AML Iekšējās kontroles sistēma un tās prasības

AML iekšējās sistēmas organizatorisko dokumentu izstrāde var būt sarežģīta un laikietilpīga. Pat nelielam uzņēmumam, lai pilnībā ievērotu NILLTFN likuma, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasības, var nākties ieguldīt ievērojamu darbu un pūles kvalitatīvas un pilnīgas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanā.

Līdzīgi kā darba drošības jautājumos, kur saprātīgākais risinājums bieži vien ir darba drošībā kompetentas institūcijas iesaistīšana sistēmas izveidē un sakārtošanā, arī AML normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamās iekšējās kontroles sistēmas izveidi var uzticēt profesionāļiem. Tajā pat laikā ir nepieciešams atcerēties, ka dokumentu izveides uzticēšana profesionāļiem neatbrīvo Jūs no pienākuma rūpēties par to, lai dokumentos rakstītais tiktu pielietots arī Jūsu ikdienas darbā. Tamdēļ tikai no Jums būs atkarīgs tas vai iekšējās kontroles sistēma praksē tiks pielietota atbilstoši likuma mērķiem un prasībām.

Lai labāk izprastu AML sistēmas darbības principus un to kādi dokumenti Jums ir nepieciešami normatīvo aktu prasību izpildei, piedāvājam aplūkot atbildes uz jautājumiem, uz kuriem atbilžu meklēšana NILLTFN likumā un citos normatīvajos aktos var būt gara un nogurdinoša.

AML sistēma un AML prasības

AML ir saīsinājums no starptautiski lietotā jēdziena anti-money laundering jeb naudas atmazgāšanas novēršana, kas sevī ietver cīņu ar nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, lai novērstu finanšu sistēmas un dažādu citu pakalpojumu sniedzēju izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.
AML prasības Latvijā tiek noteiktas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu. Atsevišķas prasības par veicamo rīcību un veicamajiem pasākumiem, lai izvairītos no iesaistīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir noteiktas arī citos normatīvajos aktos, tajā skaitā arī likumā „Par nodokļiem un nodevām” un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iekšējās kontroles sistēma

NILLTFN likums paredz noteiktu saimnieciskās darbības veicēju un komersantu kategorijas, atkarībā no to darbības veida, kuriem ir pienākums veikt noteiktas darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai. Vispirms šiem saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem ir pienākums izveidot NILLTFN likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, veikt savu risku novērtējumu un izstrādāt klientu risku novērtēšanas kritērijus. Pēc tam šiem likuma subjektiem ir pienākums iegūt informāciju par saviem klientiem, veikt klientu darījumu uzraudzību un, nepieciešamības gadījumā, ziņot par konstatētajiem aizdomīgajiem vai neparastajiem darījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, ko saīsināti sauc arī par Kontroles dienestu.

Papildus prasības tiem NILLTFN likuma subjektiem, kuriem ir pienākums izveidot likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, paredz arī likums “Par nodokļiem un nodevām”. Attiecīgi arī NILLTFN likuma subjektiem ir pienākums ziņot VID par Latvijas Republikas rezidentu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem nodokļu jomā.

NILLTFN likuma subjektiem jau iekšējās kontroles sistēmas izveidošana ir obligāta prasība. Savukārt, ja iekšējās kontroles sistēma nav tikusi izveidota, ir beidzamais laiks to izveidot un uzsākt tās piemērošanu ikdienas darbā, lai pasargātu sevi no uzraudzības un kontroles iestāžu piemērotajām soda naudām un cita veida ierobežojumiem. Jāpiebilst, ka ne-banku sektorā soda naudas par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu var sasniegt pat 1 000 000 euro, tādēļ pret šo prasību izpildi nevajadzētu attiekties vieglprātīgi.

Starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.1 pants, kurā noteiktās prasības par starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējuma veikšanu un riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, stāsies spēkā 2019.gada 1.maijā. Lai izpildītu šīs prasības, komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem ir pienākums veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Savukārt, pamatojoties uz šo novērtējumu, ir nepieciešams izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

Lai jau savlaicīgi sagatavotos Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību izpildei, NILLTFN likuma subjektiem jau šobrīd ir lietderīgi papildināt atbilstoši NILLTFN likuma prasībām izveidotās iekšējās kontroles sistēmas. Savukārt, ja iekšējās kontroles sistēma nav tikusi izveidota, ir beidzamais laiks to izveidot un uzsākt tās piemērošanu ikdienas darbā, lai pasargātu sevi no uzraudzības un kontroles iestāžu piemērotajām soda naudām un cita veida ierobežojumiem. Jāpiebilst, ka ne-banku sektorā soda naudas par Sankciju likuma prasību nepildīšanu var sasniegt pat 1 000 000 euro, tādēļ pret šo prasību izpildi nevajadzētu attiekties vieglprātīgi.

Biežāk uzdotie jautājumi

AML sistēma un likums

Kas ir AML?

AML ir saīsinājums no starptautiski lietotā jēdziena anti-money laundering jeb naudas atmazgāšanas novēršanas, kas sevī ietver cīņu ar noziedzīgu nodarījumu rezultātā iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizāciju, lai novērstu finanšu sistēmas un dažādu citu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas posmos.

Ņemot vērā starptautisko cīņu ar terorismu, AML sevī ietver arī metodes un noteiktu rīcību lai nepieļautu finanšu sistēmas un dažādu citu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanos terorisma finansēšanā gan tiešā, gan arī netiešā veidā.

Šobrīd pasaulē AML jēdziens aizvien vairāk tiek saistīts arī ar cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Tamdēļ Latvijā AML dokumentos tiek ietvertas prasības par informācijas sniegšanu VID saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem nodokļu nomaksā vai nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.

Kas ir AML likums?

Ar AML likumu Latvijas Republikā tiek saprasts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Citās valstīs ar šiem vārdiem tiek saprasts tās valsts attiecīgais normatīvais akts, kas regulē to pasākumu kopumu, kas veicams lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Eiropas Savienības ietvaros AML jautājumus regulē ar direktīvu palīdzību. Šobrīd spēkā esoša ir IV AML direktīva jeb 2015. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK. Šīs direktīvas prasības ir ietvertas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Kas ir NILLTFN likums?

NILLTFNL jeb NILLTFN likums ir saīsinājums no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma nosaukuma. Šo likumu mēdz arī saīsināti saukt par Novēršanas likumu. Likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī noteikt pienākumus noteiktām komersantu grupām, kurām ir lielākās iespējas savlaicīgi pamanīt un ziņot uzraudzības un kontroles iestādēm par pamanītajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas gadījumiem.

Kas ir FATF un MONEYVAL?

FATF ir saīsinājums no Finanšu darījumu darba grupas nosaukuma (Financial Action Task Force). FATF ir 1989. gadā izveidota starpvaldību organizācija, kura izveidota ar mērķi noteikt standartus un sekmēt efektīvu juridisko, reglamentējošo un operatīvo pasākumu īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un citus saistītus apdraudējumus starptautiskās finanšu sistēmas integritātei. Tāpēc FATF ir “politikas veidošanas struktūra”, kas darbojas, lai radītu starptautiskos standartus un veicinātu dalībvalstu politisko gribu, lai šajās jomās veiktu dalībvalstu likumdošanas un uzraudzības reformas.

MONEYVAL ir Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas nosaukums. MONEYVAL ir Eiropas Padomes pastāvīgā uzraudzības iestāde, kuras uzdevums ir novērtēt valstu normatīvo aktu un to piemērošanas procesa atbilstību galvenajiem starptautiskajiem standartiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī sniegt ieteikumus dalībvalstu iestādēm attiecībā uz vajadzīgo sistēmu uzlabošanu. MONEYVAL cenšas uzlabot valstu iestāžu spējas efektīvāk cīnīties pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Eiropas Savienības tiesību akti

Brīva preču un kapitāla kustība ir viens no Eiropas Savienības (ES) darbības pamatmērķiem. Tajā pat laikā nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt ES iekšējo tirgu un starptautisko attīstību. Līdz ar to arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, terorisma finansēšana un organizētā noziedzība tiek apkarota arī ES līmenī.

