Iekšējās kontroles sistēmas izstrāde – jaunas prasības un sodi komersantiem no 2019. gada 1.maija

2018. gada 21. jūnijā Saeima atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk – Sankciju likums), ieviešot virkni jaunu pienākumu un soda sankciju starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu novēršanai. Būtiskākie papildinājumi Sankciju likumā precizē likuma subjektu loku, definē kompetentās institūcijas, nosaka sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu izveides nepieciešamību un administratīvo sankciju piemērošanu par iekšējās kontroles sistēmas un sankciju riska pārvaldības trūkumiem.

Paplašinātais Sankciju likuma subjektu loks nosaka, ka visas fiziskās un juridiskās personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, kam ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijā spēkā esošās sankcijas, kā arī ziņot atbildīgajām institūcijām par sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes. Grozījumi papildina arī Sankciju likuma kompetento institūciju sarakstu, nosakot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra atbildību sankciju izpildes kontrolē.

No grozījumiem Sankciju likuma 13. pantā izriet, ka tiem komersantiem, kuriem jau šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums pieprasa izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, būs pienākums pildīt arī Sankciju likuma prasības, lai papildus izveidotu arī sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.

Sankciju likuma normas, kas nosaka sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveides nepieciešamību komersantiem, stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā. Tas nozīmē, ka komersantiem likumdevējs ir paredzējis pietiekami garu pārejas posmu šīs sistēmas izveidošanai un ieviešanai praksē. Tajā pašā laikā uzņēmēji par jaunajām prasībām netiek informēti un, pretēji plašajai ažiotāžai par Vispārējās datu aizsardzības regulas ieviešanu, šoreiz no valsts iestāžu puses netiek sniegta gandrīz nekāda informācija par Sankciju likuma prasību izpildi.

Svarīgi, ka jaunās Sankciju likuma prasības uzņēmējiem sagādā ne tikai papildu birokrātijas slogu, bet arī ievērojamas neskaidrības attiecībā pret iekšējās kontroles sistēmu izstrādi un sankciju risku novērtējuma veikšanu. Lai gan Sankciju likuma grozījumu anotācijā ir dotas norādes, ka kontrolējošajām iestādēm ir pienākums izstrādāt publiski pieejamas vadlīnijas Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai, pašā likumprojektā nav dots konkrēts pienākums iestādēm izstrādāt šīs vadlīnijas pietiekami savlaicīgi, lai uzņēmējiem dotu pienācīgu laiku to ieviešanai praksē līdz 2019. gada 1. maijam.

Būtiski, ka Sankciju likuma prasību izpildes pārejas periods noslēgsies 2019. gada 1. maijā un ar šo brīdi arī uzņēmējiem būs jābūt ieviestām sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmām. Norādāms, ka, līdzīgi kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām sankcijām, arī par Sankciju likuma prasību neizpildīšanu ne-banku sektora subjektiem varēs piemērot soda naudu līdz 1 miljonam eiro, kā arī papildus piemērot dažāda cita veida ierobežojumus.

Juridiskās nozares profesionāļi iesaka uzņēmējiem laikus uzsākt iekšējās kontroles sistēmu izstrādi, lai sagatavotos Sankciju likuma prasību izpildei, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā. Kā norāda doku.lv AML projektu vadītājs Gints Metāls, šobrīd būtiskākās problēmas sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai līdz 2019. gada 1. maijam ir, pirmkārt, ierobežota informācija par Sankciju likuma prasību izpildi, otrkārt, iekšējo resursu trūkums uzņēmumos. Lai izvairītos ne tikai no starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanas riskiem, bet arī administratīvajām sankcijām par Sankciju likuma prasību nepildīšanu, uzņēmumiem ieteicams Sankciju likuma prasību izpildi uzticēt juridiskās nozares profesionāļiem, kuri sniedz juridisko palīdzību AML (Anti-money laundering) jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju kontroles jautājumos.

Doku.lv ir juridiskās nozares profesionāļi ar vairāku gadu pieredzi iekšējās kontroles sistēmu dokumentu izstrādē. Doku.lv speciālisti sniedz palīdzību AML (Anti-money laundering) jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju kontroles jautājumos, tajā skaitā veicot iekšējās kontroles sistēmas dokumentu izstrādi un nodrošinot juridisko palīdzību šajos jautājumos.

 

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.