Aizdevumu došana – NILLTPFN likuma subjektu darbība?
Daudzu komersantu valdes locekļi pēdējā laikā ir bijuši spiesti pārdomāt vai gadu desmitiem piekoptā prakse par dažādu mazāku un lielāku aizdevumu došanu saviem saistītajiem uzņēmumiem un izlīdzēšana draugu un paziņu uzņēmumiem ar nelielu aizdevumu grūtā brīdī vispār ir turpināma. Proti, Valsts ieņēmumu dienests (VID), ierodoties pārbaudē pie uzņēmuma, norāda, ka aizdevumu došana esot vienmēr un visur uzskatāma par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām un pienākumiem – nepieciešams veikt savu risku novērtējumu, izveidot iekšējās kontroles sistēmu, reģistrēt VID NILLTPFN likuma subjekta darbību, iecelt atbildīgo personu, apmācīt darbiniekus utt. No vienas puses, kļūt par NILLTPFN likuma subjektu nav šķēršļu ja vien ir vēlme pildīt likumā noteiktos pienākumus, izstrādāt dokumentāciju utt., bet vai to ir vērts darīt ja aizdevumu došana nav uzņēmuma pamatdarbība, kas tik tiešām tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā? Vai VID ir taisnība pieprasot komersantiem reģistrēt NILLTPF likuma subjekta statusu pat pāris aizdevumu dēļ? Aplūkosim tiesisko regulējumu un mēģināsim rast atbildes uz šiem jautājumiem.
Īsumā par secinājumiem:
- Aizdevumu došana komersantu starpā ir NILLTPFN likuma subjektu darbība, kas pieprasa ieviest iekšējās kontroles sistēmu, veikt klientu izpēti utt.
- Arī aizdevumu došana saistītajiem uzņēmumiem lielākoties tiks uzskatīta par NILLTPFN likuma subjekta darbību.
- NILLTPFN likumā paredzētos izņēmumus aizdevumu došanai grupas ietvaros lielākoties piemērot nebūs iespējams.
- VID pietiek konstatēt pat 1 aizdevumu, lai uzliktu par pienākumu aizdevējam (kreditoram) reģistrēt NILLTPF likuma subjekta darbību.
- Aizdevumu došana tiek uzskatīta par NILLTPFN likuma subjektu darbību pat tad ja aizdevums
Kas nosaka aizdevumu došanu kā NILLTPFN likuma subjektu darbību?
Vispirms jau nesapratni šajā VID praksē rada apstāklis, ka aizdevumu došana kā NILLTPFN likuma subjekta darbība nav tieši minēta NILLTPFN likuma 3.panta 1.daļā, kam it kā būtu jādod pilns NILLTPFN likuma subjektu uzskaitījums. Tostarp šeit ir minētas kredītiestādes un finanšu iestādes, bet aplūkojot NILLTPFN likuma 1.panta 6. un 7.punktā sniegtos definējumus ir saprotams, ka parasta aizdevuma došana nav atbilstoša “kredītiestādes” un “finanšu iestādes” definīcijai. Proti, ir acīmredzams, ka ar šiem terminiem tiek saprasta licencējama komercdarbība finanšu jomā, kas būtu uzskatāma par attiecīgā komersanta pamatdarbību, kur attiecīgo licenci ir iesniegusi Latvijas Banka (iepriekš – Finanšu un kapitāla tirgus komisija) vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs patērētāju (fizisko personu) kreditēšanai. Neskaidrības varētu radīt “finanšu iestādes” definīcijā ietvertais “finanšu līzinga pakalpojumu sniedzējs”, kas varētu tieši netikt licencēts, bet jebkurā gadījumā arī šeit nav runas par parastu aizdevumu citam uzņēmumam. NILLTPFN likuma 3.panta 1.daļas 3.punktā kā NILLTPFN likuma subjekti tiek nosaukti arī “[..] nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības”. Nodokļu jautājumos vienīgā “materiālā palīdzība” varētu būt aizdevuma došana nodokļu nomaksai, no kā var secināt, ka ja reiz aizdevums tiek dots tikai un vienīgi ar mērķi veikt nodokļu nomaksu, tad šāda darbība kļūst par NILLTPFN likuma subjekta darbību.
Tomēr kur gan NILLTPFN likums piemin parastu aizdevumu, ko uzņēmums dod otram uzņēmumam, piemēram, preču iepirkšanai vai darba algu izmaksai?
Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama NILLTPFN likuma 45.panta 2.daļas 6.punktā, kur tiek uzskaitīti komersanti, kurus NILLTPFN likuma izpildē uzrauga VID. Jāņem vērā, ka šī norma ir veidota savdabīgi, nosakot, ka ja vien komersantam ir kāda cita uzraudzības iestāde NILLTPFN likuma izpratnē, tad tā
veic uzraudzības pienākumus, bet VID to dara tikai ja pirms tam nav neviens cits. Tādējādi norma paredz, ka VID uzrauga komersantus, kas sniedz šādus pakalpojumus:
a) kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,
b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,
c) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos [..].
Varētu secināt, ka ja vien tiek veikta jebkāda kreditēšana, un komersantam nav jau esošs NILLTPFN likuma subjekta statuss, tad to uzrauga VID un šādam komersantam ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam. Tomēr rodas jautājums vai pat viena aizdevuma došana, ja tas, piemēram, tiktu
dots debitoram, kura vienīgais dalībnieks, patiesais labuma guvējs (PLG) un reizē arī valdes loceklis ieņem visus šos pašus statusus un amatus arī kreditora uzņēmumā? Proti, ikdienišķa situācija, kur vienam un tam pašam uzņēmīgam cilvēkam tieši un nepastarpināti pieder vairāki uzņēmumi, kuros šī persona ieņem arī valdes locekļa amatus, un šie uzņēmumi savstarpēji izsniedz aizdevumus pēc vajadzības. Vai arī šādu aizdevumu došana būs NILLTPFN likuma subjektu darbība? VID atbilde ir viennozīmīgs JĀ – arī šādā gadījumā ir jāreģistrē NILLTPFN likuma subjekta statuss, jāizveido iekšējās kontroles sistēma, jāveic klienta izpēte utt. Tāpat arī nav nozīmes kā tiek saukts naudas līdzekļu piešķīrums – aizdevums, kredīts, kredītlīnija vai vēl kā savādāk, jo pamatdoma ir naudas līdzekļu nodošana citam komersantam, kas tos apņemas atdod pēc zināma laika vai nosacījuma iestāšanās brīža. VID ieskatos, nav nozīmes tam, ka aizdevumi tiek doti gadījuma rakstura pēc nevis kā mērķtiecīga un profesionāla darbība peļņa gūšanas nolūkā, tik un tā to uzskatīs par NILLTPFN likuma subjekta darbību. Tātad, pat bez procentiem izsniegts aizdevums būs NILLTPFN likuma subjekta darbība.
Izņēmumi
Kā vienīgais izņēmums, lai komersants izsniegto aizdevumu dēļ varētu nekļūt par NILLTPFN likuma subjektu, ir minēts NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļā, kas paredz sekojošo: “Par šā likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus — kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu (izņemot kooperatīvās sabiedrības, kad tās sniedz noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanas pakalpojumus) — tikai grupas ietvaros vai kooperatīvās sabiedrības biedriem to pamatdarbības nodrošināšanai vai par grupas vai kooperatīvās sabiedrības biedru saistībām, ja izpildās visi šādi nosacījumi:
1) grupa vai kooperatīvā sabiedrība sastāv no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstītām personām, filiālēm vai to pārstāvniecībām — dalībvalsts rezidentiem —, kuru pamatdarbība nav saistīta ar augsta riska trešo valsti;
2) grupas vai kooperatīvās sabiedrības sastāvā esošo personu patiesie labuma guvēji un personas, kas ieņem amatu to izpildinstitūcijā, ir dalībvalsts rezidenti;
3) grupas vai kooperatīvās sabiedrības sastāvā nav čaulas veidojuma;
4) šajā daļā minētie finanšu pakalpojumi tiek sniegti uz rakstveida darījuma pamata, norēķiniem izmantojot dalībvalstī reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.”
Tātad, par NILLTFN likuma subjektiem netiks uzskatīti tādi aizdevumu devēji, kas dod aizdevumus tikai un vienīgi savas grupas ietvaros, vienlaikus izpildot visus šos kritērijus:
1) grupa sastāv no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstītām personām, filiālēm vai to
pārstāvniecībām — dalībvalsts rezidentiem —, kuru pamatdarbība nav saistīta ar augsta riska trešo
valsti;
2) grupas sastāvā esošo personu PLG un personas, kas ieņem amatu to izpildinstitūcijā, ir dalībvalsts
rezidenti;
3) grupas sastāvā nav čaulas veidojuma;
4) aizdevumi tiek sniegti uz rakstveida darījuma pamata, norēķiniem izmantojot dalībvalstī reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.
