
Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma
Sankciju likuma prasība
2019. gada 1. maijā spēkā stājās 2018. gada 21. jūnijā pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums), kas pieprasa komersantiem veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.
Sankciju likums nosaka, ka visas fiziskās un juridiskās personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, kam ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijā spēkā esošās sankcijas, kā arī ziņot atbildīgajām institūcijām par sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes.
No 2018. gada 21. jūnija grozījumiem Sankciju likuma 13. pantā izriet, ka daļai no tiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem jau šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (NILLTFN likums) pieprasa izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, ir pienākums papildus izveidot arī sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.
Sankciju likuma normas par sankciju riska pārvaldības sistēmas ieviešanu attiecas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, juridisku veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, nekustamo īpašumu aģentiem un starpniekiem, patērētāju kreditētājiem, kā arī citiem nebanku sektora finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat arī tiem komersantiem, kuri pieņem maksājumus skaidrā naudā par summu virs EUR 15 000,00, ir pienākums ieviest sankciju riska pārvaldības sistēmu.
Sankciju riska pārvaldīšanas sistēma
Sankciju riska pārvaldība tiek veikta līdzīgi kā NILLTFN risku pārvaldība. Ņemot vērā to, ka visiem tiem komersantiem, kuriem ir pienākums ieviest sankciju riska pārvaldības sistēmu, ir pienākums ieviest arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, abas šīs sistēmas ir lietderīgi apvienot vienā sistēmā, jo, piemēram, abas sistēmas paredz nepieciešamību veikt klienta identifikāciju un izpēti, lai izprastu klientam piemītošos riskus.
Domājams, ka lielākajai daļai komersantu, kuri jau šobrīd ir pildījuši NILLTFN likuma prasības, klientu sankciju pārkāpšanas riska izvērtējumam nevajadzētu radīt grūtības, jo šis risku izvērtējums var funkcionēt līdzīgi NILLTFN likuma izpildei radītajam risku izvērtējumam. Proti, arī sankciju riska novērtējums darbojas, summējot dažādus klientam piemītošos iespējamos sankciju pārkāpšanas riskus. Ja klienta identifikācijas procedūra ir veikta atbildoši NILLTFN likuma prasībām, tad ar iegūto informāciju var veikt arī klienta risku izpēti sankciju pārkāpšanas riska noteikšanai.
Sankciju riska novērtēšana
Veicot sankciju riska izvērtējumu, ir svarīgi izprast, kādas darbības, klientu grupas, ģeogrāfiskie reģioni pasaulē un citi apstākļi var liecināt par iespējamo klienta rīcību sankciju pārkāpšanā. Sekojoši arī sankciju riska izvērtējums ir jābalsta uz skaitlisku novērtējumu par klienta kopējo risku, summējot kopā dažādus faktorus. Piemēram, klientam, kas savu saimniecisko darbību veic tikai Latvijas Republikā un kam visi klienti ir tikai Latvijā reģistrēti komersanti, sankciju pārkāpšanas risks ir zems, salīdzinot ar tādu klientu, kas savu saimniecisko darbību veic, piemēram, Krievijas Federācijā. Tāpat arī komersantam, kas, piemēram, tirgojas ar apģērbiem, ir zemāks sankciju pārkāpšanas risks, salīdzinot ar tādu komersantu, kas tirgojas ar militāra rakstura precēm. Savukārt trešo valstu iedzīvotāju klātesamība klienta pārvaldes institūcijās vai patiesā labuma guvēju sastāvā paaugstina iespējamo sankciju pārkāpšanas risku. Tādējādi arī sankciju riska izvērtējumā vajadzētu norādīt, ka vienā gadījumā sankciju risks ir vērtējams kā zems, bet citā gadījumā tas ir vidējs (paaugstināts) vai augsts.
Balstoties uz savu klientu kopējo sankciju risku, pakalpojuma sniedzējam ir jānosaka sev piešķiramais riska līmenis – zems, vidējs vai augsts. Attiecīgi arī no sev noteiktā riska līmeņa, ārpakalpojuma grāmatvedis vai cits sankciju riska pārvaldības sistēmas ieviesējs veic pasākumus, lai pēc nepieciešamības mazinātu iespējamību tieši vai netieši tikt iesaistītam sankciju pārkāpšanā. Šeit ir svarīgi izprast, ka šo procedūru mērķis nav pilnībā atteikties no kādu klientu apkalpošanas, bet gan ievērot papildu piesardzību, strādājot ar paaugstināta riska klientiem. Piemēram, nav nepieciešams pārtraukt sadarbību ar ārvalstu klientiem, bet šo klientu darbību var nākties uzraudzīt rūpīgāk un, iespējams, pieprasīt no klienta skaidrot atsevišķas darbības.
