OFAC sankcijas
Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) 1.panta 1.punktā ir noteikti vairāki starptautisko sankciju piemērotāji (ANO, Eiropas Savienība), kuru noteiktās sankcijas ir obligāti izpildāmas un saistošas visām personām. Tajā pat laikā neskaidrības rada Sankciju likuma 2.panta 1.daļa, kas papildus jau minētajām sankcijām ļauj piemērot arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts noteiktās sankcijas, ar ko praksē tiek saprastas galvenokārt tieši Amerikas Savienoto valstu Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets – OFAC) noteiktās sankcijas.
Publikācijā “Starptautiskās sankcijas – kā neapjukt to piemērošanā uzņēmuma ikdienas darbā?” ir aplūkoti starptautisko sankciju piemērošanas vispārīgie jautājumi, tādēļ šī raksta mērķis ir pievērsties tieši OFAC sankciju jautājumiem.
OFAC
OFAC ir ASV Valsts kases finanšu izlūkošanas un izpildes aģentūra. Tā pārvalda un īsteno ekonomiskās un tirdzniecības sankcijas ASV valsts drošības un ārpolitikas mērķu atbalstam.
ASV Ārvalstu aktīvu kontroles nodaļa (Division of Foreign Assets Control) tika izveidota ar Valsts kases (Treasury Department) rīkojumu 1950. gadā pēc Ķīnas Tautas Republikas iesaistīšanās Korejas karā. ASV prezidents Harijs Trūmens pasludināja valsts ārkārtas stāvokli un bloķēja visus Ķīnas un Ziemeļkorejas aktīvus, uz kuriem attiecas ASV jurisdikcija. Līdztekus Ķīnas un Ziemeļkorejas aktīvu bloķēšanai nodaļa pārvaldīja dažus noteikumus un rīkojumus, kas izdoti saskaņā ar grozīto Tirdzniecības ar ienaidnieka likumu (Trading with the Enemy Act). 1962. gada 15. oktobrī ar Valsts kases departamenta rīkojumu Ārvalstu aktīvu kontroles nodaļa kļuva par Ārvalstu aktīvu kontroles biroju jeb OFAC.
OFAC pārvalda un īsteno ekonomisko sankciju programmas pret valstīm, uzņēmumiem vai indivīdu grupām, izmantojot aktīvu bloķēšanu un tirdzniecības ierobežojumus, lai sasniegtu ārpolitikas un valsts drošības mērķus. Tādējādi OFAC veic savas darbības pret ārvalstīm, kā arī dažādām organizācijām un personām, piemēram, teroristu grupām, kuras tiek uzskatītas par draudiem ASV nacionālajai drošībai. OFAC ir tiesības uzlikt ievērojamus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj direktīvas, tostarp uzliek naudas sodus, iesaldē aktīvus un aizliedz ierobežojumus Amerikas Savienotajās Valstīs.
Īstenojot ekonomiskās sankcijas, OFAC rīkojas, lai novērstu “aizliegtus darījumus”, kurus OFAC apraksta kā “tirdzniecības vai finanšu darījumus un citus darījumus, kuros ASV personas nedrīkst iesaistīties, ja vien OFAC nav atļāvusi vai nepārprotami atbrīvojusi tos ar likumu”. OFAC ir pilnvarots piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz šādu darījumu aizliegumiem, vai nu izsniedzot vispārēju licenci dažām darījumu kategorijām, vai arī īpašas licences, kas izdotas katrā atsevišķā gadījumā.
OFAC publicē speciāli izraudzīto personu (Specially Designated Nationals (SDNs)) sarakstu, kurā uzskaitīti cilvēki, organizācijas, lidaparāti un kuģi, ar kuriem ASV pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību (nejaukt ar Patriotu aktā (Patriot Act) uzskaitīto personu sarakstu).