Katrs no šeit lietotajiem jēdzieniem prasa papildus paskaidrojumus lai saprastu kuros gadījumos aizdevumu došana būs NILLTFN likuma subjekta darbība un kuros ne.
Kas ir grupa?
NILLTPFN likuma 1.panta 2. 1 punkts nosaka, ka “grupa” (NILLTPFN likuma izpratnē) ir juridisko personu vai juridisku veidojumu grupa, kas:
1) sastāv no mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrības, kā arī no veidojumiem, kuros mātes sabiedrībai vai meitas sabiedrībai ir dalība,
2) ir koncerns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē.
Ielūkojoties Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir secināms, ka šī likuma 1.panta 9. – 11.punktā tiek definēts, ka “koncerna mātes sabiedrība” ir komercsabiedrība, kura kontrolē vienu vai vairākas tās meitas sabiedrības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sekojoši “Koncerna meitas sabiedrība” ir komercsabiedrība, kuru kontrolē tās mātes sabiedrība šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet par koncerna mātes sabiedrības meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna meitas sabiedrības meitas sabiedrību. Savukārt “Koncerns” ir sabiedrību kopums, kuru veido koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības. No NILLTPFN likuma 1.panta 2. 1 punkta definīcijas ir noprotams, ka likumdevējs ir vēlējies noteikt divas pazīmes grupai – vai nu šo grupu veido mātes un meitas sabiedrības, kā arī sabiedrības, kurās mātes un meitas sabiedrībai ir dalība (pieder kapitāldaļas vai akcijas), vai arī ir izveidots koncerns. Vienlaikus NILLTPFN likums nedod skaidru pazīmi kādai būtu jābūt dalībai citā sabiedrībā (cik procentiem kapitāldaļu vai akciju ir jāpieder) lai veidotos pietiekama “dalība” NILLPTFN likuma 1.panta 2. 1 punkta izpratnē. Ir saprotams, ka 0,01% vai 3% dalība citā uzņēmumā ir niecīga, kas nedod reālas kontroles iespējas, piemēram, balsojot dalībnieku sapulcē. Tajā pat laikā vai, piemēram, 30% dalība, kas būtu par pamatu arī norādīt PLG, ir pietiekama? Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61.pants paredz, ka ir pamats uzskatīt, ka mātes sabiedrība tieši vai netieši ir ieguvusi kontroli pār meitas sabiedrību ja izpildās vismaz 1 no šādiem nosacījumiem:
1) akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums (vairāk par 50 procentiem balsstiesību), pamatojoties uz kapitāla līdzdalību attiecīgajā meitas sabiedrībā (neatkarīgi no šīs līdzdalības
daļas lieluma);
2) tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu vairākumu (vairāk par 50 procentiem locekļu skaita), pamatojoties uz kapitāla
līdzdalību attiecīgajā meitas sabiedrībā (neatkarīgi no šīs līdzdalības daļas lieluma);
3) tiesības izmantot dominējošo ietekmi koncerna meitas sabiedrībā, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar citiem meitas sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem vai saskaņā ar šīs
sabiedrības statūtiem (neatkarīgi no tā, vai mātes sabiedrībai ir vai nav kapitāla līdzdalības daļas šajā sabiedrībā);
4) vairākums koncerna meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu, kas bijuši attiecīgajos amatos kārtējā pārskata gadā, iepriekšējā pārskata gadā un līdz šī
konsolidētā finanšu pārskata sagatavošanai ir iecelti vienīgi koncerna mātes sabiedrības balsstiesību izmantošanas rezultātā;
5) vienpersoniska kontrole pār akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesībām koncerna meitas sabiedrībā, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar citiem šīs meitas sabiedrības
akcionāriem vai dalībniekiem.