Klienta izpēte
Ikvienu klientu ir iespējams pārbaudīt sankciju datu bāzēs, meklējot tiešu sakritību starp klienta vārdu/nosaukumu vai patiesā labuma guvēja vārdiem un sankciju sarakstā iekļautajām personām. Tomēr sankciju riska kontroles sistēma paredz arī veikt papildus pārbaudes lai noteiktu to vai klients nevarētu būt potenciāli saistīts ar sankciju pārkāpumiem. Tamdēļ ir nepieciešams izvērtēt arī klientu sankciju pārkāpšanas riska līmeni. Šo procedūru veic katram klientam atsevišķi, līdzīgi kā tas tiek darīts, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas/terorisma finansēšanas risku izpēti, piešķirot klientam noteiktu riska punktu skaitu gadījumos, ja klients atbilst kādai no pazīmēm, kuras liecina par paaugstinātu sankciju risku.
Balstoties uz sankciju riska izvērtējumā iegūto riska punktu summu, var lemt par nepieciešamību veikt klienta padziļināto izpēti. Atbildīgā persona dokumentē iegūto informāciju, tajā skaitā veicot ekrānšāviņus aplūkotajās tīmekļa vietnēs ar sankciju sarakstiem un pierakstot iegūto informāciju klienta padziļinātās izpētes veidlapā. Sankciju likums, līdzīgi kā NILLTFN likums, neparedz kādu konkrētu rīcību, konstatējot vienu vai otru apstākli par klientu. Vienīgais obligātais nosacījums – ja klients vai tā patiesā labuma guvējs ir minēts sankciju sarakstos, tad sadarbība ar šādu klientu nav pieļaujama. Attiecīgi arī nav pieļaujams turpināt jau uzsāktas darījuma attiecības un tās ir izbeidzamas.
Ir svarīgi uzsvērt, ka padziļinātās izpētes laikā par klientu nav nepieciešams iegūt pilnīgi visu pieejamo informāciju, kādu vien ir iespējams atrast un apkopot ar šīs personas vārdu vai nosaukumu. Ir jāvērtē, vai atrastā un apkopotā informācija dod kādus norādījumus par klienta darījumu partneriem, veikto darījumu būtību un vai šī informācija apstiprina vai apgāž kādu no risku vērtējumā konstatētajiem riskus paaugstinošajiem apstākļiem. Piemēram, ja persona ir slēpusi savu saikni ar politiski nozīmīgām personām augsta riska valstīs, tad ir jāapsver, kāpēc tas varētu būt noticis un vai vispār ir vērts iesaistīties darījuma attiecībās ar šādu klientu.
Padziļinātās izpētes laikā nav nepieciešams iegūt un apkopot tādu informāciju, kāda saprātīgiem līdzekļiem nevar tikt pārbaudīta. Ir jāatceras, ka komersants nav izmeklēšanas iestāde un ja kādu no riska faktoriem nav iespējams pārbaudīt ar vispārpieejamām metodēm, tad atbildīgā persona izvērtē, vai šis nepārbaudītais apstāklis var atstāt kādu ietekmi uz sadarbību ar klientu.
Kad klienta risku izpēte ir veikta un pakalpojuma sniedzējs ir ieguvis visu nepieciešamo informāciju par klientu, tad klientam tiek noteikts tā darījumu uzraudzības līmenis un periodisks sankciju riska pārskatīšanas biežums.
Svarīgi ņemt vērā, ka Sankciju likumā netiek neparedzēts atsevišķs pārejas periods iekšējās kontroles sistēmas izstrādāšanai. Tamdēļ komersantiem jau uz 2019. gada 1. maiju ir jābūt sagatavotai un ieviestai sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmai. Līdzīgi NILLTFN likumā noteiktajām sankcijām, arī par Sankciju likuma prasību neizpildīšanu uzraudzības iestādes varēs piemērot ievērojamas soda naudas un cita veida ierobežojumus.
Šo iemeslu dēļ Sankciju likuma subjektiem iekšējās kontroles sistēmas izveide un klientu izpēte ir jāveic preventīvi, jo pilnvērtīgas dokumentācijas izstrāde var prasīt ievērojamus laika resursus un radīt vērā ņemamus izaicinājumus iekšējo procedūru veidošanā vai esošo procedūru pārskatīšanā. Tādēļ sankciju riska pārvaldīšanas sistēmas sagatavošanu nevajadzētu atlikt līdz Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas brīdim, bet gan to izveidot jau laikus.
—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.