Ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) 30.panta 1.daļa paredz likuma subjektiem obligātu pienākumu nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Tajā pat laikā NILLTFN likums sīkāk neskaidro kādi tieši darījumi ir uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem. Tāpat arī NILLTFN likuma regulējums par ziņošanas kārtību un veicamajiem pasākumiem nevienam vien komersantam var radīt neizpratni par atsevišķu darbību veikšanas secību.

Atbilstoši 2017.gada 14.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” neparasts darījums ir darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm. Neparastu darījumu pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tā, piemēram, par vispārīgām neparastu darījumu pazīmēm tiek nosauktas šādas situācijas, kurās ikvienam NILLTFN likuma subjektam ir pienākums iesniegt ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam:

1) darījums, kurā piedalās klients, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā un par kuru informācija ir iekļauta Finanšu izlūkošanas dienesta uzturētajā tīmekļvietnē sankcijas.kd.gov.lv;

2) klients vai klienta patiesais labuma guvējs un tā veiktais darījums (tai skaitā līdzekļi, kas vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā), par kuru klienta izpētes ietvaros konstatēta publiski pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu vai ar terorismu vai tā finansēšanu.

Papildus šīm vispārīgajām pazīmēm, papildus ir noteiktas neparastu darījumu pazīmes dažādām NILLTFN likuma subjektu kategorijām. Tā, piemēram, lielākajai daļai NILLTFN likuma subjektu ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par gadījumu, kur klienta veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents 10 000 euro vai vairāk. Tajā pat laikā attiecībā uz aģentiem vai starpniekiem darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētājiem, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem, kā arī ārvalstu valūtas tirgotājiem, šis darījumu slieksnis ir noteikts 5 000 euro apmērā. Tādējādi katram NILLTFN likuma subjektam ir pienākums rūpīgi iepazīties ar tā darbības nozarei noteiktajām neparastu darījumu pazīmēm.

Pretēji neparastiem darījumiem, aizdomīgs darījums ir darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Lai gan neparastu darījumu pazīmes ir noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, aizdomīgu darījumu pazīmes normatīvie akti nenosaka. Tamdēļ NILLTFN likuma subjekti var noteikt arī citas pazīmes, kuras raksturīgas tieši to darbības nozarei un klientu profilam, kuras tie uzskatīs par aizdomīgiem darījumiem. Līdz ar to arī bieži vien komersanti aizdomīgu darījumu pazīmju noteikšanai lieto kādas nozares apvienības apstiprinātos aizdomīgu darījumu kritērijus.

Atkarībā no komercdarbības nozares un citiem apstākļiem, par aizdomīgiem darījumiem varētu tikt uzskatīti darījumi kuros, piemēram:

• klients nervozē bez acīmredzama iemesla;
• klientam ir pavadītāji vai padomdevēji, kas viņu vēro un dod norādes par tālāko rīcību (tajā skaitā konsultējot telefoniski);
• nav skaidra klienta uzņēmuma darbība;
• daudzkārt mainīta klienta juridiskā struktūra (nosaukuma maiņa, īpašumtiesību nodošana, juridiskās adreses maiņa);
• nevajadzīgi sarežģīta klientu struktūra;
• nezināmu iemeslu dēļ klients veic maksājumu, sadalot to vairākos darījumos tā, lai neviena no samaksātajām summām nepārsniegtu EUR 10 000 vai attiecīgu ekvivalentu citā valūtā, ja šāda maksāšanas kārtība nav noteikta attiecīgajā līgumā un klienta finansiālais stāvoklis ļauj samaksāt visu minēto summu uzreiz;
• darījumi par summu, kas ir ievērojami zemāka vai augstāka nekā tirgus cena;
• pazīmes, ka klients nevēlas veikt pasākumus, lai saņemtu nepieciešamos valsts institūciju atļaujas/reģistrācijas dokumentus u.c.;
• darījuma veicēja paziņotais sociālais stāvoklis neatbilst veikto darījumu veidam vai apjomam (piemēram, students, bezdarbnieks, pašnodarbinātais);
• un citas tamlīdzīgas situācijas.

Attiecībā uz aizdomīgu darījumu pazīmēm ir svarīgi uzsvērt, ka šīs pazīmes izvērtējamas kopsakarībā ar klienta profilu un veikto saimniecisko darbību, izvērtējot darījuma aizdomīgumu. Tā rezultātā var rasties pamats nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par analīzes rezultātā konstatētu, konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu aizdomīgu darījumu. Tajā pat laikā klienta rīcībai var tikt rasts arī pamats izskaidrojums, kādēļ darījums atbilst aizdomīga darījuma pazīmēm, bet kur šāda rīcība no klienta puses bija pamatoti attaisnojama.

Saprotams, ka ikvienu klienta rīcību ir iespējams attaisnot. Tomēr, uzklausot klientu, ir vērts aplūkot klienta sniegtos paskaidrojumus kopsakarībā ne tikai ar paša klienta teikto, bet arī, piemēram, parasti pieņemto darījumu praksi. Ja darījums atbilst vispārpieņemtajai darījumu praksei šādu darījumu veikšanā un nepastāv citi objektīvi apstākļi, kuri norāda uz negatīvu informāciju par klientu, tad, ticamākais ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam nebūs jāsniedz.

Lai izvērtētu nepieciešamību sniegt ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam, ir iespējams izmantot šādu darījuma izvērtēšanas blokshēmu:

Ja analīzes rezultātā tiek secināts, ka ir pamats sniegt ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam, tad ziņojumi Finanšu izlūkošanas dienestam tiek iesniegti, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta uzturētajā tīmekļvietnē zinojumi.kd.gov.lv pieejamo e-pakalpojumu „Informācijas sniegšana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem”. Plašāka informācija par ziņojumu sniegšanas kārtību ir pieejama Finanšu izlūkošanas dienesta publicētajā lietotāja rokasgrāmatā par informācijas sniegšana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem.

Sniedzot ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam, NILLTFN likuma subjektam ir pienākums arī izvērtēt savas iespējas atturēties no darījuma veikšanas līdz atbildes saņemšanai no Finanšu izlūkošanas dienesta. Tomēr, atbilstoši NILLTFN likumā noteiktajam, šāda atturēšanās no darījuma izpildes ir veicama tikai tad ja tā rezultātā likuma subjekta aizdomas netiek atklātas klientam. Vērtējums par to vai darījuma veikšana atklātu klientam radušās aizdomas ir jāveic komersantam pašam. Tomēr, ja reiz komersants ir nolēmis veikt darījumu bez nogaidīšanas perioda, tad tam būtu jābūt pietiekami labi argumentētam pamatam kā tieši atturēšanās no darījuma veikšanas atklātu klientam pastāvošās NILLTFN likuma subjekta aizdomas.

Sniedzot ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam, NILLTFN likuma subjekts rīkojas atbilstoši šādai blokshēmai:

Nobeigumā jāuzsver, ka komersantiem nevajadzētu baidīties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par konstatētajiem neprastajiem vai aizdomīgajiem darījumiem. NILLTFN likums aizsargā godprātīgus ziņotājus no jebkāda veida tiesvedības procesiem pret tiem. Tajā pat laikā par neziņošanu par šādiem darījumiem komersantam var tikt piemērota gan soda nauda līdz 1 miljonam euro. Tāpat arī neziņošanas dēļ, ja šādi gadījumi tiek atklāti, var ievērojami ciest komersanta reputācija.

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.