Uzreiz jāuzsver, ka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61.panta mērķis ir noteikt gadījumus, kuros obligāti ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats. Ja reiz šī arī ir vienīgā norma tiesību aktā, kas nosaka jebkādus dalības sliekšņus kontroles noteikšanai pār citu uzņēmumu, tad nav pamata šo pašu normu neattiecināt arī uz citiem gadījumiem, kuros ir dotas atsauces uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai jēdzieniem “mātes sabiedrība" un “meitas sabiedrība". No šī var secināt, ka ja, piemēram, dalība meitas sabiedrībā pārsniedz 50%, tad nav šaubu par to, ka aizdevuma došana šādai sabiedrībai nav uzskatāma par NILLTPFN subjektu darbību. Šim secinājumam piekrīt arī VID, sarunās norādot, ka tieši 50% līdzdalība kapitālā ir tas ko vērtē VID lai noteiktu vai aizdevuma došana ir uzskatāma par NILLTPFN subjekta darbību. Tajā pat laikā netiek atbildēts jautājums ko darīt ja kapitāla līdzdalība ir tikai 40% vai 30%, jo arī šajos gadījumos kontrole var pastāvēt citā veidā kā to paredz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61.pants.
Tādējādi, tā kā NILLTPFN likums nav noteicis konkrētu līdzdalības apmēru saistītajās sabiedrībās pie “grupas” definīcijas, jautājums par līdzdalības apmēru procentos vēl aizvien paliek atvērts un ir diskutējams ar VID. Vienlaikus ir acīmredzams, ka aizdevumu došana gadījumos, kur viena un tā pati fiziskā persona ir gan 100% dalībnieks, gan PLG, gan arī valdes loceklis vairākos uzņēmumos, ir NILLTPFN likuma subjekta darbība jo neizpildās tieši “grupas” kritērijs – uzņēmumi ir saistīti ar vienu konkrētu fizisko personu, bet tie savstarpēji nav mātes – meitas sabiedrības. Tādējādi vien jau ir secināms, ka šo NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļā noteikto izņēmumu praksē varēs izmantot diezgan maza uzņēmumu daļa.
Šajā piemērā ir uzskatāmi redzams, ka NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas definīcijai atbilst tikai aizdevumu došana starp uzņēmumiem A, F, G, H, I. Definīcijai atbilstu arī uzņēmumi J un K,
tomēr VID prakses dēļ tiem izsniegtie aizdevumi netiks uzskatīti par dotiem grupas ietvaros jo mātes sabiedrības dalība nesasniedz 50%. Pie tam, nav nozīmes tam vai Investors Jānis reizē ir ne tikai dalībnieks un PLG visos šajos uzņēmumos, bet arī valdes loceklis, kas parakstītu aizdevuma līgumu no abām pusēm –SIA E aizdevums SIA C vai SIA B aizdevums SIA G netiks uzskatīts par dotu grupas ietvaros.
Latvijas komersanti
Vēl vien būtisks kritērijs NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas izņēmuma piemērošanai ir prasība, kur visiem grupas sastāvā esošajiem uzņēmumiem ir jābūt ierakstītiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Papildus gan ir nosacījums, ka grupas biedri varētu būt arī no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, tomēr no NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas 1.punkta satura ir noprotams, ka ES un EEZ valstīs var būt tikai Latvijas Republikā reģistrēto uzņēmumu filiāles vai pārstāvniecības. Uz šādu secinājumu norāda tiesību normā lietotā konstrukcija nodalot atsevišķi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstītās personas, bet ar komatu nodalot filiāles vai to pārstāvniecības, kuru statusu tālāk paskaidro domu zīmēs ievietotais jēdziens “dalībvalsts rezidenti”. Tādējādi, ja pat Latvijā reģistrētam uzņēmumam pieder 100% kapitāldaļas, piemēram, Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam, aizdevuma došana netiks uzskatītā par kreditēšanu grupas ietvaros. Izņēmums būs piemērojams tikai uz aizdevuma došanu Latvijas uzņēmuma filiālei vai pārstāvniecībai Zviedrijā.
Augsta riska trešās valstis
Papildus kritērijs NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas izņēmuma piemērošanai ir nosacījums, ka neviena no grupā ietilpstošo uzņēmumu, to filiāļu vai pārstāvniecību pamatdarbība nav saistīta ar “augsta riska trešo valsti”. Augsta riska trešās valstis NILLTFPN likums definē tā 1.panta 12. 1 punktā. Tās ir valstis vai teritorijas, kurās saskaņā ar starptautisko organizāciju vai organizāciju, kas nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, nav efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas, tai skaitā valstis vai teritorijas, kuras Eiropas Komisija ir noteikusi par tādām, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus ES finanšu sistēmai.
