Uzņēmumu reģistrs ir sācis nodrošināt patieso labuma guvēju informācijas nodošanu Eiropas Savienības vienotajā meklētājā. Pagaidām informāciju par faktiskajiem īpašniekiem var atrast sešu valstu reģistros, bet drīzumā meklētājam pievienosies vēl piecas valstis.
Publiskajā sektorā nepieciešami daudzi būtiski pilnveidojumi, lai tas būtu gatavs identificēt un novērst “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus – secināts Valsts kontroles revīzijā ar mērķi preventīvi izvērtēt, kāda ir prakse, lai savlaicīgi atklātu aizdomīgus darījumus un izvairītos no darījumiem ar sankcijām pakļautām personām, tā novēršot negatīvas sekas Latvijas valstij un iedzīvotājiem.
2021.gada 15.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2021.gada 12.jūlijā. Šoreiz likumprojekta pieņemšana nenotika tik raiti, kā tas bija plānots, jo, lai gan sākotnēji likumprojekts tika virzīts apstiprināšanai Saeimā steidzamības kārtībā, pie otrā lasījuma tika lemts steidzamības statusu atcelt, lai pilnīgāk izdiskutētu strīdīgos jautājumus. Arī ar šiem NILLTPFN likuma grozījumiem, kā jau ierasts, tika veiktas gan tā sauktās „kosmētiskās izmaiņas”, kuras pēc būtības nemaina likuma piemērošanas kārtību, tā vietā paredzot tikai atsevišķu nosaukumu maiņu, gan arī būtiskas izmaiņas, kas skars ikvienu likuma piemērotāju.
Belgian and Latvian authorities have seized Russian assets in a notorious money-laundering affair that saw the killing of whistleblower Sergei Magnitsky.
2020. gada 13. oktobrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) prezentēja izstrādātā Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojuma (Nacionālais riska novērtējums) par 2017.-2019.gadu projektu. FID turpinās konsultācijas ar valsts pārvaldes un privātā sektora pārstāvjiem, plānojot publiskot Nacionālā risku novērtējuma ziņojumu šī gada beigās.
2020. gada 1. augustā spēkā stājās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas regulē nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošina šo personu profesionālās darbības uzraudzību.
2019.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā. Līdztekus virknei NILLTPFN grozījumu ar mērķi pārņemtas piektās AML direktīvas naudas atmazgāšanas novēršanas jomā prasības un pilnveidot NILLTPFN likumu atbilstoši starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un Moneyval ekspertu ieteikumiem, tika grozīta arī kārtība par ziņojumu sniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID).
Ikviens būs dzirdējis plaši izskanējušo informāciju par soda naudām vairāku miljonu euro apmērā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir piemērojusi kādai kredītiestādei par nepilnībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbībā, nepilnīgi veiktu klientu izpēti vai klientu risku izvērtēšanu utt. Tā, piemēram, 2018.gada 16.oktobrī FKTK piemēroja AS „LPB Bank” (agrāk Latvijas Pasta banka) soda naudu 2,2 miljonu euro apmērā par nepietiekami veiktu klientu izpēti un darījumu uzraudzību. Līdzīgi arī 2016.gadā FKTK piemēroja soda naudas 4 kredītiestādēm kopumā gandrīz 6 miljonu euro apmērā par dažādiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) pārkāpumiem.
