NILLTPFN likums - AML iekšējās kontroles sistēma un tās prasības

AML ir saīsinājums no starptautiski lietotā jēdziena anti-money laundering jeb naudas atmazgāšanas novēršana, kas sevī ietver cīņu ar nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, lai novērstu finanšu sistēmas un dažādu citu pakalpojumu sniedzēju izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma vai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas (proliferācija) finansēšanai.
AML prasības Latvijā tiek noteiktas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu – NILLTPFN likums. Atsevišķas prasības par veicamo rīcību un veicamajiem pasākumiem, lai izvairītos no iesaistīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir noteiktas arī citos normatīvajos aktos, tajā skaitā arī likumā „Par nodokļiem un nodevām” un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

NILLTPFN likums paredz noteiktu saimnieciskās darbības veicēju un komersantu kategorijas, atkarībā no to darbības veida, kuriem ir pienākums veikt noteiktas darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai. Vispirms šiem saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem ir pienākums izveidot NILLTPFN likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, veikt savu risku novērtējumu un izstrādāt klientu risku novērtēšanas kritērijus. Pēc tam šiem likuma subjektiem ir pienākums iegūt informāciju par saviem klientiem, veikt klientu darījumu uzraudzību un, nepieciešamības gadījumā, ziņot par konstatētajiem aizdomīgajiem vai neparastajiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam. Papildus prasības tiem NILLTPFN likuma subjektiem, kuriem ir pienākums izveidot likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, paredz arī likums “Par nodokļiem un nodevām”. Attiecīgi arī NILLTPFN likuma subjektiem ir pienākums ziņot VID par Latvijas Republikas rezidentu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem nodokļu jomā. NILLTPFN likuma subjektiem jau iekšējās kontroles sistēmas izveidošana ir obligāta prasība. Savukārt, ja iekšējās kontroles sistēma nav tikusi izveidota, ir beidzamais laiks to izveidot un uzsākt tās piemērošanu ikdienas darbā, lai pasargātu sevi no uzraudzības un kontroles iestāžu piemērotajām soda naudām un cita veida ierobežojumiem. Jāpiebilst, ka ne-banku sektorā soda naudas par NILLTPFN likuma prasību nepildīšanu var sasniegt pat 1 000 000 euro, tādēļ pret šo prasību izpildi nevajadzētu attiekties vieglprātīgi.

AML ir saīsinājums no starptautiski lietotā jēdziena anti-money laundering jeb naudas atmazgāšanas novēršanas, kas sevī ietver cīņu ar noziedzīgu nodarījumu rezultātā iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizāciju, lai novērstu finanšu sistēmas un dažādu citu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas posmos.

Ņemot vērā starptautisko cīņu ar terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu (proliferāciju), AML sevī ietver arī metodes un noteiktu rīcību lai nepieļautu finanšu sistēmas un dažādu citu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanos terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas (proliferācijas) finansēšanā gan tiešā, gan arī netiešā veidā.

Šobrīd pasaulē AML jēdziens aizvien vairāk tiek saistīts arī ar cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Tamdēļ Latvijā AML dokumentos tiek ietvertas prasības par informācijas sniegšanu VID saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem nodokļu nomaksā vai nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.

Ar AML likumu Latvijas Republikā tiek saprasts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums. Citās valstīs ar šiem vārdiem tiek saprasts tās valsts attiecīgais normatīvais akts, kas regulē to pasākumu kopumu, kas veicams lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Eiropas Savienības ietvaros AML jautājumus regulē ar direktīvu palīdzību.

Šobrīd galvenos jautājumus AML jomā nosaka ceturtā ( IV) AML direktīva jeb 2015. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK.

Ņemot vērā pēdējo gadu laikā notikušos terora aktus ES, kā arī „Panamas dokumentu” publiskošanu, 2018.gada 19.jūnijā tika publicēta piektā (V) ES AML direktīva (AMLD 5) jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES. Piektā AML direktīva stājās spēkā 2018.gada 9.jūlijā un ES dalībvalstīm ir pienākums pārņemt direktīvā noteiktās prasības savās nacionālajās tiesībās līdz 2020.gada 20.janvārim.

Tāpat arī šobrīd spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām.

Šo direktīvu prasības ir ietvertas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

NILLTFNL jeb NILLTFN likums ir saīsinājums no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma nosaukuma (normatīvā akta nosaukums līdz 2019.gada 13.jūnija likuma grozījumu pieņemšanai bija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums). Šo likumu mēdz arī saīsināti saukt par Novēršanas likumu vai Legalizācijas novēršanas likumu. Likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas (proliferācija) finansēšanu, kā arī noteikt pienākumus noteiktām komersantu grupām, kurām ir lielākās iespējas savlaicīgi pamanīt un ziņot uzraudzības un kontroles iestādēm par pamanītajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas (proliferācija) finansēšanas gadījumiem.

FATF ir saīsinājums no Finanšu darījumu darba grupas nosaukuma (Financial Action Task Force). FATF ir 1989. gadā izveidota starpvaldību organizācija, kura izveidota ar mērķi noteikt standartus un sekmēt efektīvu juridisko, reglamentējošo un operatīvo pasākumu īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un citus saistītus apdraudējumus starptautiskās finanšu sistēmas integritātei. Tāpēc FATF ir “politikas veidošanas struktūra”, kas darbojas, lai radītu starptautiskos standartus un veicinātu dalībvalstu politisko gribu, lai šajās jomās veiktu dalībvalstu likumdošanas un uzraudzības reformas.

MONEYVAL ir Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas nosaukums. MONEYVAL ir Eiropas Padomes pastāvīgā uzraudzības iestāde, kuras uzdevums ir novērtēt valstu normatīvo aktu un to piemērošanas procesa atbilstību galvenajiem starptautiskajiem standartiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī sniegt ieteikumus dalībvalstu iestādēm attiecībā uz vajadzīgo sistēmu uzlabošanu. MONEYVAL cenšas uzlabot valstu iestāžu spējas efektīvāk cīnīties pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Brīva preču un kapitāla kustība ir viens no Eiropas Savienības (ES) darbības pamatmērķiem. Tajā pat laikā nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt ES iekšējo tirgu un starptautisko attīstību. Līdz ar to arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, terorisma finansēšana un organizētā noziedzība tiek apkarota arī ES līmenī.

ES Padomes Direktīvā 91/308/EEK (4) ir definēta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotiku tirdzniecību, un saistības ir noteiktas tikai finanšu sektoram. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (5) tika paplašināta Direktīvas 91/308/EEK darbības joma gan attiecībā uz aptvertajiem noziegumiem, gan attiecībā uz aptvertajām profesijām un darbībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (6) un Komisijas Direktīvā 2006/70/EK (7) noteica sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un pārbaudi, situācijām, kurās augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var būt par pamatojumu pastiprinātiem pasākumiem, kā arī situācijām, kurās samazināts risks var būt par pamatojumu mazāk stingrai kontrolei.

Šobrīd spēkā ir ceturtā (IV) ES AML direktīva (AMLD 4) jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK. Ar šo direktīvu, kas stājās spēkā 2017.gada 26.jūnijā un kuras prasības NILLTFN likumā tiek iekļautas gan ar 2017.gada 26.oktobra likuma grozījumiem (stājās spēkā 2017.gada 9.novembrī), gan arī ar 2019.gada 13.jūnija likuma grozījumiem, tika noteiktas papildus prasības klientu identificēšanai, patiesā labuma guvēju noteikšanai un politiski nozīmīgu personu pārbaudei, kā arī citas prasības.

2018.gada 19.jūnijā tika publicēta piektā (V) ES AML direktīva (AMLD 5) jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES. Piektā AML direktīva stājās spēkā 2018.gada 9.jūlijā un ES dalībvalstīm ir pienākums pārņemt direktīvā noteiktās prasības savās nacionālajās tiesībās līdz 2020.gada 20.janvārim. Tāpat arī šobrīd spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām.

Eiropas Padomes Direktīva 91/308/EEC (1991. gada 10. jūnijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai:

• attiecas uz noteiktiem komersantiem – bankas un citi finanšu sistēmas dalībnieki;
• nosaka pienākumu pirms jebkādu darījumu uzsākšanas un veikšanas piemērot klienta uzticamības pārbaudi;
• nosaka pienākumu veikt klientu identificēšanu un darījumu uzraudzību;
• nosaka pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (EK) 2001/97/EK (2001. gada 4. decembris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai:

• nosaka kurām dalībvalstu iestādēm jāsaņem informācija par aizdomīgiem darījumiem
• pieņem plašāku NILL definīciju, ko izraisa sākotnējais pārkāpums – predikatīvais noziegums
• paplašina subjektu loku – valūtas maiņas punkti, naudas pārsūtītāji un ieguldījumu sabiedrības
• nosaka iestādi (Finance Intelligence Unit – FIU), kurai tiek uzdots atrast, izsekot, iesaldēt, arestēt un konfiscēt jebkuru mantu un ar noziedzīgām darbībām saistītus ienākumus

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (EK) 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai:

• paplašina subjektu loku – juristi, notāri, grāmatveži, nekustamā īpašuma aģenti, kazino, trasti un citi uzņēmumu dibināšanas pakalpojumi
• nosaka klientu identifikācijas slieksni darījumiem virs 15 000 euro
• iekļauj pasākumus attiecībā uz TF
• izveido kritērijus lai novērtētu NILL un TF riskus
• izveido pastiprinātus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus ārvalstu PNP
• izveido vienkāršotas klientu uzticamības pārbaudes procedūras zema riska darījumiem

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK:

• nosaka nepieciešamību veidot ES valstu nacionālos risku novērtējumus
• paplašina PNP definīciju (+ iekšzemes PNP)
• nosaka klientu izpētes pamatus
• nosaka pienākumu juridiskām personām noskaidrot PLG
• izveido augsta riska trešo valstu definīciju, izslēdz «white list» sarakstus
• nosaka dokumentu uzglabāšanas termiņus – 5 gadi
• uzlabo ES dalībvalstu FIU pilnvaras

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES:

• paplašina subjektu loku – virtuālās valūtas, mākslas darbu tirgotāji
• nodrošina piekļuvi informācijai par ES reģistrēto uzņēmumu īpašniekiem
• paredz obligātu pienākumu pārliecināties par PLG publiskajos reģistros
• nosaka pienākumu dalībvalstīm izveidot PNP sarakstus
• paredz prasības padziļinātajai izpētei augsta riska trešo valstu klientiem
• aizliedz uzturēt anonīmus banku kontus un seifus
• nodrošina informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īpašniekiem
• uzlabo ES dalībvalstu FIU pilnvaras

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām:

• saskaņo NILL definīciju dalībvalstu tiesību aktos
• nosaka 22 prediaktīvos noziegumus (Predicate Offences Crimes) un paplašina to noziedzīgo nodarījumu skaitu, uz kuriem attiecas NILL definīcija
• paredz kriminālatbildību par palīdzības sniegšanu un līdzdalību NILL
• paredz juridisko personu kriminālatbildību
• nosaka minimālo 4 gadu cietumsodu par NILL
• paredz, ka kriminālvajāšana par saistītiem nodarījumiem varētu notikt vairākās ES dalībvalstīs

Ir plānots pieņemt  jaunu regula par AML/CFT jomā, kas ietvers tieši piemērojamus AML/CFT noteikumus visās dalībvalstīs, lai izslēgtu atsevišķu nosacīju nevienādo piemērošanu starp dalībvalstīm, kas rodas ieviešot direktīvu prasības nacionālajos tiesību aktos.

Šī regula arī izveidos ES AML iestādi (AMLA), kas būs:

• Vienota AML/CFT uzraudzība ES
• ES finanšu izlūkošanas vienību (FIU) atbalsts
• Tieša uzraudzība finanšu sektoram ar vislielākajiem NILLTPFN riskiem
• Koordinācijas loma nefinanšu nozaru subjektiem

Tiek paredzēta arī jauna direktīva par AML/CFT, ar ko aizstās spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs), vienlaikus nosakot arī vienotus  noteikumus par valstu uzraudzības iestādēm un FIU.

Tiks noteikti arī jauni AML subjekti, kuriem būs pienākums ieviest NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas:

• Visu veidu virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēji
• Kopfinansēšanas pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem neattiecas 2020.gada 7.oktobra ES kolektīvās finansēšanas regula 2020/1503
• Hipotekāro kredītu starpnieki un patēriņa kredītu sniedzēji, kas nav finanšu iestādes
• Uzņēmēji, kas strādā trešo valstu valstspiederīgo vārdā, lai iegūtu uzturēšanās atļauju dzīvot ES valstī (t.i., ieguldītāju uzturēšanās shēmas)

Tiks saskaņoti  noteikumi par PLG atklāšanas kārtību dažādās ES valstīs:

• Pienākums juridiskām personām ārpus ES, kurām ir saikne ar ES, reģistrēt savus PLG ES reģistros
• Dalībvalstu reģistriem tiesības pārbaudīt PLG informāciju
• Atklātības prasības nomināldirektoriem un nominālīpašniekiem

Būs arī paredzēts jauns mehānisms lai FIU varētu piekļūt citu valstu banku kontu informācijai un tiks veikta banku kontu reģistru savienošana.

Paredzēts arī izveidot The Single EU Rulebook for AML/CFT, kas paredzēs:

• ES saskaņos AML/CFT noteikumus
• Skaidrāki noteikumi AML/CFT riska pārvaldības pasākumiem
• Saskaņots klientu pienācīgas pārbaudes process
• Saskaņota pieeja PLG noskaidrošanai
• Uzraugu FIU pilnvaras un uzdevumi
• Minimālais finanšu, administratīvās un tiesībaizsardzības informācijas kopums, kam jābūt pieejamai visām FIU
• Saskaņota pieeja ziņošanai par aizdomīgām darbībām/darījumiem

Nākotnē ir paredzēts visā ES teritorijā noteikt skaidras naudas maksājumu ierobežojumus  līdz 10 000 EUR, kā arī izveidot ES trešo valstu sarakstu «black-list» un «grey-list» pēc FATF parauga.

Tāpat tiks pārstrādāta 2015.gada regula 2015/847 par līdzekļu pārskaitīšanu nosakot un paredzot, ka turpmāk ES:

• Darbības jomu attiecinās arī uz virtuālo aktīvu pārvedumiem (identifikācijas prasības par šādu pārskaitījumu sūtītāju un saņēmēju)
• Aizliegti anonīmi virtuālo aktīvu konti
• Saskaņos ES tiesību aktus ar FATF standartiem

ASV normatīvais akts, kas uzskatāms par pirmo vispārējo likumu, kas paredzēja konkrētas prasības cīņai ar NILL. Likums pieprasa citām valstīm palīdzēt ASV cīņā ar finanšu noziegumiem un aizliedz finanšu iestādēm iesaistīties naudas atmazgāšanas shēmās.

Tāpat arī ir noteikti sekojoši pienākumi finanšu iestādēm:

• noteikt un izsekot valūtas un citu monetāro instrumentu avotus, apjomu un kustību, kas tiek pārsūtīti uz ASV vai no tās, vai noguldīti finanšu iestādēs
• ziņot par skaidras naudas darījumiem, kuru summa pārsniedz USD 10 000
• pienācīgi identificēt personas, kas veic darījumus
• uzturēt pienācīgu grāmatvedības uzskaiti un darījumu reģistru

ASV likums, kas seko pēc Bank Secrecy Act un nosaka NILL kā federālo noziegumu.

Likums aizliedz strukturēt maksājumus lai izvairītos no Currency Transaction Report (CTR) aizpildīšanas par darījumiem virs USD 10 000 un par Bank Secrecy Act pārkāpumiem tiek paredzēta mantas konfiskācija (civiltiesiski un krimināltiesiski). Tāpat arī bankām tiek paredzēts pienākums izstrādāt un uzturēt procedūras, lai nodrošinātu Bank Secrecy Act lietvedības prasību ievērošanu.

ASV likums (pilnajā nosaukumā – Uniting and Strengthening America by Providing Appropriate Tools Required to Intercept and Obstruct Terrorism Act of 2001 (USA PATRIOT Act)), kā mērķis ir atturēt un nosodīt terora aktus ASV un visā pasaulē, kā arī uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu izmeklēšanas spējas. Tostarp likums:

• Nosaka cīņu ar NILL un TF kā globālu problēmu un pieprasa valstīm kopīgi cīnīties pret NILL un TF
• Kriminalizē TF
• Paplašina NILL definīciju ar kibernoziegumiem, valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un amatpersonu kukuļošanu
• Pieprasa finanšu iestādēm uzlabot AML sistēmas
• Aizliedz finanšu iestādēm sadarboties ar ārvalstu čaulas bankām
• Nodrošina ASV Valsts kases sekretāram pilnvaras piemērot «īpašus pasākumus» jurisdikcijām, iestādēm vai darījumiem, kas rada «primāru naudas atmazgāšanas risku» (“special measures” on jurisdictions, institutions, or transactions that are of “primary money laundering concern”)
• Piešķir plašas pilnvaras US National Security Agency

Atbilstoši NILLTFN likuma nosacījumiem, par noziedzīgiem līdzekļiem ir atzīstami visi tieši vai netieši noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūti līdzekļi, tajā skaitā gan jebkāda noziedzīgā ceļā iegūta manta, gan arī jebkādi finanšu līdzekļi.

Parasti ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek saprasti tādi finanšu līdzekļi un materiālās vērtības, kuras iegūtas narkotisko vielu tirdzniecības, ieroču tirdzniecības, kontrabandas, krāpšanas, izspiešanas, kontrabandas un citu noziedzīgu darbību rezultātā. Tomēr šā brīža normatīvais regulējums vairs neparedz nodalīt atsevišķus noziegumus, kuru rezultātā rodas noziedzīgi iegūti līdzekļi, tā vietā vispārīgi paredzot, ka jebkura noziedzīga nodarījuma rezultātā var rasties noziedzīgi iegūti līdzekļi. Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tomēr noziedzīgi iegūti līdzekļi par tādiem ir atzīstami neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

Par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī tādi līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai darbībās ar masveida iznīcināšanas ieročiem;

2) kura ir iekļauta starptautisko un nacionālo sankciju sarakstos saistībā ar iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai darbībās ar masveida iznīcināšanas ieročiem;

3) par kuru tiesībsargājošajām iestādēm ir informācija šīs personas saistību ar terorismu.

Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek saprasta tādu darbību veikšana, kā rezultātā noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi vai citas materiālās vērtības, mainot to īpašniekus, fiktīvā veidā tiek padarītas par it kā legālā ceļā iegūtiem.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir uzskatāma:

• šādu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās vai to izcelsmes, piederības mainīšana, lai maskētu vai slēptu to izcelsmi;
• šādu līdzekļu atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, patiesās izcelsmes vai piederības mainīšana;
• šādu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
• līdzdalība jebkurā no minētajām darbībām.

Tajā skaitā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī iepriekš minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas process ir sadalīts trīs etapos jeb stadijās, kuru laikā tiek veikts legalizācijas process:

• šādu līdzekļu izvietošana (placement), kuras laikā noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiek iepludināti finanšu sistēmā, piemēram, veicot valūtas maiņu, skaidras naudas pārvadāšanu, skaidras naudas noguldījumus utt.;
• pēdu jaukšana jeb slāņošana (layering), kuras laikā tiek slēpta līdzekļu kriminālā izcelsme. Finanšu līdzekļi pārvietoti no sākotnējās izcelsmes vietas, simulējot šķietami legālus darījumus, iesaistot darījumu ķēdē fiktīvus uzņēmumus, lai maskētu naudas izcelsmi, piemēram, veicot dažādus naudas pārskaitījumus par preci vai pakalpojumu, kas nekad nav piegādāts vai saņemts;
• šādu līdzekļu integrācija (integration), kuras mērķis ir radīt acīmredzamu juridiski pamatotu izcelsmi noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, kur finanšu līdzekļi tiek uzrādīti kā peļņa no darījuma, piemēram, izsniedzot fiktīvus aizdevumus ar augstu procentu likmi, gūstot peļņu no saimnieciskās darbības, gūstot peļņu no nekustamo īpašumu vai uzņēmuma akciju/kapitāldaļu pārdošanas. Tāpat arī šīs stadijas laikā var tikt slēptas patiesās īpašumtiesības, piemēram, iegādājoties nekustamos īpašumus vai uzņēmumu akcijas/kapitāldaļas citu personu vārdā.

Atbilstoši Krimināllikuma 79.1 panta 1.daļai terorisms tiek definēts kā darbības, kas saistītas ar spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju vai epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm.

Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu ar terorismu saistītas darbības.

Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

Ar Jēdzieniem “proliferācija” vai “proliferācijas finansēšana” tiek saprastas darbības, kuras saistītas ar tādu līdzekļu nodrošināšanu vai finanšu pakalpojumu sniegšanu, kuras pilnīgi vai daļēji tiek izmantotas kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu, kā arī saistīto materiālu ražošanai, iegādei, iegūšanai īpašumā, izstrādei, transportēšanai, pārsūtīšanai, izejvielu uzkrāšanai vai izmantošanai un citos veido, izdarot valsts tiesību aktu pārkāpumus vai nepildot piemērojamās starptautiskās saistības.

Atbildība par masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu un izplatīšanu ir noteikta Krimināllikuma 73.pantā un 73.1 pantā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu un dokumentu kopums, kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs ir noteicis tos pasākumus un metodes, kuras viņš pielieto, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai viņa vadītais uzņēmums netiktu iesaistīts noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai nodokļu krāpšanā.

Iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju apstiprina komersanta valde.

Risku novērtējums sastāv no divām daļām. Pirmkārt, tas ir paša komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja noteiktais sava biznesa risku līmenis gan attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, gan arī attiecībā uz terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem. Otrkārt, lai veiktu klientu risku izvērtēšanu komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem ir pienākums noteikt klientu risku vērtēšanas kritērijus, kuros ir ietveri attiecīgajā komercdarbības nozarē pastāvošie klientu riski.

Lai izpildītu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma nosacījumus, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem ir pienākums veikt arī starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Sākotnēji noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus veica kredītiestādes un cita veida finanšu pakalpojumu sniedzēji, tomēr ar laiku regulāri ir ticis papildināts to komersantu un saimnieciskās darbības veicēju saraksts, kuriem ir noteikti pienākumi pamanīt un ziņot atbildīgajām iestādēm par iespējami plānoto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

Šobrīd, papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētajām kredītiestādēm un citiem subjektiem, NILLTFNL likuma prasību izpilde ir jāveic arī:

• nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām;
• jebkurai cita personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā;
• zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

• juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem;
• personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tie rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas
• maksa ir 10 000 euro vai lielāka;
• izložu un azartspēļu organizētājiem;
• personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;
• ārvalstu valūtas maiņas komersantiem;
• citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
• parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem;
• patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem;
• citām personām, kuru darbību neuzrauga un nelicencē Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un kuras nodarbojas ar:

a) kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,

b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,

c) konsultēšanu finansiāla rakstura jautājumos.

• virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzējiem;
• maksātnespējas procesa administratoriem;
• personām, kas darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā, tostarp gadījumos, kad to veic antikvariāti un izsoļu nami, ja darījuma vai saistītu darījumu virknes vērtība ir 10 000 euro vai lielāka;
• personām, kas nodarbojas ar glabāšanu, darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā, tostarp gadījumos, kad to veic brīvostas, ja darījuma vai saistītu darījumu virknes vērtība ir 10 000 euro vai lielāka.

NILLTFN likuma prasības par iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu attiecas tikai uz ārpakalpojuma grāmatvežiem – gan grāmatvedības komercsabiedrībām, gan arī individuāli praktizējošiem grāmatvežiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus saviem klientiem. Tajā skaitā šī prasība attiecas arī uz tādiem grāmatvedības uzņēmumiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem, kuri apkalpo tikai vienā koncernā vai holdingā ietilpstošus uzņēmumus. NILLTFN likuma prasības arī nenosaka minimālo klientu vai šo klientu juridisko formu, līdz kurai būtu pieļaujams neieviest iekšējās kontroles sistēmu. Līdz ar to ir arī jāsecina, ka pat tajos gadījumos, kur grāmatvedis sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu tikai diviem saimnieciskās darbības veicējiem, ir nepieciešams ieviest iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām.

NILLTFN likuma prasības par iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu attiecas tikai uz ārpakalpojuma juridisko pakalpojumu sniedzējiem – gan juristu komercsabiedrībām, gan arī individuāli praktizējošiem juristiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuri sniedz juridiskos ārpakalpojumus saviem klientiem šādos jautājumos:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšana vai pārdošana,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšana,

c) visu veidu kontu atvēršana vai pārvaldīšana kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšana, vadības vai darbības nodrošināšana, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.

Var secināt, ka pretēji grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, kuriem ir nepieciešams ieviest iekšējās kontroles sistēmu neatkarīgi no klientu skaita un to juridiskās formas, šajā gadījumā juridisko pakalpojumu sniedzēji var izvēlēties vai tiem ir nepieciešamas ieviest iekšējās kontroles sistēmu vai nē. Tādējādi, ja vien juridiskie pakalpojumi klientiem netiek sniegti augstāk minētajos jautājumos, pastāv iespēja iekšējās kontroles sistēmu neieviest, neveikt klientu anketēšanu un klientu risku izvērtēšanu. Tajā pat laikā tieši darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un komercsabiedrību un/vai citu juridisko veidojumu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā, kā arī dažādu izmaiņu veikšana Uzņēmumu reģistrā,  parasti sastāda nozīmīgu pienākumu apjomu ikvienam juridisko pakalpojumu sniedzēja darbā. Tāpēc arī juridisko pakalpojumu sniedzējiem ir lietderīgi ieviest iekšējās kontroles sistēmu jau sākotnēji un jau nekavējoties uzsākt tās pielietošanu praksē, lai brīdī, kad kāds no klientiem lūdz palīdzību pirmajā nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā vai komercsabiedrības dibināšanas dokumentu sagatavošanā, nebūtu lieka kavēšanā dēļ tā, ka juridisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav iekšējās kontroles sistēmas dokumenti.

Juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs ir juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:

a) palīdz dibināt juridisku veidojumu, tajā skaitā sagatavojot komercsabiedrību dibināšanas dokumentus un iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā, kā arī konsultējot par šiem jautājumiem,

b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,

c) nodrošina juridisku veidojumu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,

d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona,

e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona.

Ar šo tiek saprasta arī tāda persona, kura:

• sagatavo dokumentus to iesniegšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;
• izsniedz atļaujas juridisko adrešu reģistrācijai sev piederošā īpašumā;
• pilda valdes locekļa pienākumus uz vienošanās pamata, lai nodrošinātu sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā;
• kļūst par sabiedrības dalībnieku uz vienošanās pamata, lai nodrošinātu sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā;
• veic cita veida pienākumus uz vienošanās pamata, lai nodrošinātu sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā.

NILLTFN likums ar juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saprot arī tās personas, kuras piedāvā komersantiem reģistrēt juridiskās adreses tiem piederošās telpās, kuras faktiskais pakalpojuma saņēmējs (nomnieks) nelietos savai ikdienas saimnieciskajai darbībai, bet gan tikai juridiskās adreses reģistrācijai un korespondences saņemšanai.

Tādējādi iekšējās kontroles sistēmu ir nepieciešams izveidot arī tiem komersantiem, kuri iznomā telpas citu komersantu juridisko adrešu reģistrācijai un korespondences saņemšanai.

Personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, ir NILLTFN likuma subjekti un tām ir pienākums izveidot likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu. Šis pienākums vienlīdz attiecas gan uz tām personām, kuras aģentu un starpnieku darbību veic kā saimnieciskās darbības veicēji, gan arī uz tām personām, kuras šo aģentu un starpnieku darbību veic kā komersanti.

NILLTFN likums paredz, ka nekustamā īpašuma aģentiem nepieciešams izpildīt klienta izpētes prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma pircējiem un pārdevējiem, kā arī tajos gadījumos, kur tiek slēgts nekustamā īpašuma nomas līgums un ikmēneša nomas maksa ir 10 000 euro vai lielāka. NILLTFN likums nenodala dažādu nekustamo īpašumu veidus (mājas, dzīvokļi, lauksaimniecībā izmantojamā zemes, komercplatības utt.), līdz ar ko arī par NILLTFN likuma subjektu kļūst ikviens nekustamo īpašumu aģents vai starpnieks, neatkarīgi no nekustamo īpašumu veida, ar ko tas ikdienā strādā.

Ja komersants rīko tikai preču un pakalpojumu loterijas atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likumam, tad komersantam nav pienākums veidot iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām. Savukārt, ja komersants organizē azartspēles vai izlozes atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam, tad ir jāveido iekšējās kontroles sistēma atbilstoši NILLTFN likuma prasībām.

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši NILLTFN likuma prasībām.

NILLTN likums paredz VID pienākumu kontrolēt kā šo likumu pilda noteiktu komercdarbību veicošie komersanti un saimnieciskās darbības veicēji. Tādējādi NILLTFN likuma prasību izpildē VID kontrolē un uzrauga:

• nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus;
• neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus;
• juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;
• personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
• citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā;
  virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējus;
• šādus pakalpojumu sniedzējus, ja to uzraudzību NILLTFN likums nav noteicis citai iestādei, un kas nodarbojas ar:
• kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana;
• galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums;
• konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos;
• inkasāciju.

Ar šo brīdinājumu sūtīšanu VID aicina komersantus un saimnieciskās darbības veicējus savlaicīgi veikt dokumentu sakārtošanu, lai tādā veidā nodrošinātu turpmāku likuma prasību pildīšanu.

Par NILLTFN likuma prasību izpildi atbildīgā persona ir darbinieks, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par NILLTFN likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju.

30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas vai izmaiņām par NILLTFN likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku sastāvā ir jāpaziņo par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

Ja NILLTFN likuma subjekts ir juridiskā persona, tad papildus par likuma izpildi atbildīgajai personai ir nepieciešams noteikt arī valdes locekli, kurš pārrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu attiecīgajā juridiskajā personā.

Jā, protams. Šobrīd normatīvie akti neliedz komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem pašiem izveidot savu iekšējās kontroles sistēmu. Tomēr, šīs sistēmas izveidošana var būt laikietilpīga un sarežģīta, ja Jums nav priekšzināšanas par sistēmas darbības pamatprincipiem un tai nepieciešamajiem būtiskajiem dokumentiem. Tādēļ iesakām šo uzdevumu uzticēt profesionāļiem ar pieredzi, lai Jums paliktu vairāk laika Jūsu biznesam.

Klienta anketa ir dokuments, kurā tiek norādīta informācija par klienta saimnieciskās darbības būtiskajiem apstākļiem, klienta kontaktpersonām un patiesā labuma guvējiem, kā arī citiem apstākļiem, kuri pakalpojuma sniedzējam ir būtiski lai pārliecinātos par to, ka klienta naudas vai citu līdzekļu izcelsme ir legāla.

Klients ar savu parakstu apliecina klienta anketā sniegtās informācijas patiesumu un to, ka ir ticis informēts par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

NILLTFN likums nenosaka kurš tieši aizpilda klienta anketu. Jūs variet aizpildīt anketu datorrakstā vai ar roku pēc klienta atbildēm vai uzrādītajiem dokumentiem, kā arī varat nodot anketu, lai to aizpilda klients pats. Svarīgākais ir tas, ka klienta pārstāvis parakstās par sniegto ziņu patiesumu un to, ka viņš ir informēts par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

NILLTFN likums paredz, ka ja Jums nav iespējams veikt klienta izpētes pasākumus (arī tad, ja klients atsakās sniegt Jums informāciju), ir aizliegts uzsākt darījuma attiecības ar šādu klientu vai turpināt jau uzsāktās darījuma attiecības (tās ir izbeidzamas), kā arī aizliegts veikt gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu.

Šīs prasības par darījuma attiecību izbeigšanu neattiecas uz zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā. Šis izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kad klients konsultācijas saņem tieši ar nolūku veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

NILLTFN likums paredz, ka šādos gadījumos Jums ir tiesības pārtraukt sadarbību ar klientu un pieprasīt klienta saistību pirmstermiņa izpildi.

Aizpildīta klientu anketa satur ievērojamu daudzumu ar dažādiem fizisko personu datiem. Tā, piemēram, klientu anketās tiek norādīti ne tikai klientu pārstāvju dati un kontaktinformācija, bet arī dati par to patiesā labuma guvējiem un šo personu saistību ar politiski nozīmīgām personām. Tamdēļ ir pašsaprotamas atsevišķu personu bažas par to vai visu šo datu iegūšanai un apstrādei ir likumīgs pamats.

Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām ikvienai fiziskās personas datu apstrādei ir jānotiek atbilstoši kādam leģitīmam mērķim, kura dēļ ir nepieciešams iegūt un apstrādāt fiziskās personas datus. Fizisko personu datu apstrādes leģitīmais mērķis ir noteikts NILLTFN likumā un tas ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Tamdēļ klientu anketas aizpildīšanai ir likumā noteikts leģitīms mērķis, bet iegūtos fizisko personu datus nedrīkst izmantot veidā, kas neatbilst minētajiem mērķiem, tajā skaitā arī komerciāliem mērķiem.

Strīdus gadījumā komersantam ir pienākums norādīt klientam vai tā pārstāvim, ka visa saņemtā informācija ir konfidenciāla un tai nevarēs piekļūt neviena trešā persona, izņemot NILLTFN likumā noteiktās uzraudzības un kontroles iestādes, to likumā noteikto funkciju veikšanai. Tāpat ir nepieciešams informēt klientu, ka atteikšanās sniegt šo informāciju būs par pamatu atteikties veikt darījumus ar šo klientu.

Personas dokuments satur fiziskās personas sensitīvos datus, tamdēļ veicot fizisko personu datu apstrādi Jums ir jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības par šo datu apstrādes pamatojumu un aizsardzību. NILLTFN likums paredz obligātu pienākumu kopēt personas dokumentus visiem NILLTFN likuma subjektiem.

Papildus personu apliecinoša dokumenta kopijai, var būt nepieciešams iegūt dokumenta kopiju, kas apliecina pārstāvja tiesības pārstāvēt attiecīgo klientu. Tamdēļ komersantam ir nepieciešams iegūt, piemēram, klienta pārstāvja pilnvaras kopiju, izrakstu no komercreģistra par attiecīgās personas tiesībām pārstāvēt sabiedrību utt.

NILLTFN likums paredz, ka piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas ir jāglabā:

1) visu klientu izpētes ietvaros iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klientu un tā kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus;

2) informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem;

3) saraksti ar klientu, tai skaitā elektronisko saraksti.

Pēc šī noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām NILLTFN likums paredz pienākumu iznīcināt likuma izpildei iegūtos dokumentus un informāciju par personu.

Patiesā labuma guvējs ir fiziskā persona:

• kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25% no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita, vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību;
• kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu, vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25% no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība;
• kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības;
• kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības.

Ir īpaši jāuzsver, ka patiesais labuma guvējs vienmēr ir fiziskā persona, kuras interesēs darbojas cita fiziskā persona, vai arī kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu.

Patiesā labuma guvēja būtiska pazīme ir tā, ka tas var pārsniegt likumīgās īpašumtiesības un kontroli juridiskajā personā. Tamdēļ patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir būtiski noskaidrot tieši to fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un, kura izmanto juridiskās personas augstākās vadības pilnvaras vai juridiskās personas aktīvus, reāli veic kontroli pār juridisko personu, neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā, vai nē.

Politiski nozīmīga persona ir:

• persona, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs;
• persona, kas ir ģimenes loceklis vai radinieks personai, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs;
• persona, kas ir cieši saistīta ar personu, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs.

Normatīvie akti nedod izsmeļošu uzskaitījumu ar iespējamiem amatiem, kurus varētu ieņemt politiski nozīmīgas personas, tomēr ar šo statusu tiek saprasta persona, kas Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu.

Politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis ir persona, kura ir politiski nozīmīgas personas:

a) laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu,

b) bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,

c) vecāks, vecvecāks vai mazbērns,

d) brālis vai māsa.

Ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona ir fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no politiski nozīmīgajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no politiski nozīmīgajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots politiski nozīmīgas personas labā.

Juridisks veidojums ir personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja, kā arī veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi, un labuma guvējs — ja vēl nav noteikta fiziskā persona, kura gūst labumu, — persona, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums, jebkura cita fiziskā persona, kura faktiski īsteno kontroli pār juridisku veidojumu, izmantojot īpašumtiesības vai citus līdzekļus.

Par juridisku veidojumu NILLTFN likuma izpratnē tiek uzskatītas personālsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības u.c. tāda veida subjekti, kuri nav ne fiziskas ne arī juridiskas personas, bet kuri var veikt darījumus savā vārdā.

Atbilstoši NILLTFN likuma definīcijai, par čaulas veidojumu tiek uzskatīta juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes:

a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību vai juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,

b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,

c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Latvijas Republikā reģistrētajiem komersantiem, izņemot kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, nav aizliegts uzsākt un uzturēt darījuma attiecības vai veikt gadījuma rakstura darījumu ar čaulas veidojumu. Tajā pat laikā, ņemot vērā paaugstināto risku čaulas veidojumu patiesā labuma guvēju un citu ar šo veidojumu saistītās informācijas noskaidrošanā, sadarbība ar čaulas veidojumiem būtu rūpīgi izvērtējama.

Atbilstoši NILLTFN likuma definīcijai par čaulas banku tiek uzskatīta kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai cita iestāde, kas veic tādas darbības, kuras ir līdzvērtīgas tām, kādas veic kredītiestāde vai finanšu iestāde, un kas ir reģistrēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar kādu regulētu un uzraudzītu grupu.

Par čaulas banku tiek uzskatīta arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārvedumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraudzības un kontroles institūcijas.

NILLTFN likuma subjektiem ir aizliegts sadarboties ar čaulas bankām un čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

Bieži vien juridiskā persona vai juridiskais veidojums veic darījumus savā vārdā, bet patiesībā kādas fiziskās personas uzdevumā, kura būs ieguvēja no attiecīgā darījuma.

Praksē ir novēroti gadījumi, kad, izmantojot darījumos citas personas, aiz ārēji šķietami ikdienišķa darījuma (nekustamā īpašuma pārdošana, dārgu sadzīves priekšmetu vai greznumlietu pārdošana) tiek slēpts kukulis kādai amatpersonai.

Noskaidrojot klienta patiesā labuma guvējus un to, vai šīs personas nav politiski ietekmīgas personas, komersants var pasargāt sevi no neapzinātas iesaistīšanās dažāda veida noziedzīgos nodarījumos, kuri var sagraut komersanta reputāciju uzņēmējdarbības vidē.

Iekšējās kontroles sistēmu papildina komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums. Kopējais risku novērtējums tiek veikts lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.
Papildus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumam, NILLFTN likuma subjektiem ir pienākums veikt arī starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.
Klienta risks ir katram klientam individuāli piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanas risks. Klienta individuālais riska līmenis tiek noteikts balstoties uz klienta riska izvērtējumu.

Normatīvie akti neparedz precīzus risku novērtējuma kritērijus kritērijus, tāpēc katram komersantam un saimnieciskās darbības veicējam ir jānosaka klientu risku kritēriji atbilstoši klientu profilam un saimnieciskās darbības nozarei.

Tajā pat laikā NILLTFN likums paredz pienākumu, veicot risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņemt vērā:

1) riskus, kurus identificējusi Eiropas Komisija Eiropas Savienības risku novērtējumā;

2) riskus, kuri identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā;

3) citus attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgus riskus.

Riskus ietekmējošie apstākļi var būt dažādi un atkarīgi no daudziem aspektiem, tomēr NILLTFNL likums uzliek par pienākumu ņem vērā vismaz šādus riskus ietekmējošus apstākļus:

1) klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

2) valsts un ģeogrāfisko risku, proti, risku, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risku, proti, risku, ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai;

4) pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto.

Augsta riska trešās valstis ir valstis vai teritorijas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas, kurās nav efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas, tai skaitā valstis vai teritorijas, kuras Eiropas Komisija ir noteikusi par tādām, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Eiropas Savienības finanšu sistēmai.

Aizdomīgs darījums ir darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

Sliekšņa deklarācija ir deklarācija par tādu klienta veiktu darījumu, kurš atbilst normatīvajos aktos noteiktajam saturam.

Aizdomīgs darījums nodokļu jomā ir darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi tiek izmantoti likumpārkāpuma izdarīšanai, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta likumā „Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.

Aizdomīgu darījumu nodokļu jomā pazīmes ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta 3.daļā:

1) privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;

2) šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;

3) ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām;

4) nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu;

5) darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību);

6) darījumā izmantots viltots dokuments;

7) aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;

8) nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;

9) privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 euro vai vairāk;

10) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

11) uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.);

12) klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;

13) konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām;

14) konts ir tālu no klienta rezidences;

15) klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;

16) darījums ir klientam netipisks;

17) klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

18) neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.

Ar vārdu „tipoloģija” tiek saprasta zinātniskās izziņas metode – grupēšana pēc vispārinātiem, idealizētiem modeļiem (tipiem).

NILLTFN likuma izpildes kontekstā vārdu „tipoloģija” lieto lai apzīmētu noteiktus kritērijus, kuri var liecināt par augsta riska klientu, klienta iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Nav iespējams aprakstīt un definēt ikvienu situāciju, ar kuru var saskarties NILLTFN likuma subjekti, tādēļ tipoloģiju uzdevums ir dot norādes par aptuvenajiem virzieniem, kam pievērst uzmanību un pazīmēm, kuras var liecināt par iespējami prettiesisko klientu rīcību.

NILLTFN likums pats par sevi neliedz veikt darījumus skaidrā naudā. Ierobežojumi darījumu veikšanai skaidrā naudā ir noteikti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā, kā arī citos normatīvajos aktos (piemēram, komersants skaidrā naudā nedrīkst iegādāties akcīzes preces utt.).

Atsevišķos gadījumos liela apjoma skaidras naudas darījumi var liecināt par iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

NILLTFN likums paredz, ka iekšējā kontroles sistēma ir jāizveido personām, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas.

Likums „Par nodokļiem un nodevām” neaizliedz pieņemt maksājumus tādā veidā, kur pircējs skaidrā naudā iemaksā pirkuma maksu pārdevēja bankas norēķinu kontā. Aizliegti ir tikai tādi skaidras naudas darījumi summā virs 7200 euro, kur pircējs skaidro naudu nodod tieši pārdevējam. Tādējādi, pircējs var iegādāties preces un pakalpojumus samaksājot skaidrā naudā ja šīs naudas summa tiek iemaksāta pārdevēja bankas norēķinu kontā. Ņemot vērā to, ka pārdevējs nevar iepriekš paredzēt katra pircēja iespējamo samaksas veidu, ir ieteicams jau savlaicīgi izveidot iekšējās kontroles sistēmu.

NILLTFN likums paredz, ka šī likuma subjektiem ir tiesības atteikties veikt darījumus ar šādiem klientiem, kuru pieprasītie darījumi, pēc saprātīgi veikta vērtējuma, var būt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

Papildus tiesībām atteikties veikt darījumus, NILLTFN likuma subjektiem ir pienākums ziņot par šo situāciju Finanšu izlūkošanas dienestam vai VID, atkarībā no tā vai konkrētais gadījums bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vai arī noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā.

Ir vispārzināms, ka ikvienas godprātīgas un likumpaklausīgas personas pienākums ir ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par pamanītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru vainīgajam var tikt piemērots kriminālsods. Savukārt tiesībsargājošajām iestādēm ir pienākums uzsākt kriminālprocesu pēc Kriminālprocesa likuma 6.panta. Sekojoši arī Krimināllikuma 315.pants paredz atbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums.

Bieži vien var šķist, ka ir pietiekami paziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par pamanītu it kā notiekošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu, lai pēc tam Finanšu izlūkošanas dienests risina šo jautājumu. Tomēr, atsevišķos gadījumos, komersants var pamanīt arī tādus noziedzīgus nodarījumus, kuri nebūt nav saistīti ar Finanšu izlūkošanas dienesta darbu. Tā, piemēram, ja klients lūdz izgatavot viltotus dokumentus nekustamā īpašuma izkrāpšanai, tad par šo gadījumu ir jāziņo nevis Finanšu izlūkošanas dienestam, bet gan Valsts policijai.

Savukārt, ja tiek secināts, ka klients ir pārkāpis Latvijas Republikai saistošās sankcijas, tad par šo gadījumu ir pienākums ziņot Drošības policijai, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā.

Arī par acīmredzamiem noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā nebūs pietiekami iesniegt tikai ziņojumu VID par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā. Papildus būs nepieciešams paziņot par šo gadījumu arī VID nodokļu un muitas policijai, jo tieši šī iestāde, nevis VID, ir tiesīga izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.

Līdz 2017.gada 9.novembrim, kad spēkā stājās apjomīgie grozījumi NILLTFN likumā IV AML direktīvas prasību izpildei, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļa paredzēja vispārīgu izņēmumu no jebkāda ziņošanas pienākuma attiecībā uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāvēja vai pārstāvēja klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedza konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

Šobrīd, kopš 2017.gada 9.novembra, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļa paredz, ka prasības par ziņojumu sniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

Turpat, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļā arī ir papildus noteikts, ka šīs tiesības neziņot nav attiecināmas uz gadījumiem, kad klients palīdzību saņem tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tādējādi ir secināms, ka NILLTFN likuma prasības paredz ierobežot atsevišķām profesijām noteiktās konfidencialitātes prasības, ja sniegtā palīdzība klientam ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un/vai terorisma finansēšanu.