Saskaņā ar Starptautisko ārkārtas ekonomisko spēku likumu (International Emergency Economic Powers Act (IEEPA)) ASV prezidents valsts ārkārtas situācijās ir pilnvarots bloķēt ārvalstu aktīvu izņemšanu no ASV jurisdikcijas. Arī šīs pilnvaras izpilda OFAC, izdodot noteikumus, kas attiecīgi regulē finanšu iestādes.
FKTK lēmumi par OFAC sankciju piemērošanu Latvijā
2018. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Sankciju likumā, kas Sankciju likuma 11.panta 2.daļā noteica, ka citu ES dalībvalstu vai NATO dalībvalstu noteiktās sankcijas var tikt piemērotas Latvijas Republikā ja to nosaka Ministru kabinets un attiecībā uz OFAC sankcijām šāds lēmums nav pieņemts. Tādējādi, no vienas puses, OFAC sankcijas pašas par sevi nav saistošas Latvijas Republikai un Latvijas rezidentiem.
Tajā pat laikā Sankciju likuma 13.panta 4.daļa paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem:
1) kritērijus, pēc kādiem noteikt Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses;
2) prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.
FKTK 2018.gada 28.jūnijā pieņēma ieteikumus Nr.11 „Ieteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm ar sankciju prasību neizpildi saistīto risku mazināšanai”, citstarp nosakot arī to, ka šie ieteikumi ir par pamatu lai skaidrotu īstenojamos pasākumus arī OFAC sankciju prasību ievērošanā. Šiem ieteikumiem seko 2019.gada 29.janvāra noteikumi Nr.13 „Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”, kuri tostarp paredz arī prasības, kuras finanšu un kapitāla tirgus subjekti ņem vērā nosakot ierobežojumus pēc Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.
Lai gan Sankciju likums un Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi tieši nenosauc vārdā OFAC sankcijas, ir nepārprotami, ka vismaz šobrīd OFAC sankcijas ir vienīgās kādas NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas, kas var būtiski ietekmēt finanšu un kapitāla tirgus intereses.
FKTK noteikumi ir saistoši tikai un vienīgi finanšu un kapitāla tirgus subjektiem. Līdz ar to, no vienas puses, citi komersanti varētu tos neņemt vērā. Tajā pat laikā citi komersanti ir nesaraujami saistīti ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem, lai saņemtu un veiktu maksājumus. Tādējādi, ja vien Latvijā reģistrētās kredītiestādes pilda OFAC prasības, tad tās atteiksies veikt dolāru darījumus vai vispār jebkādus naudas pārskaitījumus ar nosūtītājiem vai saņēmējiem valstīm, pret kurām OFAC ir noteicis ierobežojumus finanšu pakalpojumiem.
OFAC sankciju eksteritoriālā piemērošanas prakse
ASV jau ilgstoši piekopj praksi, kur ASV rezidentiem un ASV rezidentu kapitālam ir pienākums pildīt ASV likumus neatkarīgi no to atrašanās vietas pasaulē (eksteritoriālas nacionālās prasības).
Tādējādi visām ar ASV saistītajām personām ir jāievēro OFAC noteikumi, tostarp visiem ASV pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas. Tāpat arī sankcijas ir jāpilda visām ASV reģistrētajām juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, tostarp arī ārvalstu uzņēmumu filiālēm. Atsevišķu sankciju programmu ietvaros tās ir jāpilda arī ārvalstu meitasuzņēmumiem, kas pieder ASV uzņēmumiem vai kurus tie kontrolē. Savukārt atsevišķās programmās arī tiek prasīts arī tas, lai ārvalstu personas, kuru rīcībā ir ASV izcelsmes preces, ievērotu sankciju prasības.