ES Padomes Direktīvā 91/308/EEK (4) ir definēta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotiku tirdzniecību, un saistības ir noteiktas tikai finanšu sektoram. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (5) tika paplašināta Direktīvas 91/308/EEK darbības joma gan attiecībā uz aptvertajiem noziegumiem, gan attiecībā uz aptvertajām profesijām un darbībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (6) un Komisijas Direktīvā 2006/70/EK (7) noteica sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un pārbaudi, situācijām, kurās augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var būt par pamatojumu pastiprinātiem pasākumiem, kā arī situācijām, kurās samazināts risks var būt par pamatojumu mazāk stingrai kontrolei.

Šobrīd spēkā ir ceturtā (IV) ES AML direktīva (AMLD 4) jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK. Ar šo direktīvu, kas stājās spēkā 2017.gada 26.jūnijā un kuras prasības NILLTFN likumā tiek iekļautas ar 2017.gada 26.oktobra likuma grozījumiem (stājās spēkā 2017.gada 9.novembrī), tika noteiktas papildus prasības klientu identificēšanai, patiesā labuma guvēju noteikšanai un politiski nozīmīgu personu pārbaudei, kā arī citas prasības.

Piektā ES AML direktīva (AMLD 5)

Ņemot vērā pēdējo gadu laikā notikušos terora aktus ES, kā arī „Panamas dokumentu” publiskošanu, 2018.gada 19.jūnijā tika publicēta piektā (V) ES AML direktīva (AMLD 5) jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES. Piektā AML direktīva stājās spēkā 2018.gada 9.jūlijā un ES dalībvalstīm ir pienākums pārņemt direktīvā noteiktās prasības savās nacionālajās tiesībās līdz 2020.gada 20.janvārim.

Piektā AML direktīva:
• paplašina AML subjektu loku ar virtuālās valūtas tirdzniecību platformām un kontu turētājiem, nodokļu pakalpojumu sniedzējiem un mākslas darbu tirgotājiem;
• nodrošina piekļuvi informācijai par ES reģistrēto uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem;
• paredz obligātu pienākumu pārliecināties par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem publiskajos reģistros;
• nosaka pienākumu dalībvalstīm izveidot politiski nozīmīgu personu sarakstus;
• paredz stingras prasības klientu padziļinātajai izpētei gadījumiem, kad finanšu līdzekļi ir saistīti ar augsta riska trešajām valstīm;
• aizliedz uzturēt anonīmus banku kontus un seifus, kā arī paredz informācijas apmaiņu par bankas kontu un seifu īpašniekiem ES;
• nodrošina informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īpašniekiem;
• samazina darījumu summas bez klienta identifikācijas veikšanas priekšapmaksas karšu un e-naudas lietotājiem;
• vēl vairāk uzlabo ES dalībvalstu kontroles dienestu (Financial Intelligence Unit) pilnvaras un veicina iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu.

Šobrīd piektās AML direktīvas prasības vēl nav pilnībā pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos un, tādējādi, jau tuvākajā laikā ir gaidāmi ievērojami grozījumi NILLTFN likumā un citos normatīvajos aktos.

Noziedzīgi iegūti līdzekļi un terorisma finansēšana

Kas ir noziedzīgi iegūti līdzekļi?

Atbilstoši NILLTFN likuma nosacījumiem, par noziedzīgiem līdzekļiem ir atzīstami visi tieši vai netieši noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūti līdzekļi, tajā skaitā gan jebkāda noziedzīgā ceļā iegūta manta, gan arī jebkādi finanšu līdzekļi.

Parasti ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek saprasti tādi finanšu līdzekļi un materiālās vērtības, kuras iegūtas narkotisko vielu tirdzniecības, ieroču tirdzniecības, kontrabandas, krāpšanas, izspiešanas, kontrabandas un citu noziedzīgu darbību rezultātā. Tomēr šā brīža normatīvais regulējums vairs neparedz nodalīt atsevišķus noziegumus, kuru rezultātā rodas noziedzīgi iegūti līdzekļi, tā vietā vispārīgi paredzot, ka jebkura noziedzīga nodarījuma rezultātā var rasties noziedzīgi iegūti līdzekļi. Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tomēr noziedzīgi iegūti līdzekļi par tādiem ir atzīstami neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

Par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī tādi līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai darbībās ar masveida iznīcināšanas ieročiem;

2) kura ir iekļauta starptautisko un nacionālo sankciju sarakstos saistībā ar iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai darbībās ar masveida iznīcināšanas ieročiem;

3) par kuru tiesībsargājošajām iestādēm ir informācija šīs personas saistību ar terorismu.

Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija?

Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek saprasta tādu darbību veikšana, kā rezultātā noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi vai citas materiālās vērtības, mainot to īpašniekus, fiktīvā veidā tiek padarītas par it kā legālā ceļā iegūtiem.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir uzskatāma:

  • šādu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās vai to izcelsmes, piederības mainīšana, lai maskētu vai slēptu to izcelsmi;
  • šādu līdzekļu atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, patiesās izcelsmes vai piederības mainīšana;
  • šādu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
  • līdzdalība jebkurā no minētajām darbībām.

Tajā skaitā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī iepriekš minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

Kādas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stadijas?

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas process ir sadalīts trīs etapos jeb stadijās, kuru laikā tiek veikts legalizācijas process:

  • šādu līdzekļu izvietošana (placement), kuras laikā noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiek iepludināti finanšu sistēmā, piemēram, veicot valūtas maiņu, skaidras naudas pārvadāšanu, skaidras naudas noguldījumus utt.;
  • pēdu jaukšana jeb slāņošana (layering), kuras laikā tiek slēpta līdzekļu kriminālā izcelsme. Finanšu līdzekļi pārvietoti no sākotnējās izcelsmes vietas, simulējot šķietami legālus darījumus, iesaistot darījumu ķēdē fiktīvus uzņēmumus, lai maskētu naudas izcelsmi, piemēram, veicot dažādus naudas pārskaitījumus par preci vai pakalpojumu, kas nekad nav piegādāts vai saņemts;
  • šādu līdzekļu integrācija (integration), kuras mērķis ir radīt acīmredzamu juridiski pamatotu izcelsmi noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, kur finanšu līdzekļi tiek uzrādīti kā peļņa no darījuma, piemēram, izsniedzot fiktīvus aizdevumus ar augstu procentu likmi, gūstot peļņu no saimnieciskās darbības, gūstot peļņu no nekustamo īpašumu vai uzņēmuma akciju/kapitāldaļu pārdošanas. Tāpat arī šīs stadijas laikā var tikt slēptas patiesās īpašumtiesības, piemēram, iegādājoties nekustamos īpašumus vai uzņēmumu akcijas/kapitāldaļas citu personu vārdā.

Kas ir terorisma finansēšana?

Atbilstoši Krimināllikuma 79.1 panta 1.daļai terorisms tiek definēts kā darbības, kas saistītas ar spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju vai epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm.

Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu ar terorismu saistītas darbības.

Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

Iekšējās kontroles sistēma

Kas ir iekšējās kontroles sistēma?

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu un dokumentu kopums, kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs ir noteicis tos pasākumus un metodes, kuras viņš pielieto, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai viņa vadītais uzņēmums netiktu iesaistīts noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai nodokļu krāpšanā.

Starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu un dokumentu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.

Iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju apstiprina komersanta valde.

Kas ir risku novērtējums?

Risku novērtējums sastāv no divām daļām. Pirmkārt, tas ir paša komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja noteiktais sava biznesa risku līmenis gan attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, gan arī attiecībā uz terorisma finansēšanas riskiem. Otrkārt, lai veiktu klientu risku izvērtēšanu komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem ir pienākums noteikt klientu risku vērtēšanas kritērijus, kuros ir ietveri attiecīgajā komercdarbības nozarē pastāvošie klientu riski.

Lai izpildītu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma nosacījumus, līdz 2019.gada 1.maijam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajām personām ir pienākums veikt arī starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Iekšējās kontroles sistēma NILL un TF novēršanai

Kuriem komersantiem ir jāveic iekšējās kontroles sistēmas izveide?

Sākotnēji noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus veica kredītiestādes un cita veida finanšu pakalpojumu sniedzēji, tomēr ar laiku regulāri ir ticis papildināts to komersantu un saimnieciskās darbības veicēju saraksts, kuriem ir noteikti pienākumi pamanīt un ziņot atbildīgajām iestādēm par iespējami plānoto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

Šobrīd, papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētajām kredītiestādēm un citiem subjektiem, NILLTFNL likuma prasību izpilde ir jāveic arī:

  • nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām;
  • zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

  • juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem;
  • personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
  • izložu un azartspēļu organizētājiem;
  • personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;
  • ārvalstu valūtas maiņas komersantiem;
  • citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
  • parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem;
  • citām personām, kuru darbību neuzrauga un nelicencē Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un kuras nodarbojas ar:

a) kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,

b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,

c) konsultēšanu finansiāla rakstura jautājumos.

Sākot ar 2019.gada 1.janvāri atbilstoši NILLTFN likuma prasībām izstrādāta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma būs obligāts priekšnoteikums speciālās atļaujas (licences) saņemšanai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt sākot ar 2019.gada 1.jūliju NILLTFN likuma prasību izpilde attieksies arī uz virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzējiem.

Kādi ir grāmatveža pienākumi NILLTFN likuma izpildē?

NILLTFN likuma prasības par iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu attiecas tikai uz ārpakalpojuma grāmatvežiem – gan grāmatvedības komercsabiedrībām, gan arī individuāli praktizējošiem grāmatvežiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus saviem klientiem. Tajā skaitā šī prasība attiecas arī uz tādiem grāmatvedības uzņēmumiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem, kuri apkalpo tikai vienā koncernā vai holdingā ietilpstošus uzņēmumus. NILLTFN likuma prasības arī nenosaka minimālo klientu vai šo klientu juridisko formu, līdz kurai būtu pieļaujams neieviest iekšējās kontroles sistēmu. Līdz ar to ir arī jāsecina, ka pat tajos gadījumos, kur grāmatvedis sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu tikai diviem saimnieciskās darbības veicējiem, ir nepieciešams ieviest iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām.

Kādi ir juridisko pakalpojumu sniedzēju pienākumi NILLTFN likuma izpildē?

NILLTFN likuma prasības par iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu attiecas tikai uz ārpakalpojuma juridisko pakalpojumu sniedzējiem – gan juristu komercsabiedrībām, gan arī individuāli praktizējošiem juristiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuri sniedz juridiskos ārpakalpojumus saviem klientiem šādos jautājumos:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšana vai pārdošana,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšana,

c) visu veidu kontu atvēršana vai pārvaldīšana kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšana, vadības vai darbības nodrošināšana, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.

Var secināt, ka pretēji grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, kuriem ir nepieciešams ieviest iekšējās kontroles sistēmu neatkarīgi no klientu skaita un to juridiskās formas, šajā gadījumā juridisko pakalpojumu sniedzēji var izvēlēties vai tiem ir nepieciešamas ieviest iekšējās kontroles sistēmu vai nē. Tādējādi, ja vien juridiskie pakalpojumi klientiem netiek sniegti augstāk minētajos jautājumos, pastāv iespēja iekšējās kontroles sistēmu neieviest, neveikt klientu anketēšanu un klientu risku izvērtēšanu. Tajā pat laikā tieši darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un komercsabiedrību un/vai citu juridisko veidojumu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā, kā arī dažādu izmaiņu veikšana Uzņēmumu reģistrā,  parasti sastāda nozīmīgu pienākumu apjomu ikvienam juridisko pakalpojumu sniedzēja darbā. Tāpēc arī juridisko pakalpojumu sniedzējiem ir lietderīgi ieviest iekšējās kontroles sistēmu jau sākotnēji un jau nekavējoties uzsākt tās pielietošanu praksē, lai brīdī, kad kāds no klientiem lūdz palīdzību pirmajā nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā vai komercsabiedrības dibināšanas dokumentu sagatavošanā, nebūtu lieka kavēšanā dēļ tā, ka juridisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav iekšējās kontroles sistēmas dokumenti.

Kas ir juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs?

Juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs ir juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:

a) palīdz dibināt juridisku veidojumu, tajā skaitā sagatavojot komercsabiedrību dibināšanas dokumentus un iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā, kā arī konsultējot par šiem jautājumiem,

b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,

c) nodrošina juridisku veidojumu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,

d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona,

e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona.

Ar šo tiek saprasta arī tāda persona, kura:

      • sagatavo dokumentus to iesniegšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;
      • izsniedz atļaujas juridisko adrešu reģistrācijai sev piederošā īpašumā;
      • pilda valdes locekļa pienākumus uz vienošanās pamata, lai nodrošinātu sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā;
      • kļūst par sabiedrības dalībnieku uz vienošanās pamata, lai nodrošinātu sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā;
      • veic cita veida pienākumus uz vienošanās pamata, lai nodrošinātu sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā.

Ja komersants piedāvā uzņēmumiem reģistrēt juridiskās adreses tam piederošās telpās, tad vai uz viņu attiecas pienākumi NILLTFN likuma izpildē?

NILLTFN likums ar juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saprot arī tās personas, kuras piedāvā komersantiem reģistrēt juridiskās adreses tiem piederošās telpās, kuras faktiskais pakalpojuma saņēmējs (nomnieks) nelietos savai ikdienas saimnieciskajai darbībai, bet gan tikai juridiskās adreses reģistrācijai un korespondences saņemšanai.

Tādējādi iekšējās kontroles sistēmu ir nepieciešams izveidot arī tiem komersantiem, kuri iznomā telpas citu komersantu juridisko adrešu reģistrācijai un korespondences saņemšanai.

Kādi ir nekustamo īpašumu aģenta pienākumi NILLTFN likuma izpildē?

Personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, ir NILLTFN likuma subjekti un tām ir pienākums izveidot likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu. Šis pienākums vienlīdz attiecas gan uz tām personām, kuras aģentu un starpnieku darbību veic kā saimnieciskās darbības veicēji, gan arī uz tām personām, kuras šo aģentu un starpnieku darbību veic kā komersanti.

NILLTFN likums neparedz, ka par likuma subjektiem kļūtu tikai tiek aģenti un starpnieki, kuri nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārdošanu. Tāpēc par likuma subjektiem ir uzskatāmi arī visi tie nekustamo īpašumu aģenti un starpnieki, kuri organizē tikai nekustamo īpašumu īres/nomas darījumu slēgšanu. Tāpat arī NILLTFN likums nenodala dažādu nekustamo īpašumu veidus (mājas, dzīvokļi, lauksaimniecībā izmantojamā zemes, komercplatības utt.), līdz ar ko arī par NILLTFN likuma subjektu kļūst ikviens nekustamo īpašumu aģents vai starpnieks, neatkarīgi no nekustamo īpašumu veida, ar ko tas ikdienā strādā.