NILLTFN likums paredz, ka šā likuma subjektiem ir pienākums veikt regulāras savu darbinieku apmācības  par šīs jomas aktualitātēm. Izņemot kredītiestādes un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus, kuriem stingras prasības par regulāru darbinieku zināšanu papildināšanu AML jomā nosaka ne tikai NILLTFN likums, bet arī FKTK noteikumi un starptautiskie standarti, citiem NILLTFN likuma subjektiem netiek noteikts kādā veidā ir jāveic atbildīgās personas un citu darbinieku apmācība AML jautājumos. Tamdēļ arī uzņēmuma vadītājs vai cits atbilstoši apmācīts darbinieks – parasti atbildīgā persona – var izglītot pārējos darbiniekus AML jautājumos bez papildus semināru apmeklēšanas.

Parasti maksa par semināru apmeklēšanu AML jautājumos ir ievērojama un sasniedz vairākus simtus euro. Lielākoties arī šo semināru mērķauditorija ir kredītiestādes un finanšu pakalpojumu sniedzēji. Tajā pat laikā, piemēram, VID rīkotie semināri ir bezmaksas un tajos aplūkotie jautājumi ir pielāgoti to komersantu un saimnieciskās darbības veicēju interesēm, kurus uzrauga VID. Tādējādi VID rīkotie semināri var būt laba bezmaksas iespēja kā uzlabot zināšanas NILLTFN likuma izpildē.

NILLTFN likums paredz, ka šā likuma subjektiem ir pienākums veikt regulāras savu darbinieku apmācības  par šīs jomas aktualitātēm, tajā skaitā lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

Likums nenosaka šo apmācību metodes un tamdēļ arī uzņēmuma vadītājs vai cits atbilstoši apmācīts darbinieks, piemēram, atbildīgā persona, var izglītot pārējos darbiniekus AML jautājumos. Papildus ir iespēja apmeklēt arī dažādu organizāciju un iestāžu rīkotos seminārus par AML jautājumiem.

NILLTFN likuma izpildes kontroli veic dažādas iestādes, atkarībā no komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja darbības sfēras – Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, Latvijas Banka, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”, Maksātnespējas kontroles dienests.

Finanšu izlūkošanas dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas, darbojoties kā Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, saņem, apstrādā un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī likumā paredzētajos gadījumos nodod šo informāciju kontroles, pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu iestādēm, kā arī prokuratūrai.

Kopš 2019.gada 1.janvāra Finanšu izlūkošanas dienests ir savā darbībā ir neatkarīgs un un tā darbību pārrauga Ministru kabinets ar iekšlietu ministra starpniecību.

Nē, mēs neesam VID vai cita valsts iestāde. Mēs esam juridiskais birojs, kas piedāvā saviem klientiem izveidot NILLTFN likuma prasībām, Sankciju likuma prasībām, kā arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu lai Jums nebūtu jāuztraucas par VID prasību izpildi un Jums paliktu vairāk laika tam ko Jūs protat vislabāk – sniegt pakalpojumus tieši Jūsu komercdarbības sfērā.

NILLTFN likums aizsargā tos, kas likuma prasības ir pildījuši godprātīgi. Personas, kuras godprātīgi pildījušas NILLTFN likuma prasības tiek atbrīvotas no civiltiesiskās atbildības un to darba devēji vai klienti, par kuriem sniegts ziņojums kontroles un uzraudzības iestādēm, nevar celt prasības par tiem nodarīto zaudējumu kompensāciju.

Papildus sankcijām, kas izriet no NILLTFN likuma, likuma subjektam var tikt piemērota kriminālatbildība par ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu uzraudzības un kontroles iestādēm gan pēc Krimināllikuma 315.panta, kas paredz kriminālatbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, gan arī pēc Krimināllikuma 272.panta, kas paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas.

Savukārt klientam var tikt piemērota kriminālatbildība par darījumā izmantoto finanšu līdzekļu un mantas patiesā labuma guvēju neatklāšanu pēc Krimināllikuma 195.1 panta, kas paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu vai šo ziņu nesniegšanu likumā noteiktajos gadījumos par darījumu un tajā iesaistīto finanšu līdzekļu vai citas mantas patieso īpašnieku vai patieso labuma guvēju.

Krimināllikuma 195.panta 1.daļa paredz, ka par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Krimināllikuma 195.panta 2.daļa paredz, ka par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vainīgās personas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Krimināllikuma 195.panta 3.daļa paredz, ka par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, vainīgās personas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Krimināllikuma 195.panta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes jeb darbības ir ietvertas NILLTFN likuma 5. pantā:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

3) citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

Krimināllikuma 20.panta 5.daļā ir noteikts, ka līdzdalībnieks noziedzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu Krimināllikuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību.
Krimināllikuma 20. panta 8.daļā noteikts, ka ja izdarītājs noziegumu nav izdarījis līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, līdzdalībnieki ir atbildīgi par līdzdalību attiecīgā nozieguma mēģinājumā. Savukārt, ja izdarītājs nav uzsācis nozieguma izdarīšanu, līdzdalībnieki ir atbildīgi par sagatavošanos attiecīgajam noziegumam.

Personas, kas darbojas kā starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, ir NILLTFN likuma subjekti un tām ir pienākums izveidot likuma prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu. Šis pienākums vienlīdz attiecas gan uz tām personām, kuras starpnieku darbību veic kā saimnieciskās darbības veicēji, gan arī uz tām personām, kuras šo starpnieku darbību veic kā komersanti.
NILLTFN likums paredz, ka nekustamā īpašuma starpniekiem nepieciešams izpildīt klienta izpētes prasības attiecībā uz savu klientu, kā arī attiecībā uz personu, ar kuru klients slēdz darījumu par nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu vai iznomāšanu, un tas darāms pirms šāda darījuma noslēgšanas.

NILLTFN likums nenodala dažādu nekustamo īpašumu veidus (mājas, dzīvokļi, lauksaimniecībā izmantojamā zemes, komercplatības utt.), līdz ar ko arī par NILLTFN likuma subjektu kļūst ikviens nekustamo īpašumu starpnieks, neatkarīgi no nekustamo īpašumu veida, ar ko tas ikdienā strādā.

Papildus jāņem vērā arī Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas kā obligātu priekšnosacījumu reģistrācijai Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā paredz NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas izveidi.