Starptautiskās sankcijas – kā neapjukt to piemērošanā uzņēmuma ikdienas darbā?

Sankciju piemērotāji

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Drošības padomes Statūtu 7. nodaļa nosaka juridisko pamatojumu ANO Drošības padomes sankciju ieviešanai, savukārt Līguma par Eiropas Savienību 29.pants un līguma par Eiropas Savienības darbību 215.pants paredz juridisko pamatojumu Eiropas Savienības (ES) sankciju ieviešanai. Visbeidzot, Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) 2.panta 2.daļa paredz, ka šī likuma ievērošana ir obligāta visām fiziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Ievērojot to, ka Sankciju likuma 1.panta 1.punktā ir noteikti vairāki starptautisko sankciju piemērotāji, var rasties pamatots jautājums kā ievērot visus noteiktos sankciju režīmus reizē it īpaši tad, ja tie attiecas uz vienām un tām pašām valstīm vai personām. Papildus neskaidrības rada Sankciju likuma 2.panta 1.daļa, kas papildus jau minētajām sankcijām ļauj piemērot arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Vispirms ir jānorāda, ka Latvijas Republikā reģistrētiem komersantiem saistošas starptautiskās sankcijas var noteikt:

1)      Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO);

2)      Eiropas Savienība (ES);

3)      Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis ;

4)      Eiropas Savienības dalībvalstis;

5)      cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija;

6)      Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Uzskaitītie subjekti, kuri ir tiesīgi piemērot Latvijas Republikas komersantiem saistošas starptautiskās vai nacionālās sankcijas nav izkārtoti pēc to starptautiskās ietekmes, jo attiecībā uz sankcijām nepastāv kāda stingri noteikta sankciju savstarpējā juridiskā hierarhija, kas kādu sankciju pakārtotu citai sankcijai. Tāpat arī visi uzskaitītie subjekti nav vienlīdz aktīvi sankciju noteikšanā un sankcijas var savstarpēji pārklāties. Teju vai ikviens būs dzirdējis par ANO Drošības padomes noteiktajām sankcijām, bet par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika, noteiktajām sankcijām būs zināms daudz mazāk.

Piemērā var aplūkot ilustratīvu attēlu ar dažādu starptautisko sankciju pārklāšanos:

 

Attēls no www.cfr.org

Praksē ir izveidojusies kārtība, kur ES Padome, pieņemot visām dalībvalstīm saistošu regulu, pārņem ES tiesību normās ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas. Papildus tam, ES Padome var noteikt arī papildus sankcijas tām, kuras paredzējusi ANO Drošības padome, EDSO vai cita starptautiskā organizācija, kuras pieņemtās sankcijas ES Padome vēlas darīt saistošas. Jāuzsver, ka ES regulas ir vispārsaistošas visās dalībvalstīs un tās nav nepieciešams ieviest ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, jo sankciju piemērošanas kārtībai ir jābūt vienādai visā ES. Arī Sankciju likuma 11.panta 1.daļa nosaka, ka ES regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.

Nacionālās sankcijas Latvijas Republikā nosaka Ministru kabinets. Kopš Sankciju likuma spēkā stāšanās brīža 2016.gada 1.martā, Ministru kabinets šo iespēju ir izmantojis tikai vienu reizi, nosakot nacionālās sankcijas pret personām, kas palīdz Ziemeļkorejai tās kodolprogrammas izstrādē. Ņemot vērā to, ka pret Ziemeļkoreju pastāv gan ANO, gan arī ES sankcijas, šo Ministru kabineta noteikumos arī ir uzsvērts, ka noteikumi nosaka tādus sankciju subjektus, pret kuriem nav noteikti ne ANO, ne ES ierobežojošie pasākumi.

Lai pārliecinātos par to, vai kāda persona vai uzņēmums ir iekļauts sankciju sarakstos, ir nepieciešams ielūkoties internetā pieejamajos resursos. Visvieglāk un ātrāk informāciju var iegūt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas interneta vietnes sadaļā Sankciju saraksti. Sekojot pievienotajām saitēm uz citām interneta vietnēm, ir iespējams pārbaudīt ANO, ES, Latvijas nacionālo sankciju sarakstus.

