistēmas dokumenti, kas paredz virtuālās valūtas tirgotāja rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī rīcību sankciju riska mazināšanai un novēršanai var būt par pamatu ne tikai normatīvo aktu prasību izpildei, bet pat norēķinu konta atvēršanai.
Doku.lv AML eksperti piedāvā sagatavot Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamos iekšējās kontroles sistēmas dokumentus virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem.
—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.