Šīs ir valstis, kas ir iekļautas ES augsta riska trešo valstu sarakstā (deleģētā regula (ES) 2016/1675), kas noteikts atbilstoši AML 4.direktīvas (2015/849) 9.panta 2.punktam. Šo valstu saraksts tiek pastāvīgi atjaunots un pārskatīts, bet šobrīd šo valstu sarakstā ir gan ļoti eksotiskas jurisdikcijas, ar kurām Latvijas uzņēmējiem varētu nebūt plaši biznesa kontakti (piemēram, Kongo Demokrātiskā Republika un Uganda), gan arī Apvienotie Arābu Emirāti. ES Augsta riska trešo valstu saraksts daļēji pārklājas gan ar FATF “pelēko sarakstu”, gan MK 17.12.2020. noteikumos Nr.819 «Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām» minētajām jurisdikcijām, tomēr jāuzsver, ka katrs no paaugstināta riska jurisdikciju sarakstiem tiek veidots pēc saviem principiem un arī
pārskatīts pēc saviem kritērijiem.
ES augsta riska trešo valstu saraksts tiek pārskatīts līdzīgi FATF sarakstam – 2 reizes gadā (parasti – marta un oktobra mēnešos). Iedziļinoties FATF un Eiropas Komisijas ziņojumos var nojaust par kādas valsts iespējamo iekļūšanu šajos sarakstos nākotnē, tomēr to paredzēt pilnīgi nav iespējams. Tādējādi, veicot uzņēmējdarbību citās valstīs ārpus ES, pastāv risks, ka šīs valsts kādreiz var iekļūt ES augsta riska trešo valstu sarakstā, ka liegtu izmantot NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas izņēmumu. Savukārt, ja šis apstāklis iestājas, ir aizdevumu devējam būs pienākums reģistrēt NILLTPFN likuma subjekta darbību un veikt klienta izpēti pār tiem aizņēmumu saņēmējiem, kuru pamatdarbība ir bijusi saistīta ar šīm augsta riska trešajām valstīm.
PLG un valdes locekļi – dalībvalsts rezidenti
NILLTPFN likuma 1.panta 5.punkts (attiecībā uz juridiskām personām) PLG definē kā fizisku personu, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
Papildus tam, NILLTPFN likuma 18. 2 pants paredz juridisko personu pienākumu pašām noskaidrot savus PLG un paziņot tos komercreģistram. Tādējādi attiecībā uz PLG noskaidrošanu, tostarp to rezidences noskaidrošanu, jautājumiem nevajadzētu rastiem. Arī šeit, tāpat kā iepriekš, jēdziens “dalībvalsts” nozīmē ES un EEZ valstis. Tādējādi, ja kaut vienam no sabiedrības PLG rezidence ir jebkura valsts ārpus ES un EEZ valstīm, NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas izņēmumu nevar piemērot.
Komerclikuma 209.pants paredz, ka sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Savukārt Komerclikuma 221.panta 1.daļa paredz, ka tikai un vienīgi valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. No tā secināms, ka lai piemērotu NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas izņēmumu visiem darījumā iesaistīto sabiedrību valdes locekļiem ir jābūt ES vai EEZ valstu rezidentiem.
Diskusijas var raisīties par PLG un valdes locekļu rezidences valsts noteikšanu. Proti, pilsonība nav tas pats kas rezidence, jo persona var būt, piemēram, Latvijas pilsonis, bet pastāvīgi dzīvot Kiprā, kur viņam pieder nekustamie īpašumi, ir darba vieta un tiek maksāti nodokļi utt.
Nodokļu tiesībās tiek pieņemts (skat. likuma “Par nodokļiem un nodevām" 14.panta 2.daļu), ka
persona ir Latvijas rezidents ja:
1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
Tādējādi, vismaz attiecībā uz Latvijas Republiku, par pamatu rezidences noteikšanai varētu izmantot likumā “Par nodokļiem un nodevām" noteiktos kritērijus. Tajā pat laikā citās valstīs šie kritēriji var atšķirties un arī NILLTPFN likums tieši nepaskaidro kā jāsaka personas rezidence. Tādējādi NILLTFPN likuma izpildes vajadzībām rezidences jautājuma noskaidrošanā var tikt izmantoti arī citi risinājumi.