Kādi ir preču un pakalpojumu loteriju rīkotāja pienākumi NILLTFN likuma izpildē?

Ja komersants rīko tikai preču un pakalpojumu loterijas atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likumam, tad komersantam nav pienākums veidot iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām. Savukārt, ja komersants organizē azartspēles vai izlozes atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam, tad ir jāveido iekšējās kontroles sistēma atbilstoši NILLTFN likuma prasībām.

Kādi ir parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumi NILLTFN likuma izpildē?

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām.

Kādēļ VID sūta brīdinājumus par nepieciešamību iecelt atbildīgo personu un ieviest iekšējās kontroles sistēmu?

NILLTN likums paredz VID pienākumu kontrolēt kā šo likumu pilda noteiktu komercdarbību veicošie komersanti un saimnieciskās darbības veicēji. Tādējādi NILLTFN likuma prasību izpildē VID kontrolē un uzrauga:

      • nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus;
      • neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus;
      • juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;
      • personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
      • citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu;
      • virtuālās valūtas maiņas pakalpojumus (ar 01.07.2019.);
      • šādus pakalpojumu sniedzējus, ja to uzraudzību NILLTFN likums nav noteicis citai iestādei, un kas nodarbojas ar:
        • kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana;
        • galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums;
        • konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos;
        • inkasāciju.

Ar šo brīdinājumu sūtīšanu VID aicina komersantus un saimnieciskās darbības veicējus savlaicīgi veikt dokumentu sakārtošanu, lai tādā veidā nodrošinātu turpmāku likuma prasību pildīšanu.

Kas ir par NILLTFN likuma prasību izpildi atbildīgā persona?

Par NILLTFN likuma prasību izpildi atbildīgā persona ir darbinieks, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par NILLTFN likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju.

30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas vai izmaiņām par NILLTFN likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku sastāvā ir jāpaziņo par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

Ja NILLTFN likuma subjekts ir juridiskā persona, tad papildus par likuma izpildi atbildīgajai personai ir nepieciešams noteikt arī valdes locekli, kurš pārrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu attiecīgajā juridiskajā personā.

Vai komersants pats drīkst izveidot iekšējās kontroles sistēmas dokumentus?

Jā, protams. Šobrīd normatīvie akti neliedz komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem pašiem izveidot savu iekšējās kontroles sistēmu. Tomēr, šīs sistēmas izveidošana var būt laikietilpīga un sarežģīta, ja Jums nav priekšzināšanas par sistēmas darbības pamatprincipiem un tai nepieciešamajiem būtiskajiem dokumentiem. Tādēļ iesakām šo uzdevumu uzticēt profesionāļiem ar pieredzi, lai Jums paliktu vairāk laika Jūsu biznesam.

Klientu anketas

Kas ir klienta anketa?

Klienta anketa ir dokuments, kurā tiek norādīta informācija par klienta saimnieciskās darbības būtiskajiem apstākļiem, klienta kontaktpersonām un patiesā labuma guvējiem, kā arī citiem apstākļiem, kuri pakalpojuma sniedzējam ir būtiski lai pārliecinātos par to, ka klienta naudas vai citu līdzekļu izcelsme ir legāla.

Klients ar savu parakstu apliecina klienta anketā sniegtās informācijas patiesumu un to, ka ir ticis informēts par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

Kam ir jāaizpilda klienta anketa – komersantam vai klienta pārstāvim pašrocīgi?

NILLTFN likums nenosaka kurš tieši aizpilda klienta anketu. Jūs variet aizpildīt anketu datorrakstā vai ar roku pēc klienta atbildēm vai uzrādītajiem dokumentiem, kā arī varat nodot anketu, lai to aizpilda klients pats. Svarīgākais ir tas, ka klienta pārstāvis parakstās par sniegto ziņu patiesumu un to, ka viņš ir informēts par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

Ko darīt, ja klients atsakās aizpildīt anketu un sniegt informāciju?

NILLTFN likums paredz, ka ja Jums nav iespējams veikt klienta izpētes pasākumus (arī tad, ja klients atsakās sniegt Jums informāciju), ir aizliegts uzsākt darījuma attiecības ar šādu klientu vai turpināt jau uzsāktās darījuma attiecības (tās ir izbeidzamas), kā arī aizliegts veikt gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu.

Šīs prasības par darījuma attiecību izbeigšanu neattiecas uz zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā. Šis izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kad klients konsultācijas saņem tieši ar nolūku veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

NILLTFN likums paredz, ka šādos gadījumos Jums ir tiesības pārtraukt sadarbību ar klientu un pieprasīt klienta saistību pirmstermiņa izpildi.

Vai klienta anketas aizpildīšanas prasības atbilst fizisko personu datu aizsardzības prasībām?

Aizpildīta klientu anketa satur ievērojamu daudzumu ar dažādiem fizisko personu datiem. Tā, piemēram, klientu anketās tiek norādīti ne tikai klientu pārstāvju dati un kontaktinformācija, bet arī dati par to patiesā labuma guvējiem un šo personu saistību ar politiski nozīmīgām personām. Tamdēļ ir pašsaprotamas atsevišķu personu bažas par to vai visu šo datu iegūšanai un apstrādei ir likumīgs pamats.

Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām ikvienai fiziskās personas datu apstrādei ir jānotiek atbilstoši kādam leģitīmam mērķim, kura dēļ ir nepieciešams iegūt un apstrādāt fiziskās personas datus. Fizisko personu datu apstrādes leģitīmais mērķis ir noteikts NILLTFN likumā un tas ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Tamdēļ klientu anketas aizpildīšanai ir likumā noteikts leģitīms mērķis, bet iegūtos fizisko personu datus nedrīkst izmantot veidā, kas neatbilst minētajiem mērķiem, tajā skaitā arī komerciāliem mērķiem.

Strīdus gadījumā komersantam ir pienākums norādīt klientam vai tā pārstāvim, ka visa saņemtā informācija ir konfidenciāla un tai nevarēs piekļūt neviena trešā persona, izņemot NILLTFN likumā noteiktās uzraudzības un kontroles iestādes, to likumā noteikto funkciju veikšanai. Tāpat ir nepieciešams informēt klientu, ka atteikšanās sniegt šo informāciju būs par pamatu atteikties veikt darījumus ar šo klientu.

Vai es drīkstu kopēt klienta pārstāvja personas dokumentus (Pasi, ID karti)?

Personas dokuments satur fiziskās personas sensitīvos datus, tamdēļ veicot fizisko personu datu apstrādi Jums ir jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības par šo datu apstrādes pamatojumu un aizsardzību. NILLTFN likums paredz obligātu pienākumu kopēt personas dokumentus tikai kredītiestādēm un finanšu iestādēm, bet ne citiem likuma subjektiem. Likuma prasību izpildei ir pietiekami, ja klienta pārstāvis uzrāda Jums savu personas dokumentu un Jūs pārrakstiet šā dokumenta datus klienta anketā.

Tajā pat laikā NILLTFN likums pieprasa iegūt dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina pārstāvja tiesības pārstāvēt attiecīgo klientu. Tamdēļ komersantam ir nepieciešams iegūt, piemēram, klienta pārstāvja pilnvaru vai tās kopiju, izrakstu no komercreģistra par attiecīgās personas tiesībām pārstāvēt sabiedrību utt.

Cik ilgi ir jāglabā klientu anketas un citi dokumenti?

NILLTFN likums paredz, ka piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas ir glabā:

1) visu klientu izpētes ietvaros iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klientu un tā kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus;

2) informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem;

3) saraksti ar klientu, tai skaitā elektronisko saraksti.

Pēc šī noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām NILLTFN likums paredz pienākumu iznīcināt likuma izpildei iegūtos dokumentus un informāciju par personu.

