Sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma un tās prasības

Starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma (sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma) ir pasākumu un dokumentu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.1 pants, kurā noteiktās prasības par starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējuma veikšanu un riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, stājās spēkā 2019.gada 1.maijā. Lai izpildītu šīs prasības, komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem ir pienākums veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Savukārt, pamatojoties uz šo novērtējumu, ir nepieciešams izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojoši pasākumi jeb ierobežojumi vai aizliegumi pret valsti, režīmu vai personu (fizisku vai juridisku) par starptautisko tiesību pārkāpšanu. Sankcijas ir valsts ārpolitikas instruments, kas ļauj reaģēt uz starptautiskās drošības izaicinājumiem bez militāra spēka izmantošanas.

Latvijas Republikai saistošas starptautiskās sankcijas var noteikt:

• Apvienoto Nāciju Organizācija
• Eiropas Savienība
• Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis (tajā skaitā arī Amerikas Savienoto valstu Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets – OFAC)
• Eiropas Savienības dalībvalstis
• starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija (tajā skaitā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO))
• Latvijas Republikas Ministru kabinets

Sankciju likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm.

Sankcijas tiek noteiktas pret tādām valstīm, teritorijām vai personām, kuru darbības dēļ, tām apzināti un tīši pārkāpjot starptautiskās tiesības, tiek apdraudēts miers un drošība pasaulē. Līdz ar to arī sankciju mērķis ir atjaunot mieru un drošību reģionā vai novērst apdraudējumus starptautiskam mieram un drošībai nevis sodot pārkāpēju, bet gan novēršot iespējamo situācijas pasliktināšanos.

Sankciju likums ir saīsinājums no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma nosaukuma. Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Sankciju likums paredz noteikt šādus sankciju veidus:
1) finanšu ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas pieder starptautisko publisko tiesību subjektam, fiziskai vai juridiskai personai, vai citam identificējamam sankciju subjektam vai ir sankciju subjekta valdījumā vai kontrolē;
2) civiltiesiskie ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz visa veida darījumiem ar citiem ekonomiskajiem resursiem, ja šo darījumu rezultātā šie resursi maina īpašnieku, un šo darījumu mērķis ir radīt un darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai cita veida ekonomiskos resursus sankciju subjektam;
3) ieceļošanas ierobežojumi — ierobežojumi sankciju subjektam ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā;
4) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi – aizliegums sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai citā veidā atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes vai citas likumā noteiktas preces;
5) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – aizliegts piedāvāt tūrisma pakalpojumus ceļošanai uz konkrētām teritorijām.

Sankcijas var tikt noteiktas attiecībā uz tādām personām vai valstīm (un to teritorijām), kuras ir saistītas ar terorismu vai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Tamdēļ sankcijas bieži vien kalpo kā papildus instruments cīņai ar terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko regulē arī AML jomas normatīvie akti.

Lai uzlabotu sankciju izpildi un to sasaisti ar AML jomas normatīvajiem aktiem, 2018.gada 12.jūlijā stājās spēkā izmaiņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.pantā, kā arī likums tika papildināts ar 13.1 pantu, paredzot noteiktus pienākumus tiem komersantiem, kuriem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām. Sekojoši, no 2019.gada 1.maija NILLTFN likuma subjektiem ir pienākums veikt arī starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma ievērošana ir obligāta visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Šis likums tiek piemērots neatkarīgi no NILLTFN likuma prasībām un neatkarīgi no tā vai komersants vai saimnieciskās darbības veicējs ir izveidojis iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma un Sankciju likuma prasībām.

Atbilstoši Sankciju likuma 13.1 pantam un NILLTFN likuma subjektu statusam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas Bankas uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu (sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma), lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem noteikto starptautisko un nacionālo sankciju neizpildes riskus.

Informāciju par personām, pret kurām piemērotas nacionālās vai starptautiskās sankcijas, Finanšu izlūkošanas dienests uztur savā mājaslapā internetā. Pieejams: http://sankcijas.fid.gov.lv/.

Ārlietu ministrija ir koordinējošā institūcija sankciju jautājumos Latvijā, kā arī Ārlietu ministrija atbild par licenču izsniegšanu darījumu veikšanai ar stratēģiskas nozīmes precēm, lai nodrošinātu ar sankcijām noteikto stratēģisko preču eksporta kontroles pasākumu (ieroču embargo) izpildi.

Citas atbildīgās iestādes sankciju piemērošanas un kontroles jomā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ekonomikas ministrija, Finanšu izlūkošanas dienests, Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde,  Latvijas Banka.

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu var tikti piemērota kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 84.panta.

Papildus kriminālatbildībai, sankciju pārkāpējiem var iestāties dažāda veida civiltiesiskās un administratīvi tiesiskās sekas, kuru apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma būtības un pārkāpuma kaitīguma gan uzņēmuma sadarbības partneru, gan arī sabiedrības un dažādu iestāžu ieskatos.