Jaunā ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam

2019.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā. Līdztekus virknei NILLTPFN grozījumu ar mērķi pārņemtas piektās AML direktīvas naudas atmazgāšanas novēršanas jomā prasības un pilnveidot NILLTPFN likumu atbilstoši starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un Moneyval ekspertu ieteikumiem, tika grozīta arī kārtība par ziņojumu sniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID).

Ziņošanas pienākums Finanšu izlūkošanas dienestam

NILLTPFN likums papildināts ar jaunu 3.1 pantu nosakot, ka arī likuma 3.pantā nenorādītām personām [NILLTPFN likuma subjektiem] ir pienākums sniegt FID informāciju par katru aizdomīgu darījumu. Tādējādi pat tām personām, kurām nav obligāts pienākums veidot iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN likums prasību izpildei, ir noteikts pienākums ziņot FID par katru aizdomīgu darījumu, iesniedzot arī to rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas nepieciešami FID pienākumu veikšanai atbilstoši NILLTPFN likuma prasībām. Tāpat arī šis ziņošanas pienākums tiks attiecināts uz valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām, kurām arī šobrīd nav pienākuma veidot iekšējās kontroles sistēmu. NILLTPFN likuma 3.1 pantā, kas stāsies spēkā 2019.gada 17.decembrī, ziņojumu sniedzējiem ir noteikti arī NILLTFPN likumā paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi, pasargājot ziņotājus un to darbiniekus no jebkādu prasību celšanas pret tiem.

Tāpat arī ar šiem NILLTPFN likuma grozījumiem tika precizēts pienākums ziņot FID par gadījumiem, kur, nespējot veikt likumā noteiktos klienta izpētes pasākumus (klients izvairās sniegt informāciju utt.), likuma subjekts neuzsāk vai izbeidz darījuma attiecības ar šādu klientu. Tāpat arī noteikts, ka ziņošanas pienākums izpildāms arī gadījumos, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts savlaicīgi. Tādējādi NILLTPFN likumā ir noteikts, ka ziņojumi FID sniedzami pat tad, ja tas nav darīts nekavējoties pēc aizdomīgā darījuma atklāšanas.

Ziņojumu sniegšanas pamatojums no 2019. gada 17.decembra

Ar 2019.gada 13.jūnija grozījumiem NILLTPFN likumā jēdziens “neparasts darījums” tika aizstāts ar vārdiem “sliekšņa deklarācija”. Attiecīgi arī no 2019.gada 17.decembra NILLTPFN likums paredzēs divus ziņojumu sniegšanas pamatus FID – ziņojums par aizdomīgu darījumu un deklarāciju par darījumu, kurš atbilst normatīvajos aktos noteiktajam saturam (sliekšņa deklarācija).

2019.gada 27.augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.407 „Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” un noteikumus Nr.408 „Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas abi stāsies spēkā 2019.gada 17.decembrī, tādā veidā aizstājot līdz šim noteikto ziņošanas kārtību (2019.gada 2.jūlija MK noteikumi Nr.281 „Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”, kuri aizstāja un paredzēja identiskas ziņojumu sniegšanas pazīmes pēc 2017.gada 14.novembra MK noteikumiem Nr.674).

Sliekšņa deklarācijas iesniegšana

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.407, NILLTPFN likuma subjektiem ir noteiktas konkrētas pazīmes, kuras konstatējot klienta rīcībā un veiktajos darījumos, ir pienākums obligāti iesniegt sliekšņa deklarāciju FID. Pazīmes, kuras konstatējot būs pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju, ir detalizēti uzskaitītas MK noteikumos Nr.407 un šīs pazīmes paredz ziņošanu gadījumos, ja tiek konstatēti liela apmēra skaidras naudas vai bezskaidras naudas darījumi.

Sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pamati:

1. Visiem likuma subjektiem, ciktāl tie nodrošina pakalpojumus, kas saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem:
1.1. klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7 000 euro vai vairāk (minētais nosacījums tostarp ir attiecināms uz naudas apmēru gadījumos, kuros klients veic skaidras naudas izmaksu vai iemaksu dienas laikā no vai uz vienu un to pašu bankomātu (ATM);
1.2. klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 euro vai vairāk.
2. Apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus – izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 euro vai vairāk.
3. Privātajiem pensiju fondiem – izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 euro vai vairāk.
4. Kapitālsabiedrībām un kredītiestādēm, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu – darījums, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, kuras apmērs ir ekvivalents 5 000 euro vai vairāk.
5. Izložu un azartspēļu organizētājiem – darījums, kura apmērs ir ekvivalents 2 000 euro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī ja klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus apmērā, kas ir ekvivalents 2 000 euro vai vairāk.
6. Personām, kas nodarbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē – darījuma apmērs ir ekvivalents 50 000 euro vai vairāk.