Klienti

Kas ir patiesā labuma guvējs?

Patiesā labuma guvējs ir fiziskā persona:

      • kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25% no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita, vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību;
      • kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu, vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25% no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība;
      • kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības;
      • kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības.

Ir īpaši jāuzsver, ka patiesais labuma guvējs vienmēr ir fiziskā persona, kuras interesēs darbojas cita fiziskā persona, vai arī kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu.

Patiesā labuma guvēja būtiska pazīme ir tā, ka tas var pārsniegt likumīgās īpašumtiesības un kontroli juridiskajā personā. Tamdēļ patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir būtiski noskaidrot tieši to fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un, kura izmanto juridiskās personas augstākās vadības pilnvaras vai juridiskās personas aktīvus, reāli veic kontroli pār juridisko personu, neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā, vai nē.

Kas ir politiski nozīmīga persona?

Politiski nozīmīga persona ir:

      • persona, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs;
      • persona, kas ir ģimenes loceklis vai radinieks personai, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs;
      • persona, kas ir cieši saistīta ar personu, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs.

Kādus amatus var ieņemt politiski nozīmīga persona?

Normatīvie akti nedod izsmeļošu uzskaitījumu ar iespējamiem amatiem, kurus varētu ieņemt politiski nozīmīgas personas, tomēr ar šo statusu tiek saprasta persona, kas Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu.

Kas ir politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis?

Politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis ir persona, kura ir politiski nozīmīgas personas:

a) laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu,

b) bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,

c) vecāks, vecvecāks vai mazbērns,

d) brālis vai māsa.

Kas ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona?

Ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona ir fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no politiski nozīmīgajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no politiski nozīmīgajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots politiski nozīmīgas personas labā.

Kas ir juridisks veidojums?

Juridisks veidojums ir personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja, kā arī veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi, un labuma guvējs — ja vēl nav noteikta fiziskā persona, kura gūst labumu, — persona, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums, jebkura cita fiziskā persona, kura faktiski īsteno kontroli pār juridisku veidojumu, izmantojot īpašumtiesības vai citus līdzekļus.

Par juridisku veidojumu NILLTFN likuma izpratnē tiek uzskatītas personālsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības u.c. tāda veida subjekti, kuri nav ne fiziskas ne arī juridiskas personas, bet kuri var veikt darījumus savā vārdā.

Kas ir čaulas veidojums?

Atbilstoši NILLTFN likuma definīcijai, par čaulas veidojumu tiek uzskatīta juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes:

a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību vai juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,

b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,

c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Latvijas Republikā reģistrētajiem komersantiem, izņemot kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, nav aizliegts uzsākt un uzturēt darījuma attiecības vai veikt gadījuma rakstura darījumu ar čaulas veidojumu. Tajā pat laikā, ņemot vērā paaugstināto risku čaulas veidojumu patiesā labuma guvēju un citu ar šo veidojumu saistītās informācijas noskaidrošanā, sadarbība ar čaulas veidojumiem būtu rūpīgi izvērtējama.

Kas ir čaulas banka?

Atbilstoši NILLTFN likuma definīcijai par čaulas banku tiek uzskatīta kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai cita iestāde, kas veic tādas darbības, kuras ir līdzvērtīgas tām, kādas veic kredītiestāde vai finanšu iestāde, un kas ir reģistrēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar kādu regulētu un uzraudzītu grupu.

Par čaulas banku tiek uzskatīta arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārvedumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraudzības un kontroles institūcijas.

NILLTFN likuma subjektiem ir aizliegts sadarboties ar čaulas bankām un čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

Kāpēc ir svarīgi noskaidrot klienta patiesā labuma guvējus un pārliecināties par to vai klienta patiesā labuma guvēji nav politiski ietekmīgas personas?

Bieži vien juridiskā persona vai juridiskais veidojums veic darījumus savā vārdā, bet patiesībā kādas fiziskās personas uzdevumā, kura būs ieguvēja no attiecīgā darījuma.

Praksē ir novēroti gadījumi, kad, izmantojot darījumos citas personas, aiz ārēji šķietami ikdienišķa darījuma (nekustamā īpašuma pārdošana, dārgu sadzīves priekšmetu vai greznumlietu pārdošana) tiek slēpts kukulis kādai amatpersonai.

Noskaidrojot klienta patiesā labuma guvējus un to, vai šīs personas nav politiski ietekmīgas personas, komersants var pasargāt sevi no neapzinātas iesaistīšanās dažāda veida noziedzīgos nodarījumos, kuri var sagraut komersanta reputāciju uzņēmējdarbības vidē.

Klientu riski

Kas ir klientu risku novērtējums?

Iekšējās kontroles sistēmu papildina komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums. Kopējais risku novērtējums tiek veikts lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.

Līdz 2019.gada 1.maijam, papildus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajiem NILLFTN likuma subjektiem ir pienākums veikt arī starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Klienta risks ir katram klientam individuāli piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanas risks. Klienta individuālais riska līmenis tiek noteikts balstoties uz klienta riska izvērtējumu.

Kā jāveic risku novērtējums?

Normatīvie akti neparedz precīzus risku novērtējuma kritērijus kritērijus, tāpēc katram komersantam un saimnieciskās darbības veicējam ir jānosaka klientu risku kritēriji atbilstoši klientu profilam un saimnieciskās darbības nozarei.

Tajā pat laikā NILLTFN likums paredz pienākumu, veicot risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņemt vērā:

1) riskus, kurus identificējusi Eiropas Komisija Eiropas Savienības risku novērtējumā;

2) riskus, kuri identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā;

3) citus attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgus riskus.

Kādi ir riskus ietekmējošie apstākļi?

Riskus ietekmējošie apstākļi var būt dažādi un atkarīgi no daudziem aspektiem, tomēr NILLTFNL likums uzliek par pienākumu ņem vērā vismaz šādus riskus ietekmējošus apstākļus:

1) klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

2) valsts un ģeogrāfisko risku, proti, risku, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risku, proti, risku, ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai;

4) pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto.

Kas ir augsta riska trešās valstis?

Augsta riska trešās valstis ir valstis vai teritorijas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas, kurās nav efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas, tai skaitā valstis vai teritorijas, kuras Eiropas Komisija ir noteikusi par tādām, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Eiropas Savienības finanšu sistēmai.

Lai precīzi noskaidrotu šīs valstis un teritorijas, ir ieteicams aplūkot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā izvietoto informāciju par FATF noteiktajām augsta riska trešajām valstīm. Pieejams: http://www.fktk.lv/lv/tiesibu-akti/vispareja/fatf-noteiktas-augsta-riska-tresas-valstis/6551-fatf-noteiktas-augsta-riska-tresas-valstis.html

Neparasti un aizdomīgi darījumi

Kas ir neparasts darījums?

Neparasts darījums ir darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm.

Neparastu darījumu pazīmes, kuras var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, ir noteiktas ar 2017.gada 14.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”.

Kas ir aizdomīgs darījums?

Aizdomīgs darījums ir darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

Lai gan neparastu darījumu pazīmes ir noteiktas ar 2017.gada 14.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”, papildus šajos noteikumos noteiktajām neparastu darījumu pazīmēm, NILLTFN likuma subjekti var noteikt arī citas pazīmes, kuras raksturīgas tieši to darbības nozarei un klientu profilam, kuras tie uzskatīs par aizdomīgiem darījumiem.

Kas ir aizdomīgs darījums nodokļu jomā?

Aizdomīgs darījums nodokļu jomā ir darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi tiek izmantoti likumpārkāpuma izdarīšanai, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta likumā „Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.

