Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesā labuma guvējiem

Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesā labuma guvējiem

2019.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā. Ar šiem NILLTPFN likuma grozījumiem Uzņēmumu reģistram (UR) tika uzdots sadarboties ar NILLTPFN likuma subjektiem, lai apzinātu un ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par klienta patiesā labuma guvējiem (PLG). Sekojoši, NILLTPFN likuma subjektiem no 2020.gada 1.jūlija ir noteikts pienākums ziņot UR par tādiem gadījumiem, kur klienta izpētes laikā ir konstatēts cits PLG, kas nav deklarēts publiski.

Iekšējās kontroles sistēmas risku novērtējums – risku matrica

Iekšējās kontroles sistēmas risku novērtējums – risku matrica

Atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force – FATF) ieteikumiem, uz riskiem balstītas pieejas (risk-based approach) piemērošana ir ieteicama arī privātajam sektoram. Šīs pieejas mērķis ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, cīņas pret terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, kā arī starptautisko sankciju novēršanas  pasākumi tādā veidā un tādā mērā, kas nodrošinātu patiesu risku samazināšanu mazināšanu.

Līgumu slēgšana ar sadarbības partneriem, ievērojot NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasības

Līgumu slēgšana ar sadarbības partneriem, ievērojot NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasības

Civillikuma 1482.pants paredz, ka darījumi jāizteic rakstiski vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1492.pantam rakstisku darījumu aktus var sastādīt tādā formā, kā katrs vēlas; pie tam nav vajadzīgas nekādas sevišķas formalitātes un darījuma dalībnieki nav saistīti ne ar kādiem paraugiem. Tādējādi Latvijā starp komersantiem un to klientiem pastāv pilnīga līgumu formas un satura brīvība. Attiecīgi arī darījuma puses pašas var izvēlēties kādus nosacījumus iekļaut līgumos.

Apmācības NILLTPFN likuma subjektiem

Apmācības NILLTPFN likuma subjektiem

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir izstrādājis e-apmācību moduli Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN likums) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) piemērošanai. E-apmācības kurss pieejams VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā EDS. Šis ērtais un mūsdienīgais apmācību risinājums sniedz iespēju komersantiem un to pārstāvjiem apgūt zināšanas, kuras nepieciešamas ikdienas pienākumu veikšanai sev ērtā un izdevīgā laikā un vietā.

AML dokumentu sagatavošana un ieviešana praksē – kam pievērst uzmanību 2020. gadā?

AML dokumentu sagatavošana un ieviešana praksē – kam pievērst uzmanību 2020. gadā?

Kam pievērst uzmanību, sagatavojot un praksē ieviešot AML dokumentus – iekšējās kontroles sistēmu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) prasību izpildei, 2020. gadā? Nozīmīgākās izmaiņas, kuras ietekmēs iekšējās kontroles sistēmu sagatavošana, ir  2019.gada 13.jūnijā Saeimas pieņemtie grozījumi NILLTPFN likumā, 2019.gada 27.augustā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi Nr.407 „Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” un Nr.408 „Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kā arī 2020. gada februārī gaidāmais Moneyval ekspertu ziņojums par Latvijas progresu cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Iekšējas kontroles sistēma

Iekšējas kontroles sistēma

Iekšējās kontroles sistēma – tās izveide un ieviešana praksē – ir obligāta ne tikai noteiktu saimnieciskās darbības veicēju un komersantu grupām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem (NILLTPFN likums), bet arī Stautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) subjektiem. Ja NILLTPFN likuma subjektiem pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu ir bijis spēkā ilglaicīgi, tad Sankciju likuma subjektiem no 2019. gada 1. maija, spēkā stājoties normas, kas nosaka sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveides nepieciešamību komersantiem. Attiecīgie grozījumi Sankciju likumā, kurus Saeima atbalstīja 2018. gada 21. jūnijā, nosaka, ka tiem komersantiem, kuriem jau šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums pieprasa izveidot AML/CFT iekšējās kontroles sistēmu (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana), būs pienākums pildīt arī Sankciju likuma prasības, izstrādājot arī sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.

Jaunā ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam

Jaunā ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam

2019.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā. Līdztekus virknei NILLTPFN grozījumu ar mērķi pārņemtas piektās AML direktīvas naudas atmazgāšanas novēršanas jomā prasības un pilnveidot NILLTPFN likumu atbilstoši starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un Moneyval ekspertu ieteikumiem, tika grozīta arī kārtība par ziņojumu sniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID).

Islande iekļauta FATF uzraugāmo valstu jeb “pelēkajā” sarakstā

Islande iekļauta FATF uzraugāmo valstu jeb “pelēkajā” sarakstā

2019. gada 18. oktobrī neatkarīgā starpvaldību organizācija Finanšu darījumu darba grupa (FATF) uzraugāmo valstu jeb “pelēkajā” sarakstā iekļāva Islandi. Šobrīd Islande ir vienīgā Rietumeiropas valsts FATF “pelēkajā” sarakstā, atrodoties tajā līdzās 11 citām valstīm. FATF uzraugāmo valstu sarakstā tiek iekļautas valstis, kurām novēroti stratēģiski trūkumi, kā arī neefektīva cīņa ar naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu un FATF rekomendāciju īstenošanu.

Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma komersantiem – kādos gadījumos veicams starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumus

Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma komersantiem – kādos gadījumos veicams starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumus

2019.gada 1.maijā spēkā stājās grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums), kas pieprasīja atsevišķām komersantu grupām veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, izstrādājot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Tajā pat laikā Sankciju likuma 2.panta 2.daļa paredz, ka Sankciju likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Attiecīgi sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izstrāde ir rekomendējama arī citām komersantu grupām, lai noskaidrotu, novērtētu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus, tādējādi izvairoties no soda par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu.