Grozījumi NILLTFN likumā – būtiskākās izmaiņas likuma piemērotājiem, kuras stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā

2019.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums). Ar šiem grozījumiem tiks pārņemtas jaunās Eiropas direktīvas naudas atmazgāšanas novēršanas jomā (AML IV direktīvas) prasības, kā arī likums tiks pilnveidots atbilstoši starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas un Eiropas Padomes «Moneyval» ekspertu ieteikumiem.

NILLTPFN likuma un Kontroles dienesta nosaukuma maiņa

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos 2019.gada 29.jūnijā, mainīts gan NILLTFN likuma nosaukums, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta nosaukums. Grozījumi noteic, ka turpmāk likuma pilnais nosaukums ir „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums” (NILLTPFN likums). NILLTPFN likuma nosaukumā iekļaujot jēdzienu “proliferācija”, uzsvērta nepieciešamība vērsties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Savukārt, lai nodrošināt vienotu praksi un izpratni starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par Kontroles dienesta funkcijām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pārdēvēts par par Finanšu izlūkošanas dienestu (FID).

NILLTPFN likuma subjektu loka paplašināšana

Ar NILLTPFN grozījumiem paplašināts arī personu loks, uz kuriem attiecināmas likuma normas. Par NILLTPFN likuma subjektiem noteikti ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Par NILLTPFN likuma subjektiem kļūst arī nekustamo īpašumu aģenti gadījumos, kad tie rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000€ vai lielāka, kā arī mākslas un antikvāro priekšmetu tirgotāji, glabātāji un starpnieki, kuri šīs darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai brīvostās, ja darījuma vai vairāku saistītu darījumu virknes kopējā summa ir 10 000€ vai lielāka.

Personu datu apstrāde 

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā pienākums veikt klientu personu apliecinošos dokumentu kopijas izgatavošana ir obligāta arī NILLTPFN likuma subjektiem ne-banku sektorā. Turklāt, lai izslēgtu strīdus ar klientiem par fizisko personas datu apstrādes pamatiem, ar grozījumiem noteikts, ka fizisko personu datu apstrāde tiek veikta sabiedrības interesēs un likuma subjektiem saviem klientiem nav jālūdz personas piekrišana datu apstrādei.

Vēlaties uzzināt vairāk par fizisko personu datu apstrādi AML dokumentu sagatavošanas procesā? iepazīstieties ar doku.lv AML ekspertu sagatavoto publikāciju “Fizisko personu datu apstrāde – AML dokumentu sagatavošana“.

Izmaiņas klientu izpētes veikšanas un ziņošanas kārtībā

Ar grozījumiem NILLTPFN likumā papildināts klientu padziļinātās izpētes ietvaros veicamo pasākumu uzskaitījumus. Tāpat noteikts pienākums veikt klientu izpēti arī gadījumā, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs pārsniedz 1500€. Likumā tiks noteikts izložu un azartspēļu organizētāja pienākums izpētīt klientu, veicot darījumu ar klientu par summu, kuras apmērs ir 2000€ vai vairāk. Grozījumos definētas arī darījuma attiecības ar klientu no augsta riska trešās valstīm. Par augsta riska trešajām valstīm ir uzskatāmas gan FATF (Financial Action Task Force) nosauktās augsta riska vai nesadarbojošās valstis, gan arī Eiropas Savienības nosauktās augsta valstis pēc Komisijas Deleģētās regulas 2016/1675 un tās papildinājumiem, kurās nav efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas.

Būtiskākie grozījumi attiecībā uz ziņošanas kārtību FID attiecas uz pienākumu sniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem NILLTPFN likumā tieši nenosauktajām personām, proti, neskatoties uz to, ka NILLTPFN likumā tieši nenosauktajām personām nav pienākums ieviest noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, ikvienam ir pienākums ziņot par konstatētajiem aizdomīgajiem darījumiem. Tāpat precizēts pienākums ziņot FID par gadījumiem, kuros, nespējot īstenot likumā noteiktos klienta izpētes pasākumus, NILLTPFN likuma subjekts neuzsākt vai izbeidz darījuma attiecības ar šādu klientu. Vienlaicīgi grozījumos precizēta ziņošanas pienākuma izpildīšana arī gadījumos, kad ziņošanas pienākums nav veikts savlaicīgi, proti, ziņojumi FID sniedzami pat tad, ja tas nav darīts nekavējoties pēc aizdomīgā darījuma atklāšanas.

Lai novērstu gadījumus, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par aizdomām attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām, noteikts aizliegums šādas personas sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt viņiem nelabvēlīgas sekas.

Patiesā labuma guvēji un Uzņēmumu reģistra pilnvaru paplašināšana

NILLTPFN likumā precizētas normas par juridisko personu un juridisko veidojumu pienākumu atklāt to patiesā labuma guvējus, nosakot Uzņēmumu reģistram vai Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamās informācijas apjomu. Grozījumi nosaka jaunas Uzņēmumu reģistra tiesības un pienākumus – tiesības prasīt papildu informāciju par patiesā labuma guvējiem un kontrolēt sniegtās info pareizību, piemēra, ja patiesā labuma guvēji nav paziņoti likumā noteiktajos termiņos, tajā skaitā arī tiesības izslēgt šādus komersantus no komercreģistra. NILLTPFN likumā arī precizētas likuma subjektu tiesības saņemt informāciju no Uzņēmumu reģistra un VID lai noskaidrotu klientu patiesā labuma guvējus, tajā skaitā paredzot, ka VID ir pienākums uzglabāt informāciju par tā reģistros reģistrēto subjektu patiesā labuma guvējiem.

 

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.