Čaulas veidojumi
Atbilstoši NILLTPFN likuma 1.panta 15.1 punktam čaulas veidojums ir tāda juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes:
a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību vai juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,
b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,
c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).
Tātad, grupā ietilpstošie uzņēmumi nedrīkst atbilst nevienai no čaulas veidojuma pazīmēm lai to savstarpēji izsniegtie aizdevumi netiktu atzīti par NILLTPFN likuma subjektu darbību. Arī šīs pazīmes var raisīt diskusijas par viena vai otra uzņēmuma atbilstību kādai no tām. Piemēram, tā kā NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas izņēmuma piemērošanai uzņēmumiem ir jābūt reģistrētiem Latvijā, tad “b” pazīme nav piemērojama – Latvijā normatīvie akti paredz pienākumu juridiskai personai sagatavot finanšu pārskatus par savu darbību un arī iesniegt gada pārskatus. Tajā pat laikā situācija ar pazīmēm “a” un “c” nav tik viennozīmīga.
Pazīmei “a” dažkārt var atbilst holdinga uzņēmumi, kuru vienīgais darbības uzdevums ir būt par citu uzņēmumu kapitāldaļu īpašniekiem, neveicot nekādu citu saimniecisko darbību. Saprotams, ka šādā gadījumā uzņēmumam nav nekāda apgrozījuma no saimnieciskās darbības, ne arī peļņas, ja nav saņemtas dividendes. Tomēr holdingsabiedrību darbību nevar aplūkot tik šauri, ka vērā ņem tikai uzņēmuma apgrozījumu, nevērtējot citus ar uzņēmuma darbību saistītos apstākļus. Tāpēc, kamēr vien uzņēmuma dibināšanai un darbībai ir bijis kāds racionāls pamats, neskatoties uz apgrozījuma neesamību, uzņēmumu nevar uzskatīt par čaulas veidojumu.
Tas pats norādāms arī attiecībā uz “c” pazīmi par telpu neesamību. Arī šo pazīmi nevar tulkot pārāk plaši, jo šeit ar telpu neesamību ir domāta tipiskā situācija kādā tiek reģistrēti ārzonu uzņēmumi – vienā pastkastītes adresē tiek reģistrēti tūkstošiem uzņēmumu. Tajā pat laikā, ja Latvijā reģistrētam uzņēmumam ir juridiskā adrese, kuras sabiedrības sasniedzamība un tiesības atrasties šajā adresē saskaņā ar Komerclikuma 139.pantu tiek apliecināta pieteikumā komercreģistram, nav pamata mēģināt pierādīt telpu neesamību kā iemeslu sabiedrības atzīšanai par čaulas veidojumu.
Rakstveida līgums un dalībvalstī reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi
Prasība par rakstveida līguma esamību aizdevuma izsniegšanai droši vien liekus jautājumus nerada. Ir pamats šaubīties vai uzņēmumu starpā aizdevumi varētu tikt izsniegti uz mutiskas vienošanās pamata, jo šādos gadījumos nav iespējams veikt precīzus ierakstus grāmatvedības reģistros, ne arī ir skaidrība par citiem būtiskajiem līguma nosacījumiem – aizdevuma termiņu, atmaksas kārtību, procentiem utt. Tādējādi ir tikai loģiski saprotams, ka šādi dokumenti tiek noformēti rakstveidā.
Otra prasība liedz dot aizdevumus skaidrā naudā, kā arī pārskaitījumiem pieprasa izmantot ES vai EZZ valstīs reģistrētu maksājumu pakalpojumu sniedzēju norēķinu kontus. Arī aizliegums dod aizdevumus vai veikt to atmaksu skaidrā naudā nepārsteidz ņemot vērā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktos ierobežojumus darījumiem skaidrā naudā.
Savukārt attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir norādāms sekojošais. No NILLTPFN likuma 1.panta 6. un 7.punkta, Kredītiestāžu likuma un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izriet gan “kredītiestādes” definīcija, gan arī norāde uz to, kas ir saprotams ar jēdzienu “maksājumu iestāde” un “maksājumu pakalpojums". Īsumā, gan kredītiestādēs, gan arī maksājumu iestādēs klients var atvērt norēķinu kontu un veikt darījumus šajā kontā, tostarp nosūtīt un saņemt naudas līdzekļus (saņemt maksājumu pakalpojumu). Starp Kredītiestādēm un maksājumu iestādēm ir atšķirības, tomēr to aplūkošana nav šī raksta mērķis.
