Kā rīkoties, ja klients apmaksā rēķinu skaidrā naudā?

Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma jeb NILLTFN likuma subjektiem ir uzskatāmi preču un pakalpojumu sniedzēji, kuri par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem saņem no klienta samaksu skaidrā naudā EUR 10 000 vai lielākā apmērā. Ne viens vien preču tirgotājs pamatoti jautā, kā gan ir iespējams veikt samaksu skaidrā naudā par šādu summu, ja reiz  likums „Par nodokļiem un nodevām” vispār liedz veikt skaidras naudas darījumus par summu virs 7200 euro.

Atbilde uz šo jautājumu slēpjas NILLTFN likuma 3.panta 1.daļas 9.punktā, kas paredz, ka par likuma subjektiem ir uzskatāmas „[..] juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas”.

Tādējādi ir secināms, ka NILLTFN likumā ir paplašināta skaidras naudas lietojuma definīcija, šā likuma ietvaros par skaidras naudas darījumu uzskatot arī tādu darījumu, kur klients iemaksā šo skaidro naudu pārdevēja kontā. Praksē tas visbiežāk notiek situācijās, kur klients saņem no preču pārdevēja rēķinu un tad dodas un kādu kredītiestādi lai to apmaksātu, līdz ņemot skaidru naudu šā rēķina samaksai. Attiecīgi arī preču pārdevēja bankas kontā tiek saņemts maksājums ar norādi SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSA NO …… (maksātāja vārds uzvārds). Līdz ar to, ne reti var veidoties situācijas, kur preču pārdevējs pat nav gatavs tam, ka tas pēkšņi kļūst par NILTFN likuma subjektu ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem.

Viens no variantiem, kā sevi pasargāt no nejaušas kļūšanas par NILLTFN likuma subjektu ir savlaicīgi informēt klientus, ka rēķinu drīkst apmaksāt tikai no klienta bankas norēķinu konta. Attiecīgi, ja klientam ir skaidra nauda, tad šī skaidrā nauda ir jāieskaita klienta bankas norēķinu kontā un tikai tad jāveic rēķina apmaksa. Tajā pat laikā, ko darīt ja klients šo kārtību nav ievērojis un tomēr ir veicis samaksu iemaksājot skaidru naudu tieši pārdevēja bankas norēķinu kontā? Šādā gadījumā preču pārdevējs ir spiests kļūt par NILLTFN likuma subjektu un iesviest iekšējās kontroles sistēmu (skat. arī publikāciju AML iekšējās kontroles sistēma).

Rēķina apmaksa skaidrā naudā bez brīdinājuma

Bieži vien, ja rēķina apmaksa ir veikta skaidrā naudā, vairs var nebūt iespējams veikt klienta izpēti, ja vien klienta izpētes dati nav iegūti pirms tam. Proti, ja klients ir veicis samaksu un preci saņēmis, tad pārdevējam lielākoties var nebūt iespēju lūgt klientu aizpildīt identifikācijas veidlapu, veikt risku novērtējumu un balstoties uz tā datiem lemt par darījumu attiecību turpināšanu vai šī viena atsevišķā darījuma veikšanu. Proti, darījums jau ir noticis.

Šādas situācijas nav vēlamas un pārdevējam būtu jācenšas no tām izvairīties visiem iespējamajiem līdzekļiem, kaut vai šaubu gadījumos veicot klienta izpēti arī tajos gadījumos, kur klients it kā apsola veikt samaksu ar pārskaitījumu no sava bankas konta, bet kur pastāv kaut vai niecīgas aizdomas, ka klients varētu veikt skaidras naudas iemaksu pārdevēja kontā. Šādas aizdomas noteikti pastāv visos tajos gadījumos, kur klients jau sākotnēji piedāvā veikt samaksu skaidrā naudā.

Svarīgi ir arī novērtēt to vai klienta kopējā izturēšanās nerada aizdomas par naudas līdzekļu izcelsmi, jo komersantam pastāv iespēja atteikties no darījuma veikšanas vispār, pat neizsniedzot klientam rēķinu. Piemēram, klienta ārējais izskats neliecina par tā turību, bet klients vēlas skaidrā naudā veikt samaksu par dārgmetāliem vairāku desmitu tūkstošu euro apmērā. Šādā situācijā preču pārdevējam  ir vērts apsvērt vai šāda darījuma veikšana ir attaisnojama un vai ar darījumu saistītie riski nav pārmērīgi.

Ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam

Ja klients ir veicis samaksu, iemaksājot pārdevēja kontā skaidru naudu par summu virs 10 000 euro, tad, pat ja iepriekš nav veikti klienta izpētes un identifikācijas pasākumi, ir nepieciešams nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (skat. arī publikāciju Ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem) par notikušo aizdomīgo darījumu. Tāpat arī ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam ir jāsniedz pat tad, ja komersants iepriekš nav reģistrējies kā NILLTFN likuma subjekts un nav ieviesis iekšējās kontroles sistēmu. Attiecīgi arī šādā gadījumā ir nepieciešams vispirms ziņot par šādu darījumu, bet pēc tam risināt jautājumus par reģistrēšanos VID kā NILLTFN likuma subjektam un ieviest iekšējās kontroles sistēmu.

Jebkurā gadījumā, pēc ziņojuma sniegšanas to ir nepieciešams arī reģistrēt ziņojumu reģistrācijas žurnālā, jo šo informāciju var pieprasīt kontroles un uzraudzības iestādes lai pārliecinātos par to vai NILLTFN likuma subjekts pilda savus likumā noteiktos pienākumus ziņot par šādiem darījumiem. Papildus tam ir ieteicams saglabāt vai izdrukāt aizpildītā ziņojuma saturu.

Ziņošanas slieksnis atsevišķiem NILLTFN likuma subjektiem

Atbilstoši 2017.gada 14.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” 5.1.3.punktam, lielākajai daļai NILLTFN likuma subjektu ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par gadījumu, kur klienta veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents 10 000 euro vai vairāk.

Tajā pat laikā attiecībā uz aģentiem vai starpniekiem darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētājiem, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem, kā arī ārvalstu valūtas tirgotājiem, šis darījumu slieksnis ir noteikts 5 000 euro apmērā (skat. noteikumu 5.2. – 5.4.punktus). Tādējādi atsevišķās nozarēs ir noteikts ļoti zems slieksnis samaksas veikšanai skaidrā naudā, ko konstatējot ir pienākums nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par konstatēto neparasto darījumu.

Svarīgi atcerēties, ka komersantiem nevajadzētu baidīties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par konstatētajiem neprastajiem vai aizdomīgajiem darījumiem. NILLTFN likums aizsargā godprātīgus ziņotājus no jebkāda veida tiesvedības procesiem pret tiem. Tajā pat laikā par neziņošanu par šādiem darījumiem komersantam var tikt piemērota gan soda nauda līdz 1 miljonam euro. Tāpat arī neziņošanas dēļ, ja šādi gadījumi tiek atklāti, var ievērojami ciest komersanta reputācija.

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.