Atsevišķos gadījumos arī darījumu veikšana ASV dolāros (USD), kaut arī pārskaitījumu veikšanai netiek izmantota ASV reģistrēta kredītiestāde, var tikt uzskatīts par sankciju pārkāpumu. Tā, piemēram, 2017.gadā OFAC piemēroja 12 miljonu USD soda naudu Singapūrā reģistrētiem komersantiem CSE Global Ltd. un CSE TransTel Pte. Ltd., kuri veica darījumus ar Irānu, šo darījumu veikšanai izmantojot vairāku starpnieku ķēdi ar mērķi slēpt patiesos maksājumu veicējus un nepatiesi sniedzot ziņas bankai Singapūrā, ka darījumi nekādā veidā nav saistīti ar Irānu. No vienas puses, šī situācija var šķist neloģiska. Tajā pat laikā, no otras puses, šis gadījums uzskatāmi ilustrē ASV izpratni par OFAC sankciju piemērošanas kārtību, kur netiek pieļauta arī piegādātāju ķēdes izveidošana sankciju režīma apiešanai vai nepatiesa ziņojuma sniegšana par saviem sadarbības partneriem.
Embargo un cita veida ierobežojumi
Lielākoties OFAC piemērotie ierobežojumi ir saistīti ar ierobežojumiem starptautiskajā tirdzniecībā, nosakot aizliegumus pilnīgai vai daļējai tirdzniecībai ar kādu valsti.
Importa embargo nozīmē pilnīgu un visaptverošu importa aizliegumu un no embargo valsts nedrīkst ievest nekādas preces. Sekojoši arī eksporta embargo nozīmē to, ka pastāv pilnīgs un visaptverošu eksporta aizliegums un nevienu preci nedrīkst eksportēt uz embargo valsti. Piemēram, ASV ir importa un eksporta embargo pret Kubu un Irānu, līdz ar ko nevienu preci ar ASV izcelsmi nevar importēt no Kubas vai Irānas, kā arī šo valstu preces nevar eksportēt uz ASV bez speciālas atļaujas saņemšanas.
Papildus pilnīgam tirdzniecības embargo pastāv arī importa un eksporta sankcijas, kas ir dažu veidu preču ievešanas vai izvešanas aizliegums. Importa un eksporta sankcijas lielākoties ir saistītas ar militārām precēm vai divējāda lietojuma precēm, kā arī luksusa precēm. Papildus tirdzniecības ierobežojumiem, OFAC var noteikt arī dažādus cita veida ierobežojumus, kā, piemēram, ceļošanas ierobežojumus vai pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus kādā valstī.
OFAC sankciju pārkāpšanas sekas
ASV valdība aktīvi vēršas pret OFAC sankciju pārkāpējiem un soda naudās bankas ir samaksājušas miljardiem euro, lai tikai varētu turpināt sadarbību ar ASV. Tā, piemēram, 2015.gadā Francijā reģistrētā banka BNP Paribas SA bija spiesta samaksāt soda naudā 8,9 miljardus USD par sankciju režīma pārkāpšanu ar Kubu, Sudānu un Irānu. Miljonos mērāmas soda naudas ir maksājušas arī vairākas citas bankas un komersanti, kuri pārkāpuši OFAC noteiktos sankciju režīmus.
Tieši šo OFAC sankciju dēļ Latvijas kredītiestādes izvairās veikt finanšu darījumus ar, piemēram, Irānā reģistrētiem komersantiem, jo šo darījumu veikšana no ASV puses var tikt uztverta kā OFAC noteikto sankciju pārkāpšana, kuras dēļ ir pamats liegt bankai turpmākus darījumus ar ASV dolāriem. Arī Latvijas komercbanku asociācija 2017.gada novembrī aicināja Latvijas komercbankas ievērot OFAC sankcijas pret Irānu, pie tam, ne tikai attiecībā uz maksājumiem USD, bet arī jebkurā citā valūtā.
OFAC sankciju subjektu pārbaude
Lai pārliecinātos par to, vai kāda valsts, persona vai uzņēmums ir iekļauts OFAC sankciju sarakstos, ir nepieciešams ielūkoties Office of Foreign Assets tīmekļa vietnē.