Aizdomīgu darījumu nodokļu jomā pazīmes ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta 3.daļā:

1) privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;

2) šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;

3) ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām;

4) nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu;

5) darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību);

6) darījumā izmantots viltots dokuments;

7) aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;

8) nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;

9) privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 euro vai vairāk;

10) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

11) uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.);

12) klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;

13) konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām;

14) konts ir tālu no klienta rezidences;

15) klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;

16) darījums ir klientam netipisks;

17) klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

18) neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.

Kas ir tipoloģijas?

Ar vārdu „tipoloģija” tiek saprasta zinātniskās izziņas metode – grupēšana pēc vispārinātiem, idealizētiem modeļiem (tipiem).

NILLTFN likuma izpildes kontekstā vārdu „tipoloģija” lieto lai apzīmētu noteiktus kritērijus, kuri var liecināt par augsta riska klientu, klienta iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Nav iespējams aprakstīt un definēt ikvienu situāciju, ar kuru var saskarties NILLTFN likuma subjekti, tādēļ tipoloģiju uzdevums ir dot norādes par aptuvenajiem virzieniem, kam pievērst uzmanību un pazīmēm, kuras var liecināt par iespējami prettiesisko klientu rīcību.

Vai tiek aizliegti darījumi skaidrā naudā?

NILLTFN likums pats par sevi neliedz veikt darījumus skaidrā naudā. Ierobežojumi darījumu veikšanai skaidrā naudā ir noteikti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā, kā arī citos normatīvajos aktos (piemēram, komersants skaidrā naudā nedrīkst iegādāties akcīzes preces utt.).

Atsevišķos gadījumos liela apjoma skaidras naudas darījumi var liecināt par iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Kā izprotams NILLTFN likuma regulējums par iekšējās kontroles sistēmas izveidi tiem komersantiem, kuri pārdod preces un pakalpojumus un saņem maksājumus skaidrā naudā virs 10 000 euro?

NILLTFN likums paredz, ka iekšējā kontroles sistēma ir jāizveido personām, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas.

Likums „Par nodokļiem un nodevām” neaizliedz pieņemt maksājumus tādā veidā, kur pircējs skaidrā naudā iemaksā pirkuma maksu pārdevēja bankas norēķinu kontā. Aizliegti ir tikai tādi skaidras naudas darījumi summā virs 7200 euro, kur pircējs skaidro naudu nodod tieši pārdevējam. Tādējādi, pircējs var iegādāties preces un pakalpojumus samaksājot skaidrā naudā ja šīs naudas summa tiek iemaksāta pārdevēja bankas norēķinu kontā. Ņemot vērā to, ka pārdevējs nevar iepriekš paredzēt katra pircēja iespējamo samaksas veidu, ir ieteicams jau savlaicīgi izveidot iekšējās kontroles sistēmu.

Kā rīkoties, ja klienta veiktajos darījumos tiek pamanītas pazīmes, kas liecina par iespējami pretlikumīgu rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā?

NILLTFN likums paredz, ka šī likuma subjektiem ir tiesības atteikties veikt darījumus ar šādiem klientiem, kuru pieprasītie darījumi, pēc saprātīgi veikta vērtējuma, var būt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. 

Papildus tiesībām atteikties veikt darījumus, NILLTFN likuma subjektiem ir pienākums ziņot par šo situāciju Kontroles dienestam vai VID, atkarībā no tā vai konkrētais gadījums bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vai arī noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā.

Vai ir jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm par iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem?

Ir vispārzināms, ka ikvienas godprātīgas un likumpaklausīgas personas pienākums ir ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par pamanītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru vainīgajam var tikt piemērots kriminālsods. Savukārt tiesībsargājošajām iestādēm ir pienākums uzsākt kriminālprocesu pēc Kriminālprocesa likuma 6.panta. Sekojoši arī Krimināllikuma 315.pants paredz atbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums.

Bieži vien var šķist, ka ir pietiekami paziņot Kontroles dienestam par pamanītu it kā notiekošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu, lai pēc tam Kontroles dienests risina šo jautājumu. Tomēr, atsevišķos gadījumos, komersants var pamanīt arī tādus noziedzīgus nodarījumus, kuri nebūt nav saistīti ar Kontroles dienesta darbu. Tā, piemēram, ja klients lūdz izgatavot viltotus dokumentus nekustamā īpašuma izkrāpšanai, tad par šo gadījumu ir jāziņo nevis Kontroles dienestam, bet gan Valsts policijai.

Savukārt, ja tiek secināts, ka klients ir pārkāpis Latvijas Republikai saistošās sankcijas, tad par šo gadījumu ir pienākums ziņot Drošības policijai, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā.

Arī par acīmredzamiem noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā nebūs pietiekami iesniegt tikai ziņojumu VID par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā. Papildus būs nepieciešams paziņot par šo gadījumu arī VID nodokļu un muitas policijai, jo tieši šī iestāde, nevis VID, ir tiesīga izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.

Vai ziņošanas pienākums Kontroles dienestam atbilst advokāta un revidenta profesijām noteiktajām konfidencialitātes prasībām?

Līdz 2017.gada 9.novembrim, kad spēkā stājās apjomīgie grozījumi NILLTFN likumā IV AML direktīvas prasību izpildei, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļa paredzēja vispārīgu izņēmumu no jebkāda ziņošanas pienākuma attiecībā uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāvēja vai pārstāvēja klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedza konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

Šobrīd, kopš 2017.gada 9.novembra, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļa paredz, ka prasības par ziņojumu sniegšanu Kontroles dienestam nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

Turpat, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļā arī ir papildus noteikts, ka šīs tiesības neziņot nav attiecināmas uz gadījumiem, kad klients palīdzību saņem tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tādējādi ir secināms, ka NILLTFN likuma prasības paredz ierobežot atsevišķām profesijām noteiktās konfidencialitātes prasības, ja sniegtā palīdzība klientam ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un/vai terorisma finansēšanu.

Apmācības

Vai VID vai jebkuru citu organizāciju rīkoto AML jomas semināru apmeklēšana ir obligāta?

NILLTFN likums paredz, ka šā likuma subjektiem ir pienākums veikt regulāras savu darbinieku apmācības  par šīs jomas aktualitātēm. Izņemot kredītiestādes un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus, kuriem stingras prasības par regulāru darbinieku zināšanu papildināšanu AML jomā nosaka ne tikai NILLTFN likums, bet arī FKTK noteikumi un starptautiskie standarti, citiem NILLTFN likuma subjektiem netiek noteikts kādā veidā ir jāveic atbildīgās personas un citu darbinieku apmācība AML jautājumos. Tamdēļ arī uzņēmuma vadītājs vai cits atbilstoši apmācīts darbinieks – parasti atbildīgā persona – var izglītot pārējos darbiniekus AML jautājumos bez papildus semināru apmeklēšanas.

Parasti maksa par semināru apmeklēšanu AML jautājumos ir ievērojama un sasniedz vairākus simtus euro. Lielākoties arī šo semināru mērķauditorija ir kredītiestādes un finanšu pakalpojumu sniedzēji. Tajā pat laikā, piemēram, VID rīkotie semināri ir bezmaksas un tajos aplūkotie jautājumi ir pielāgoti to komersantu un saimnieciskās darbības veicēju interesēm, kurus uzrauga VID. Tādējādi VID rīkotie semināri var būt laba bezmaksas iespēja kā uzlabot zināšanas NILLTFN likuma izpildē.

Kā jāveic darbinieku apmācības par AML jomas aktualitātēm?

NILLTFN likums paredz, ka šā likuma subjektiem ir pienākums veikt regulāras savu darbinieku apmācības  par šīs jomas aktualitātēm, tajā skaitā lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

Likums nenosaka šo apmācību metodes un tamdēļ arī uzņēmuma vadītājs vai cits atbilstoši apmācīts darbinieks, piemēram, atbildīgā persona, var izglītot pārējos darbiniekus AML jautājumos. Papildus ir iespēja apmeklēt arī dažādu organizāciju un iestāžu rīkotos seminārus par AML jautājumiem.