Būtiskākais ir tas, ka NILLTPFN likums ar 3.panta 6.daļā doto norādi “maksājumu pakalpojumu sniedzējs” aptver gan kredītiestādes gan maksājumu iestādes, līdz ar ko norēķinu konti uzņēmumam var būt atvērti ne tikai kredītiestādēs, bet arī pie jebkura ES vai EEZ valstī reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, plaši zināmā Paysera ir nevis kredītiestāde, bet gan Lietuvā licencēta maksājumu iestāde un tās izmantošana aizdevumu došanai grupas ietvaros ir atļauta.
Nobeigums Nr.1
Aplūkojot jautājumu par iespēju uzņēmumam dot aizdevumus ir jāsecina, ka teju vai ikviena izdevuma došanu VID uztvers kā NILLTPFN likuma subjekta darbību. Lai gan NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļa paredz izņēmumu no likuma subjekta statusa tiem aizdevējiem, kas aizdevumus dod grupas ietvaros, ir secināms, ka šādi gadījumi kopumā nebūs plaši izplatīti normā noteikto kumulatīvo kritēriju dēļ, kuri ir grūti izpildāmi galvenokārt tieši “grupas” definīcijas dēļ.
Tādējādi ikviens uzņēmums, kas dod aizdevumu citam uzņēmumam, kaut arī abiem uzņēmumiem ir viens un tas pats īpašnieks – fiziskā persona, kas reizē abos uzņēmums ir arī PLG, kā arī vienlaikus pats ir arī valdes loceklis abos uzņēmumos, būs NILLTPFN likuma subjekti atbilstoši VID izpratnei. Līdz ar to, pat ja aizdevumi ir doti senāk un nav vēl aizvien atmaksāti, VID pieprasīs reģistrēt aizdevuma devējam NILLTPFN likuma subjekta statusu, izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, veikt klienta (aizdevuma saņēmēja) izpēti utt. Pie tam, aizdevumu VID var konstatēt pavisam vienkārši aplūkojot bankas konta pārskatus un līdz ko VID darbinieki pamanīs jebkādas norādes par aizdevumu vai to atmaksu, tā lūgs uzrādīt līgumu un tad jau tālāk norādīs par nepieciešamību reģistrēt NILLTPFN likuma subjekta statusu.
Nobeigums Nr.2
Tas, vai VID pieeja ir pareiza pēc būtības liekot ieviest iekšējās kontroles sistēmu un liekot pētīt pašam sevi pašu (ja abos uzņēmumos ir viens un tas pats dalībnieks un valdes loceklis, tad šī persona pilda klienta anketu pati par sevi un reizē veic izpēti par sevi), ir diskutabls jautājums. Diez vai uzdevums pētīt pašam sevi atbilst NILLTPFN likuma mērķim, jo pašam pētot savu darbību nelegālās naudas plūsmas netiks atklātas (ja tādas ir, tad saprotams, ka tās netiks atklātas).
To, ka šī situācija ir likumdevēja kļūda, norāda kaut vai tas vien, ka grozījumi NILLTPFN likuma 45.pantā, paplašinot VID uzraugāmo subjektu loku, tika veikti ar 26.10.2027.likumu, bet NILLTPFN
likuma 3.pants ar jaunu 6.daļu, paredzot izņēmumus kuros aizdevumu devēji nav NILLTPFN likuma subjekti, tika iekļauts NILLTPFN likumā ar 15.06.2021.likumu. Tādējādi it kā tika mēģināts labot šo situāciju, tomēr kļūdas labojums nav uzskatāms par veiksmīgu, jo izņēmuma nosacījumi ir tulkojami pārāk šauri un neļauj tos attiecināt uz iepriekš minēto situāciju, kur viens un tas pats cilvēks no vienas puses dod, bet no otras pieņem aizdevumu un vēl pats par sevi pilda klienta anketu un veic izpēti pats par sevi.
Papildus tam, no NILLTPFN likuma neizriet skaidri noteikta prasība par vismaz 50% līdzdalību mātes sabiedrībai meitas sabiedrībā lai attiecinātu NILLTPFN likuma 3.panta 6.daļas izņēmumu. Tādējādi
VID būtu pamats ņemt vērā arī citus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61.pantā noteiktos kritērijus kontroles konstatēšanai mātes – meitas sabiedrības attiecību ietvaros.