Lai iepazītos ar precīziem noteikumiem tirdzniecībai ar sankciju sarakstā iekļautu valsti, ir nepieciešams iegūt detalizētu informāciju par katrai valstij atsevišķi noteiktajām sankcijām, to piemērošanas kārtību un izņēmumiem vietnē www.treasury.gov.
Vai Latvijai vajag respektēt OFAC sankcijas?
Pēdējā laikā sabiedrībā ir raisījušās diskusijas par OFAC sankciju eksteritoriālās piemērojamības pretlikumību attiecībā uz Latvijas komersantiem. Sabiedrībā plaši ir izskanējis arguments, ka mūsu bankām nevajadzētu ievērot OFAC sankciju prasības, jo tās uzstāda tāda valsts (ASV), kuras likumi nevar būt saistoši Latvijai un līdz ar to arī jebkādu OFAC sankciju iespaids uz Latviju nevar būt leģitīms. No vienas puses, šim argumentam var piekrist, jo tiešā veidā Latvijai netiek uzspiesta šo sankciju ievērošana. Tomēr, ņemot vērā ASV lomu starptautiskajā tirdzniecībā, šīs sankcijas nevar neņemt vērā pat tie komersanti, uz kurām tās it kā neattiecas no Latvijas normatīvo aktu puses.
Nedrīkst aizmirst to, ka ASV ir gan starptautiskās finanšu sistēmas, gan arī starptautiskās tirdzniecības lielākais un ietekmīgākais spēlētājs. Ja kāda valsts nepilda ASV noteikumus, tad tā var saskarties ar sekām, kur šo valsti atstāj pilnīgi visi ar ASV saistītie uzņēmumi. Tā, piemēram, VISA un Mastercard ir ASV reģistrētas kredītkaršu kompānijas. Ja kāda Latvijas banka tiktu sodīta par OFAC sankciju pārkāpumiem, šīs kredītkaršu kompānijas varētu nekavējoties pārtrauktu šīs bankas izsniegto maksājumu karšu darbību. Papildus tam, šādai bankai būtu pamats liegt veikt jebkādus dolāru maksājumus. Pašsaprotami, ka šādu notikumu pavērsienu neviena banka nevēlas un tamdēļ tās labāk zaudē atsevišķus klientus, bet saglabā savu maksājumu karšu darbību un norēķinus ASV dolāros.
Šis pats piemērs ir attiecināms arī uz citiem komersantiem, kuri vēlas veikt starptautiskus darījumus, jo OFAC sankciju pārkāpšana vēlāk var rezultēties savu sadarbības partneru zaudēšanā. Citi komersanti, baidoties no OFAC sankcijām, var izvēlēties labāk neveikt darījumus ar tādu komersantu, kuru vaino sankciju pārkāpšanā.
Sankciju riska pārvaldības iekšējās kontroles sistēma
Pilnvērtīga sankciju riska pārvaldīšana uzņēmumā nav iespējama bez stingri noteiktas kārtības, kas paredz uzņēmuma darbinieku tiesības un pienākumus pārliecināties par klienta sniegtās informācijas patiesumu, pārbaudīt klienta patiesā labuma guvējus un pārliecināties par to, vai sadarbība ar klientu nenovedīs pie sankciju pārkāpšanas. Paredzot uzņēmuma iekšējās politikas un procedūras sankciju riska pārvaldīšanai, uzņēmums var būtiski samazināt riskus, ka tas varētu pārkāpt starptautiskās sankcijas un tiks sodīts par šo sankciju pārkāpšanu.
Doku.lv AML eksperti piedāvā sagatavot Sankciju likuma prasību izpildei nepieciešamos starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas dokumentus, lai likuma prasību izpilde pēc iespējas mazāk ietekmētu uzņēmuma ikdienas darbu un kvalitatīvi sagatavoti iekšējās kontroles sistēmas dokumenti pasargātu Jūs no likumu pārkāpšanas riska.
—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.