Starptautiskās sankcijas

Kas ir sankcijas?

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojoši pasākumi jeb ierobežojumi vai aizliegumi pret valsti, režīmu vai personu (fizisku vai juridisku) par starptautisko tiesību pārkāpšanu. Sankcijas ir valsts ārpolitikas instruments, kas ļauj reaģēt uz starptautiskās drošības izaicinājumiem bez militāra spēka izmantošanas.

Latvijas Republikai saistošas starptautiskās sankcijas var noteikt:

Apvienoto Nāciju Organizācija

Eiropas Savienība

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis (tajā skaitā arī Amerikas Savienoto valstu Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets – OFAC)

Eiropas Savienības dalībvalstis

starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija (tajā skaitā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO))

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Kāds ir sankciju mērķis?

Sankciju likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm.

Sankcijas tiek noteiktas pret tādām valstīm, teritorijām vai personām, kuru darbības dēļ, tām apzināti un tīši pārkāpjot starptautiskās tiesības, tiek apdraudēts miers un drošība pasaulē. Līdz ar to arī sankciju mērķis ir atjaunot mieru un drošību reģionā vai novērst apdraudējumus starptautiskam mieram un drošībai nevis sodot pārkāpēju, bet gan novēršot iespējamo situācijas pasliktināšanos.

Kas ir Sankciju likums?

Sankciju likums ir saīsinājums no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma nosaukuma. Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Kāda veida sankcijas var tikt piemērotas?

Sankciju likums paredz noteikt šādus sankciju veidus:
1) finanšu ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas pieder starptautisko publisko tiesību subjektam, fiziskai vai juridiskai personai, vai citam identificējamam sankciju subjektam vai ir sankciju subjekta valdījumā vai kontrolē;
2) civiltiesiskie ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz visa veida darījumiem ar citiem ekonomiskajiem resursiem, ja šo darījumu rezultātā šie resursi maina īpašnieku, un šo darījumu mērķis ir radīt un darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai cita veida ekonomiskos resursus sankciju subjektam;
3) ieceļošanas ierobežojumi — ierobežojumi sankciju subjektam ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā;
4) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi – aizliegums sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai citā veidā atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes vai citas likumā noteiktas preces;
5) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – aizliegts piedāvāt tūrisma pakalpojumus ceļošanai uz konkrētām teritorijām.

Kāda ar sankciju saistība ar AML jomu?

Sankcijas var tikt noteiktas attiecībā uz tādām personām vai valstīm (un to teritorijām), kuras ir saistītas ar terorismu vai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Tamdēļ sankcijas bieži vien kalpo kā papildus instruments cīņai ar terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko regulē arī AML jomas normatīvie akti.

Lai uzlabotu sankciju izpildi un to sasaisti ar AML jomas normatīvajiem aktiem, 2018.gada 12.jūlijā stājās spēkā izmaiņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.pantā, kā arī likums tika papildināts ar 13.1 pantu, paredzot noteiktus pienākumus daļai tiem komersantiem, kuriem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām. Sekojoši, līdz 2019.gada 1.maijam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajām personām ir pienākums veikt arī starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Kurām personām ir pienākums ievērot Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu?

Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma ievērošana ir obligāta visām fiziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Šis likums tiek piemērots neatkarīgi no NILLTFN likuma prasībām un neatkarīgi no tā vai komersants vai saimnieciskās darbības veicējs ir izveidojis iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma un Sankciju likuma prasībām.

Kuriem komersantiem ir pienākums veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu?

Līdz 2019.gada 1.maijam Sankciju riska novērtējums ir jāveic visām tām personām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci to darbībai, ar ko tiek saprastas kredītiestādes un finanšu iestādes atbilstoši NILLTFN likumam.

Sankciju riska novērtējums ir jāveic arī šādām VID uzraudzībā esošām personām:
1) nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem;
2) neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:
a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,
b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;
3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem;
4) personām, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
5) citām juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 euro vai lielākā apmērā (vai ekvivalentu summu ārvalstu valūtā saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā) neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
6) iestādēm, kuras sniedz šādus pakalpojumus:
a) kreditēšanu, tostarp finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,
b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,
c) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos,
d) inkasāciju.

Visbeidzot, līdz 2019.gada 1.maijam Sankciju riska novērtējums ir jāveic visām tām personām, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izsniedzis speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai.

Kur var uzzināt par tām personām un teritorijām, kuras iekļautas sankciju sarakstos?

Informāciju par personām, pret kurām piemērotas nacionālās vai starptautiskās sankcijas, Kontroles dienests uztur savā mājaslapā internetā. Pieejams: http://sankcijas.kd.gov.lv/.

Plašāka informācija par starptautiskajām sankcijām ir pieejama Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā. Pieejams: http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/par-eiropas-savienibas-ierobezojosiem-pasakumiem/par-eiropas-savienibas-ierobezojosiem-pasakumiem

Uzraudzības un kontroles iestādes

Kuras iestādes kontrolē komersantus par NILLTFN likuma prasību izpildi?

NILLTFN likuma izpildes kontroli veic dažādas iestādes, atkarībā no komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja darbības sfēras – Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, Satiksmes ministrija, Latvijas Banka, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Kas ir Kontroles dienests?

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas, darbojoties kā Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, saņem, apstrādā un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī likumā paredzētajos gadījumos nodod šo informāciju kontroles, pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu iestādēm, kā arī prokuratūrai.

Kopš 2019.gada 1.janvāra Kontroles dienests ir savā darbībā ir neatkarīgs un un tā darbību pārrauga Ministru kabinets ar iekšlietu ministra starpniecību.

Kuras iestādes kontrolē starptautisko un nacionālo sankciju piemērošanas izpildi?

Ārlietu ministrija ir koordinējošā institūcija sankciju jautājumos Latvijā, kā arī Ārlietu ministrija atbild par licenču izsniegšanu darījumu veikšanai ar stratēģiskas nozīmes precēm, lai nodrošinātu ar sankcijām noteikto stratēģisko preču eksporta kontroles pasākumu (ieroču embargo) izpildi.

Citas atbildīgās iestādes sankciju piemērošanas un kontroles jomā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ekonomikas ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas.

Vai Jūs pārstāvat VID vai citu kontroles institūciju?

Nē, mēs neesam VID vai cita valsts iestāde. Mēs esam juridiskais birojs, kas piedāvā saviem klientiem izveidot NILLTFN likuma prasībām, Sankciju likuma prasībām, kā arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu lai Jums nebūtu jāuztraucas par VID prasību izpildi un Jums paliktu vairāk laika tam ko Jūs protat vislabāk – sniegt pakalpojumus tieši Jūsu komercdarbības sfērā.

Atbildība par AML prasību nepildīšanu

Par kādiem NILLTFN likuma prasību pārkāpumiem tiek piemērotas sankcijas?

Par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu likuma subjektiem var tikt piemērota atbildība saskaņā ar NILLTFN likuma 78.panta 1.daļu. Visbiežāk sankcijas tiek piemērotas ja likuma subjekts, pretēji NILLTFN likumā noteiktajam:
1) nav sniedzis uzraudzības un kontroles iestādēm paredzēto informāciju noteiktajā termiņā;
2) nav iecēlis vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par NILLTFN likuma prasību ievērošanu;
3) nav ieviesis iekšējās kontroles sistēmu;
4) nav veicis klienta izpēti, darījumu attiecību un darījumu uzraudzību;
5) nav nodrošinājis darbiniekiem apmācības;
6) nav ziņojis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu.

