Sagatavošanās VID, PTAC, IAUI un FKTK pārbaudēm

Kontroles iestāžu – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI), Latvijas Bankas utt. – , pārbaudes ir daļa no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas uzraudzības procesa. Ne tikai AML iekšējās kontroles sistēmas izstrāde un ieviešana praksē var būt sarežģīta un laikietilpīga, bet arī sagatavošanās kontroles un uzraudzības iestāžu pārbaudēm NILLTPFN likuma, Sankciju likuma un likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasību ievērošanai.

Lai atvieglotu gatavošanos kontroles iestāžu pārbaudēm, Doku.lv AML speciālistu komanda piedāvā:

– konsultācijas gatavojoties FKTK, VID, PTAC, IAUI pārbaudēm AML prasību ievērošanai;
– AML speciālistu pārstāvību kontroles un uzraudzības iestādēs;
– konsultācijas kontroles un uzraudzības iestāžu konstatēto nepilnību novēršanā un esošo IKS uzlabošanā;
– juridisko atbalstu kontroles un uzraudzības iestāžu lēmumu pārsūdzībai attiecībā uz NILLTPFN likuma, Sankciju likuma un likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasību ievērošanu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kontroles un uzraudzības iestādes

Atkarībā no izvēlētā komercdarbības vai profesionālās nodarbošanās veida, NILLTPFN likuma subjektus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Valsts ieņēmumu dienests (VID), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI),  Latvijas Banka, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” un Maksātnespējas kontroles dienests, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Load More

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Valsts ieņēmumu dienests (VID), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI), Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Latvijas Banka ir tiesīgi piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus to uzraudzībā esošajām personām par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.

Load More

Atbildība par NILLTPFN likuma prasību nepildīšanu

Par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu likuma subjektiem var tikt piemērota atbildība saskaņā ar NILLTFN likuma 78.panta 1.daļu. Visbiežāk sankcijas tiek piemērotas ja likuma subjekts, pretēji NILLTFN likumā noteiktajam:
1) nav sniedzis uzraudzības un kontroles iestādēm paredzēto informāciju noteiktajā termiņā;
2) nav iecēlis vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par NILLTFN likuma prasību ievērošanu;
3) nav ieviesis iekšējās kontroles sistēmu;
4) nav veicis klienta izpēti, darījumu attiecību un darījumu uzraudzību;
5) nav nodrošinājis darbiniekiem apmācības;
6) nav ziņojis Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu.

Load More

Par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu likuma subjektiem var tikt piemērota atbildība saskaņā ar NILLTFN likuma 78.panta 1.daļu, kas nosaka: „Par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu likuma subjektam var piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) izteikt brīdinājumu;

3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 euro;

4) apturēt vai pārtraukt darbību, tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgā reģistrā;

5) noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;

6) pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;

7) uzlikt par pienākumu likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.”

Load More

NILLTFN likuma 78.panta 3.daļa nosaka: „Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā, par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu var piemērot šādas sankcijas:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un revidēts, ja nepieciešams, saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas pieejams saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par 5 000 000 euro, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes sabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt amatpersonai, darbiniekiem vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par noteiktas darbības veikšanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.”

Load More

Atbilstoši NILLTFN likuma 80.pantam administratīvā akta par sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību. Tādējādi personai, kurai ir piemērota sankcija, piemēram, nosakot pagaidu aizliegumu veikt noteiktu rīcību vai atcelt no amata atbildīgo personu, ir pienākums pildīt šos pienākumus arī lēmuma pārsūdzības laikā.

Load More

Uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

Gadījumā, ja uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā ir informācija, kas rada aizdomas par likuma subjekta tiešu vai netiešu iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

Uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu 2 gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas, izņēmuma gadījumos pagarinot šo termiņu par vienu gadu (kopumā 3 gadi).

Load More

Līdz ar 2017.gada 26.oktobra grozījumiem NILLTFN likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 9.novembrī, visas administratīvās sankcijas par NILLTFN likuma prasību nepildīšanu ir ietvertas NILLTFN likumā. Līdz ar to arī no Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa tiks izslēgtas normas, kas paredzēja administratīvo atbildību par atsevišķu NILLTFN likuma prasību nepildīšanu.

Tomēr ir jāņem vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 143.pants paredz atbildību par neziņošanu VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja šo pienākumu nav pildījis NILLTFN likuma subjekts. Par šo pārkāpumu tiek paredzēts naudas sods līdz 10 procentiem no aizdomīgā darījuma summas.

Load More

Atbildība par Sankciju likuma prasību nepildīšanu

Piemērojamo sankciju veidi un arī soda naudas apmēri par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību ir līdzvērtīgi NILLTFN likuma 78.pantā noteiktajam un Sankciju likuma 13.2 panta 1.daļa paredz šādus administratīvo sankciju veidus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;

3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

4) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās.

Papildus jānorāda, ka, līdzvērtīgi NILLTFN likuma 78.pantā noteiktajam, par Sankciju likuma pārkāpšanu kredītiestādēm un finanšu iestādēm var piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma, bet amatpersonai vai darbiniekam, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā bija atbildīga par starptautisko un nacionālo sankciju prasību ievērošanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.

Load More

Atbilstoši Sankciju likuma 13.2 panta 4.daļai (stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā) administratīvā akta par administratīvo sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību. Tādējādi personai, kurai ir piemērota sankcija, piemēram, nosakot pagaidu aizliegumu veikt noteiktu rīcību vai atcelt no amata par pārkāpumu atbildīgo personu, ir pienākums pildīt šos pienākumus arī lēmuma pārsūdzības laikā.

Load More

Atbilstoši Sankciju likuma 13.4 panta 1.daļai (stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā) kompetentā institūcija par Sankciju likuma 13.2 panta 1.daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir tiesīga ierosināt administratīvo lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

Kompetentā institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu 2 gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas, izņēmuma gadījumos pagarinot šo termiņu par vienu gadu (kopumā 3 gadi).

Load More

Vai Jums ir nepieciešama palīdzība, lai sagatavotos kontroles iestāžu pārbaudēm vai to lēmumu pārsūdzēšanai?