Sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma un tās prasības

2019.gada 1.maijā spēkā stājās grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums), pieprasot komersantiem veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu (sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma), lai noskaidrotu, novērtētu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Sankciju likuma prasību izpildei, komersantiem ir pienākums veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Lai labāk izprastu Sankciju likuma prasības, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu un ieviešanu praksē, piedāvājam aplūkot atbildes uz komersantu visbiežāk interesējošajiem jautājumiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

Kas ir sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma?

Starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma (sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma) ir pasākumu un dokumentu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.

Kas ir risku novērtējums?

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.1 pants, kurā noteiktās prasības par starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējuma veikšanu un riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, stājās spēkā 2019.gada 1.maijā. Lai izpildītu šīs prasības, komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem ir pienākums veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Savukārt, pamatojoties uz šo novērtējumu, ir nepieciešams izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

Starptautiskās sankcijas

Kas ir sankcijas?

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojoši pasākumi jeb ierobežojumi vai aizliegumi pret valsti, režīmu vai personu (fizisku vai juridisku) par starptautisko tiesību pārkāpšanu. Sankcijas ir valsts ārpolitikas instruments, kas ļauj reaģēt uz starptautiskās drošības izaicinājumiem bez militāra spēka izmantošanas.

Latvijas Republikai saistošas starptautiskās sankcijas var noteikt:

Apvienoto Nāciju Organizācija

Eiropas Savienība

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis (tajā skaitā arī Amerikas Savienoto valstu Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets – OFAC)

Eiropas Savienības dalībvalstis

starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija (tajā skaitā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO))

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Kāds ir sankciju mērķis?

Sankciju likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm.

Sankcijas tiek noteiktas pret tādām valstīm, teritorijām vai personām, kuru darbības dēļ, tām apzināti un tīši pārkāpjot starptautiskās tiesības, tiek apdraudēts miers un drošība pasaulē. Līdz ar to arī sankciju mērķis ir atjaunot mieru un drošību reģionā vai novērst apdraudējumus starptautiskam mieram un drošībai nevis sodot pārkāpēju, bet gan novēršot iespējamo situācijas pasliktināšanos.

Kas ir Sankciju likums?

Sankciju likums ir saīsinājums no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma nosaukuma. Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Kāda veida sankcijas var tikt piemērotas?

Sankciju likums paredz noteikt šādus sankciju veidus:
1) finanšu ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas pieder starptautisko publisko tiesību subjektam, fiziskai vai juridiskai personai, vai citam identificējamam sankciju subjektam vai ir sankciju subjekta valdījumā vai kontrolē;
2) civiltiesiskie ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz visa veida darījumiem ar citiem ekonomiskajiem resursiem, ja šo darījumu rezultātā šie resursi maina īpašnieku, un šo darījumu mērķis ir radīt un darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai cita veida ekonomiskos resursus sankciju subjektam;
3) ieceļošanas ierobežojumi — ierobežojumi sankciju subjektam ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā;
4) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi – aizliegums sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai citā veidā atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes vai citas likumā noteiktas preces;
5) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – aizliegts piedāvāt tūrisma pakalpojumus ceļošanai uz konkrētām teritorijām.

Kāda ar sankciju saistība ar AML jomu?

Sankcijas var tikt noteiktas attiecībā uz tādām personām vai valstīm (un to teritorijām), kuras ir saistītas ar terorismu vai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Tamdēļ sankcijas bieži vien kalpo kā papildus instruments cīņai ar terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko regulē arī AML jomas normatīvie akti.

Lai uzlabotu sankciju izpildi un to sasaisti ar AML jomas normatīvajiem aktiem, 2018.gada 12.jūlijā stājās spēkā izmaiņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.pantā, kā arī likums tika papildināts ar 13.1 pantu, paredzot noteiktus pienākumus tiem komersantiem, kuriem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām. Sekojoši, no 2019.gada 1.maija NILLTFN likuma subjektiem ir pienākums veikt arī starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Kurām personām ir pienākums ievērot Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu?

Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma ievērošana ir obligāta visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Šis likums tiek piemērots neatkarīgi no NILLTFN likuma prasībām un neatkarīgi no tā vai komersants vai saimnieciskās darbības veicējs ir izveidojis iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma un Sankciju likuma prasībām.

Kuriem komersantiem ir pienākums veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu?

Atbilstoši Sankciju likuma 13.1 pantam un NILLTFN likuma subjektu statusam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas Bankas uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu (sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma), lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem noteikto starptautisko un nacionālo sankciju neizpildes riskus.

Kur var uzzināt par tām personām un teritorijām, kuras iekļautas sankciju sarakstos?

Informāciju par personām, pret kurām piemērotas nacionālās vai starptautiskās sankcijas, Finanšu izlūkošanas dienests uztur savā mājaslapā internetā. Pieejams: http://sankcijas.kd.gov.lv/.

Plašāka informācija par starptautiskajām sankcijām ir pieejama Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā. Pieejams: http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/par-eiropas-savienibas-ierobezojosiem-pasakumiem/par-eiropas-savienibas-ierobezojosiem-pasakumiem

Atbildība par Sankciju likuma prasību nepildīšanu

Kāda atbildība var tikt piemērota par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu?

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu var tikti piemērota kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 84.panta.

Papildus kriminālatbildībai, sankciju pārkāpējiem var iestāties dažāda veida civiltiesiskās un administratīvi tiesiskās sekas, kuru apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma būtības un pārkāpuma kaitīguma gan uzņēmuma sadarbības partneru, gan arī sabiedrības un dažādu iestāžu ieskatos.

Kādas ir sankcijas par Sankciju likuma prasību nepildīšanu?

Piemērojamo sankciju veidi un arī soda naudas apmēri par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību ir līdzvērtīgi NILLTFN likuma 78.pantā noteiktajam un Sankciju likuma 13.2 panta 1.daļa paredz šādus administratīvo sankciju veidus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;

3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

4) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās.

Papildus jānorāda, ka, līdzvērtīgi NILLTFN likuma 78.pantā noteiktajam, par Sankciju likuma pārkāpšanu kredītiestādēm un finanšu iestādēm var piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma, bet amatpersonai vai darbiniekam, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā bija atbildīga par starptautisko un nacionālo sankciju prasību ievērošanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.

Vai pārsūdzības procesa laikā tiek apturēta lēmuma par sankciju piemērošanu darbība?

Atbilstoši Sankciju likuma 13.2 panta 4.daļai (stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā) administratīvā akta par administratīvo sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību. Tādējādi personai, kurai ir piemērota sankcija, piemēram, nosakot pagaidu aizliegumu veikt noteiktu rīcību vai atcelt no amata par pārkāpumu atbildīgo personu, ir pienākums pildīt šos pienākumus arī lēmuma pārsūdzības laikā.

Kāds ir noilgums administratīvo sankciju piemērošanai par Sankciju likuma prasību nepildīšanu?

Atbilstoši Sankciju likuma 13.4 panta 1.daļai (stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā) kompetentā institūcija par Sankciju likuma 13.2 panta 1.daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir tiesīga ierosināt administratīvo lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

Kompetentā institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu 2 gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas, izņēmuma gadījumos pagarinot šo termiņu par vienu gadu (kopumā 3 gadi).

Vai Jums ir radušies jautājumi par Sankciju likuma prasībām vai sankciju likuma iekšējās kontroles sistēmu?