Klienta darījumu uzraudzības process, ievērojot NILLTFN likuma prasības
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) 20.pants paredz pienākumu likuma subjektiem veikt klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem. Papildus tam, NILLTFN likums pieprasa īpašu uzmanību pievērst:
1) klientam netipiski lielam darījumam, sarežģītam darījumam, šķietami savstarpēji saistītiem darījumiem vai darījumam, kuram šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;
2) darījumam, kurā piedalās persona no augsta riska trešajām valstīm.
2017.gada 14.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” definētas neparastu darījumu pazīmes dažādām NILLTFN likuma subjektu kategorijām. Tajā pat laikā aizdomīgu darījumu pazīmes normatīvie akti nenosaka. Tamdēļ NILLTFN likuma subjekti var noteikt arī citas pazīmes, kuras raksturīgas tieši to darbības nozarei un klientu profilam, kuras tie uzskatīs par aizdomīgiem darījumiem.
Darījumu uzraudzības kārtība
Veicot klientu darījumu uzraudzību, ir nepieciešams noskaidrot kāda ir klienta ikdienas komercdarbība – kas ir klienta partneri, kurās valstīs tie atrodas, kādi ir darījumu apmēri utt. Nepieciešamības gadījumā no klienta ir jāpieprasa skaidrojumi par tā saimniecisko darbību un dokumenti, kas pierāda un pamato klienta apgalvojumus.
Pēc tam, kad klienta saimnieciskās darbības modelis ir izprasts, NILLTFN likuma subjekts, veicot darījumus ar klientu, uzrauga klienta veikto darījumu apmērus, darījumu partnerus utt. Sekojoši arī no padziļinātas izpētes tiek izslēgti ikdienas darījumi, kuri atbilst parastajam klienta darbības modelim.
Iespējams, aizdomīgs darījums?
Ja vien klienta plānotais darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmēm, kas pieprasa atturēties no šāda darījuma veikšanas un nekavējoties ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam (skat. arī publikāciju Ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem), ir nepieciešams vērtēt šī darījuma kopējo raksturu. Sekojoši, ja tiek konstatēts klienta iepriekšējai saimnieciskajai darbībai nesamērīgi liels darījums vai citādā veidā netipisks darījums, ir nepieciešams veikt šā darījuma izvērtējumu.
Vērtējot darījuma kopējo raksturu var būt nepieciešams iegūt papildus informāciju no klienta – darījumu pamatojošus dokumentus, līgumus, rēķinus, preču piegādes dokumentus, zemesgrāmatu apliecību, automašīnas reģistrācijas dokumentus utt. Iespējams, ka netipiskajam darījumam ir saprātīgs un loģisks pamatojums un pēc iepazīšanās ar klienta iesniegtajiem dokumentiem var izdarīt secinājumu, ka darījums atbilst tā ekonomiskajai un juridiskajai būtībai.
Tāpat ir iespējams, ka sākotnēji it kā neizprotamajai klienta rīcībai ir saprātīgs un loģisks izskaidrojums, tomēr klienta paskaidrojumus nevajadzētu uztver kā neapgāžamus faktus. Proti, klienta paskaidrojumiem ir jāsakrīt ar iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju. Piemēram, ja klienta iesniegtajā līgumā norādītā samaksas kārtība neatbilst faktiski veiktajai samaksas kārtībai vai klienta paskaidrojumiem par plānoto samaksas kārtību, šāds darījums vērtējams kritiski.
Tāpat arī ir vērts aplūkot klienta plānotos un veiktos darījumus, pielietojot neitrālas saprātīgas personas testu. Tas ir, klienta paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus ir nepieciešams vērtēt no neitrālas un neieinteresētas personas skatu punkta, kura ir arī vienlaicīgi pietiekami zinoša savā darbības sfērā (klienta saimnieciskās darbības nozare). Ja šī neitrālā persona rīkotos tāpat kā klients, tad viss varētu būt kārtībā, bet ja šī „neitrālā persona”, piemēram, nepārrakstītu sev piederošu nekustamo īpašumu uz citu personu bez pirkuma maksas saņemšanas un bez jebkādu citu garantiju saņemšanas, ir vērts apšaubīt klienta paskaidrojumu patiesumu. Tāpat arī, ja klients atsavina sev piederošu nekustamo īpašumu par nesamērīgi zemu cenu, ir vērts noskaidrot varētu likt klientam šādi rīkoties un vai patiesībā daļa samaksas nevarētu būt nodota skaidrā naudā.
Pats galvenais šajā izpētes procesa ir savlaicīgi pamanīt un izslēgt no tālākas izpētes visus parastos notikumus, koncentrējot uzmanību uz klienta veiktajām aktivitātēm un to saistību ar konstatēto iespējami aizdomīgo darījumu. Ja klienta paskaidrojumi un iesniegtie dokumenti nespēj kliedēt šaubas par plānotā darījuma patieso mērķi, ir vērts apsvērt ziņojuma sniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam un izvērtēt turpmāko sadarbību ar klientu.
—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.