Sliekšņa deklarācija būs iesniedzama ne vēlāk kā nākamās kalendārās nedēļas laikā, tajā norādot iepriekšējās nedēļas laikā konstatētos darījumus. Sliekšņa deklarācija nebūs jāsniedz ja iepriekšējā perioda laikā (iepriekšējās nedēļas laikā) nav veikti darījumi, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajām sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pazīmēm. Tāpat arī ja informācija, kas ir NILLTPFN likuma subjekta rīcībā, atbilst gan Ministru kabineta noteiktajām sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pazīmēm, gan liecina par darījuma aizdomīgumu, likuma subjekts papildus sliekšņa deklarācijai iesniedz FID arī ziņojumu par aizdomīgu darījumu.

Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem

Nosakot pazīmes sliekšņa deklarāciju iesniegšanai, no normatīvajiem aktiem ir svītrotas pazīmes ziņojumu sniegšanai par neparastajiem darījumiem, vienlaikus nenosakot aizdomīgu darījumu pazīmes. Attiecīgi arī NILLTPFN likuma subjektu ziņā ir atstāta zināma rīcības brīvība noteikt pazīmes, kuras būs par pamatu ziņojuma sniegšanai par aizdomīgu darījumu.

MK noteikumi Nr.408 faktiski ir tikuši pieņemti tikai un vienīgi lai noteiktu ziņojuma saturu un tā veidlapu formas ziņošanai elektroniski un gadījumos, ja šis ziņojums tiek iesniegts FID papīra formā. Attiecīgi arī šajos MK noteikumos netiek paredzēti konkrēti ziņošanas gadījumi un NILLTPFN likuma subjektiem ir jāizveido noteiktu pazīmju saraksts, kādas darbības konstatējot tiks sniegts ziņojums FID. Šāda pazīmju saraksta izveidošana varētu būtiski atvieglot NILLTPFN likuma subjektu darbu, jo būtu iespējams reaģēt nekavējoties, ja vien klients veic kādu darbību, kura jau iepriekš ir tikusi atzīta par riskantu un aizdomīgu. Šeit svarīgi atgādināt, ka NILLTPFN likuma subjektiem būtu nepieciešams regulāri ielūkoties FID tīmekļa vietnē un to uzraugošo un kontrolējošo iestāžu tīmekļa vietnēs, lai iepazītos ar iestāžu sagatavotajām aktuālajām tipoloģijām par biežāk konstatētajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas gadījumiem.

Diemžēl likumdevējs nav noteicis konkrētas pazīmes kuras konstatējot ziņojumus FID būtu pienākums sniegt NILLTPFN likuma 3.1 pantā minētajām personām. Tamdēļ arī šīm personām būtu pienākums iepazīties vismaz ar FID tīmekļa vietnē publicētajām tipoloģijām un pēc iespējas izstrādāt savu sarakstu ar gadījumiem, kurus konstatējot tiktu sniegt aizdomīga darījuma ziņojumi.

FID rīcība ar saņemto informāciju

FID nesniedz atskaites ziņotājiem par to sniegtās informācijas tālāko izmantošanu, tomēr tamdēļ nevajadzētu uzskatīt, ka ziņojumus sniegt nav vērts. Pat ja FID nekavējoties nesazinās ar ziņojuma iesniedzēju un nelūdz papildus informāciju, tas nebūt nenozīmē, ka sniegtā informācija netiek izmantota analītiskajā darbā. Proti, FID apkopo ziņojumus un, konstatējot vienas personas iesaisti vairākkārtējos aizdomīgos darījumos, FID var nodot šo informāciju tiesībsargājošajām iestādēm tālākai faktu pārbaudei. Tāpat arī FID var uzdot kredītiestādēm iesaldēt personas finanšu līdzekļus, uzdot zemesgrāmatai uzlikt liegumu personai piederošo īpašumu atsavināšanai utt.

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.