Kādas ir sankcijas par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu?

Par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu likuma subjektiem var tikt piemērota atbildība saskaņā ar NILLTFN likuma 78.panta 1.daļu, kas nosaka: „Par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu likuma subjektam var piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) izteikt brīdinājumu;

3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 euro;

4) apturēt vai pārtraukt darbību, tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgā reģistrā;

5) noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;

6) pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;

7) uzlikt par pienākumu likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.”

Kādas ir sankcijas par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu kredītiestādēm un finanšu iestādēm?

NILLTFN likuma 78.panta 3.daļa nosaka: „Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā, par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu var piemērot šādas sankcijas:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un revidēts, ja nepieciešams, saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas pieejams saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par 5 000 000 euro, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes sabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt amatpersonai, darbiniekiem vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par noteiktas darbības veikšanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.”

Vai pārsūdzības procesa laikā tiek apturēta lēmuma par sankciju piemērošanu darbība?

Atbilstoši NILLTFN likuma 80.pantam administratīvā akta par sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību. Tādējādi personai, kurai ir piemērota sankcija, piemēram, nosakot pagaidu aizliegumu veikt noteiktu rīcību vai atcelt no amata atbildīgo personu, ir pienākums pildīt šos pienākumus arī lēmuma pārsūdzības laikā.

Kāds ir noilgums administratīvo sankciju piemērošanai par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu?

Uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

Gadījumā, ja uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā ir informācija, kas rada aizdomas par likuma subjekta tiešu vai netiešu iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

Uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu 2 gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas, izņēmuma gadījumos pagarinot šo termiņu par vienu gadu (kopumā 3 gadi).

Vai par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība?

Līdz ar 2017.gada 26.oktobra grozījumiem NILLTFN likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 9.novembrī, visas administratīvās sankcijas par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu ir ietvertas NILLTFN likumā. Līdz ar to arī no Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa tiks izslēgtas normas, kas paredzēja administratīvo atbildību par atsevišķu NILLTFN likuma prasību nepildīšanu.

Tomēr ir jāņem vērā, ka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.4 pants paredz atbildību par neziņošanu VID par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja šo pienākumu nav pildījis NILLTFN likuma subjekts. Par šo pārkāpumu tiek paredzēts naudas sods līdz EUR 5000,00 vai, ja komersanta apgrozījums pārsniedz 1 miljonu euro (par iepriekšējo gadu), tad naudas sodu piemēro līdz 5 % no iepriekšējā gada apgrozījuma.

Vai klients var celt prasību tiesā pret komersantu par NILLTFN likuma prasību izpildi?

NILLTFN likums aizsargā tos, kas likuma prasības ir pildījuši godprātīgi. Personas, kuras godprātīgi pildījušas NILLTFN likuma prasības tiek atbrīvotas no civiltiesiskās atbildības un to darba devēji vai klienti, par kuriem sniegts ziņojums kontroles un uzraudzības iestādēm, nevar celt prasības par tiem nodarīto zaudējumu kompensāciju.

Vai par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu var tikt piemērota kriminālatbildība?

Papildus sankcijām, kas izriet no NILLTFN likuma, likuma subjektam var tikt piemērota kriminālatbildība par ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu uzraudzības un kontroles iestādēm gan pēc Krimināllikuma 315.panta, kas paredz kriminālatbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, gan arī pēc Krimināllikuma 272.panta, kas paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas.

Savukārt klientam var tikt piemērota kriminālatbildība par darījumā izmantoto finanšu līdzekļu un mantas patiesā labuma guvēju neatklāšanu pēc Krimināllikuma 195.1 panta, kas paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu vai šo ziņu nesniegšanu likumā noteiktajos gadījumos par darījumu un tajā iesaistīto finanšu līdzekļu vai citas mantas patieso īpašnieku vai patieso labuma guvēju.

Kāda ir atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

Krimināllikuma 195.panta 1.daļa paredz, ka par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Krimināllikuma 195.panta 2.daļa paredz, ka par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vainīgās personas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Krimināllikuma 195.panta 3.daļa paredz, ka par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, vainīgās personas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Kādas ir Krimināllikuma 195.panta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes?

Krimināllikuma 195.panta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes jeb darbības ir ietvertas NILLTFN likuma 5. pantā:

      • 1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;3) citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.
      • Krimināllikuma 20.panta 5.daļā ir noteikts, ka līdzdalībnieks noziedzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu Krimināllikuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību.
      • Krimināllikuma 20. panta 8.daļā noteikts, ka ja izdarītājs noziegumu nav izdarījis līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, līdzdalībnieki ir atbildīgi par līdzdalību attiecīgā nozieguma mēģinājumā. Savukārt, ja izdarītājs nav uzsācis nozieguma izdarīšanu, līdzdalībnieki ir atbildīgi par sagatavošanos attiecīgajam noziegumam.

Atbildība par Sankciju likuma prasību nepildīšanu

Kāda atbildība var tikt piemērota par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu?

Par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu var tikti piemērota kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 84.panta. Jānorāda, ka šī Krimināllikuma norma drīzumā tiks grozīta, lai nodrošinātu tās atbilstību Sankciju likuma 13.2 panta prasībām.

Papildus kriminālatbildībai, sankciju pārkāpējiem var iestāties dažāda veida civiltiesiskās un administratīvi tiesiskās sekas, kuru apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma būtības un pārkāpuma kaitīguma gan uzņēmuma sadarbības partneru, gan arī sabiedrības un dažādu iestāžu ieskatos.

Kādas ir sankcijas par Sankciju likuma prasību nepildīšanu?

Līdz ar 2018.gada 21.jūnija grozījumiem Sankciju, likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 12.jūlijā, Sankciju likums ir ticis papildināts ar jaunu 13.2 pantu, kas paredz atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā. Šī norma stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā, tādā veidā nodalot administratīvo atbildību par sankciju regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu no kriminālatbildības par sankciju pārkāpšanu. 

Piemērojamo sankciju veidi un arī soda naudas apmēri ir līdzvērtīgi NILLTFN likuma 78.pantā noteiktajam un Sankciju likuma 13.2 panta 1.daļa nosaka: „Par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajām personām var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;

3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

4) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu aizliegumu pildīt Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus;

5) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās;

6) uzlikt par pienākumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.”

Papildus jānorāda, ka, līdzvērtīgi NILLTFN likuma 78.pantā noteiktajam, par Sankciju likuma pārkāpšanu kredītiestādēm un finanšu iestādēm var piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma, bet amatpersonai vai darbiniekam, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā bija atbildīga par starptautisko un nacionālo sankciju prasību ievērošanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.

Vai pārsūdzības procesa laikā tiek apturēta lēmuma par sankciju piemērošanu darbība?

Atbilstoši Sankciju likuma 13.2 panta 4.daļai (stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā) administratīvā akta par administratīvo sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību. Tādējādi personai, kurai ir piemērota sankcija, piemēram, nosakot pagaidu aizliegumu veikt noteiktu rīcību vai atcelt no amata par pārkāpumu atbildīgo personu, ir pienākums pildīt šos pienākumus arī lēmuma pārsūdzības laikā.

Kāds ir noilgums administratīvo sankciju piemērošanai par Sankciju likuma prasību nepildīšanu?

Atbilstoši Sankciju likuma 13.4 panta 1.daļai (stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā) kompetentā institūcija par Sankciju likuma 13.2 panta 1.daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir tiesīga ierosināt administratīvo lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

Kompetentā institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu 2 gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas, izņēmuma gadījumos pagarinot šo termiņu par vienu gadu (kopumā 3 gadi).

Vai Jums ir radušies jautājumi par NILLTFN likuma vai Sankciju likuma prasībām?