OFAC sankcijas

Daudz sarežģītāka situācija var veidoties piemērojot Amerikas Savienoto valstu Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets – OFAC) noteiktās sankcijas. Atbilstoši Sankciju likuma 11.panta 2.daļa noteiktajam, citu ES dalībvalstu vai NATO dalībvalstu noteiktās sankcijas var tikt piemērotas Latvijas Republikā ja to nosaka Ministru kabinets un attiecībā uz OFAC sankcijām šāds lēmums nav pieņemts.

No vienas puses, šīs OFAC sankcijas pašas par sevi nav saistošas Latvijas Republikai un Latvijas rezidentiem. Tajā pat laikā ASV jau ilgstoši piekopj praksi, kur ASV rezidentiem un ASV rezidentu kapitālam ir pienākums pildīt ASV likumus neatkarīgi no to atrašanās vietas pasaulē (eksteritoriālas nacionālās prasības). Tādējādi arī Latvijas komersantiem var būt pienākums ievērot OFAC sankcijas ja vien to kapitālā ir ieguldīti ASV rezidentu līdzekļi, tie veic komercdarbību ASV, vai tie veic darījumus ASV dolāros (USD).

ASV valdība aktīvi vēršas pret OFAC sankciju pārkāpējiem un soda naudās bankas ir samaksājušas miljardiem euro, lai tikai varētu turpināt sadarbību ar ASV. Tā, piemēram, 2015.gadā Francijā reģistrētā banka BNP Paribas SA bija spiesta samaksāt soda naudā 8,9 miljardus USD (!!!) par sankciju režīma pārkāpšanu ar Kubu, Sudānu un Irānu. Miljonos mērāmas soda naudas ir maksājušas arī vairākas citas bankas un komersanti, kuri pārkāpuši OFAC noteiktos sankciju režīmus.

Tieši šo OFAC sankciju dēļ Latvijas kredītiestādes izvairās veikt finanšu darījumus ar, piemēram, Irānā reģistrētiem komersantiem, jo šo darījumu veikšana no ASV puses var tikt uztverta kā OFAC noteikto sankciju pārkāpšana, kuras dēļ ir pamats liegt bankai turpmākus darījumus ar USD. Arī Latvijas komercbanku asociācija 2017.gada novembrī aicināja Latvijas komercbankas ievērot šīs OFAC sankcijas pret Irānu, pie tam, ne tikai attiecībā uz maksājumiem USD, bet arī jebkurā citā valūtā. Šo iemeslu dēļ Latvijas komersantiem var rasties pamatotas grūtības saņemt samaksu arī par tādu preču piegādi, kuras pašas par sevi nav iekļautas Irānai noteikto sankciju sarakstos.

Lai pārliecinātos par to, vai kāda valsts, persona vai uzņēmums ir iekļauts OFAC sankciju sarakstos, ir nepieciešams ielūkoties Office of Foreign Assets tīmekļa vietnē.

Sankciju riska pārvaldības iekšējās kontroles sistēma

Pilnvērtīga sankciju riska pārvaldīšana uzņēmumā nav iespējama bez stingri noteiktas kārtības, kas paredz uzņēmuma darbinieku tiesības un pienākumus pārliecināties par klienta sniegtās informācijas patiesumu, pārbaudīt klienta patiesā labuma guvējus un pārliecināties par to, vai sadarbība ar klientu nenovedīs pie sankciju pārkāpšanas. Paredzot uzņēmuma iekšējās politikas un procedūras sankciju riska pārvaldīšanai, uzņēmums var būtiski samazināt riskus, ka tas varētu pārkāpt starptautiskās sankcijas un tiks sodīts par šo sankciju pārkāpšanu.

2019.gada 1.maijā stāsies spēkā grozījumi Sankciju likumā, kas pieprasīs komersantiem veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Ja šīs prasības netiks pildītas, tad VID un citām likumā noteiktajām kontroles iestādēm būs tiesības piemērot sankcijas – sākot no brīdinājuma un noteiktu pienākumu uzlikšanas, līdz pat darbības apturēšanai un soda naudai 1 miljona euro apmērā.

Doku.lv AML eksperti piedāvā sagatavot Sankciju likuma prasību izpildei nepieciešamos iekšējās kontroles sistēmas dokumentus, lai likuma prasību izpilde pēc iespējas mazāk ietekmētu uzņēmuma ikdienas darbu un kvalitatīvi sagatavoti iekšējās kontroles sistēmas dokumenti pasargātu Jūs no likumu pārkāpšanas riska.

 

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.