Iekšējas kontroles sistēma
Iekšējās kontroles sistēma – tās izveide un ieviešana praksē – ir obligāta ne tikai noteiktu saimnieciskās darbības veicēju un komersantu grupām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem (NILLTPFN likums), bet arī Stautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) subjektiem. Ja NILLTPFN likuma subjektiem pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu ir bijis spēkā ilglaicīgi, tad Sankciju likuma subjektiem no 2019. gada 1. maija, spēkā stājoties normas, kas nosaka sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveides nepieciešamību komersantiem. Attiecīgie grozījumi Sankciju likumā, kurus Saeima atbalstīja 2018. gada 21. jūnijā, nosaka, ka tiem komersantiem, kuriem jau šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums pieprasa izveidot AML/CFT iekšējās kontroles sistēmu (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana), būs pienākums pildīt arī Sankciju likuma prasības, izstrādājot arī sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.
Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi
Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana, lai izvērtētu un novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, nosaka NILLTFN likums un likums “Par nodokļiem un nodevām”. Savukārt iekšējās kontroles sistēmu izveidošanu, lai novērtētu un pārvaldītu starptautisko un nacionālo sankciju riskus – Sankciju likums. Gan NILLTFN likums, gan Sankciju likums nosaka konkrētu saimnieciskās darbības veicēju un komersantu kategorijas, kurām ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmas.
Kam ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu
NILLTFN likums un Sankciju likuma prasības iekšējās kontroles sistēmu izstrādi attiecas uz:
• Kredītiestādēm un finanšu pakalpojumu sniedzējiem
• Ārpakalpojuma grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem
• Juridisko pakalpojumu sniedzējiem
• Juridisko personu dibināšanas pakalpojumu sniedzējiem
• Nekustamo īpašumu aģentiem un starpniekiem
• Transportlīdzekļu, dārgmetālu un citu preču tirgotājiem
• Izložu un azartspēļu organizētājiem
• Inkasācijas pakalpojumu snedzējiem
• Ārvalstu valūtas maiņas komersantiem
• Juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību
• Virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzējiem
• Maksātnespējas procesa administratoriem
• Personām, kas darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā
• Patērētāju kreditētājiem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem
Ar izvērstu komersantu uzskaitījumu, uz kuriem attiecas ALM prasības, varat iepazīsties šeit: doku.lv.
NILLTFN likuma Iekšējās kontroles sistēma
NILLTFN likuma iekšējās kontroles sistēma tiek veidota no dokumentu un pasākumu kopuma, kas apvieno metodes un noteiktu rīcību, lai nepieļautu komersanta vai saimnieciskā darības veicēja iesaistīšanos terorisma finansēšanā gan tiešā, gan arī netiešā veidā. Latvijā pie AML jēdziens tiek saistīts arī ar cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, tāpēc iekšējās kontroles sistēmas dokumentos tiek ietvertas prasības par informācijas sniegšanu VID saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem nodokļu nomaksā vai nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā. Iekšējās kontroles sistēmas risku novērtējumu veido gan komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja noteiktais savas uzņēmējdarbības risku līmenis, gan saimnieciskās darbības vai komersanta klientu risku izvērtējums, nosakot klientu risku vērtēšanas kritērijus, kuros ir ietveri attiecīgajā komercdarbības nozarē pastāvošie klientu riski.
Sankciju likuma iekšējās kontroles sistēma
Lai izpildītu Sankciju likuma prasības, izstrādājot Sankciju likuma iekšējās kontroles sistēmu, komersantiem ir pienākums veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Veicot sankciju riska izvērtējumu, ir svarīgi izprast, kādas darbības, klientu grupas, ģeogrāfiskie reģioni pasaulē un citi apstākļi var liecināt par iespējamo klienta rīcību sankciju pārkāpšanā. Sekojoši arī sankciju riska izvērtējums ir jābalsta uz skaitlisku novērtējumu par klienta kopējo risku, summējot kopā dažādus faktorus. Balstoties uz savu klientu kopējo sankciju risku, pakalpojuma sniedzējam ir jānosaka sev piešķiramais riska līmenis – zems, vidējs vai augsts. Attiecīgi arī no sev noteiktā riska līmeņa, ārpakalpojuma grāmatvedis vai cits sankciju riska pārvaldības sistēmas ieviesējs veic pasākumus, lai pēc nepieciešamības mazinātu iespējamību tieši vai netieši tikt iesaistītam sankciju pārkāpšanā.
Iekšējās kontroles sistēma uzņēmumā
Tiem komersantiem, kuriem ir pienākums ieviest sankciju riska pārvaldības sistēmu, ir pienākums ieviest arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tāpēc abas šīs sistēmas ir ieteicams apvienot vienā sistēmā, jo, piemēram, abas sistēmas paredz nepieciešamību veikt klienta identifikāciju un izpēti, lai izprastu klientam piemītošos riskus.
Iekšējās kontroles sistēmas apraksts
Iekšējās kontroles sistēmas izstrādei jāievēro uzraugošās iestādes (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) noteitkā metodika. Taču iekšējās kontroles sistēmā jāiekļauj:
• Iekšējā instrukcija, kas sevī ietver visu nepieciešamo NILLTFN likuma, Sankciju likuma un likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasību izpildei
• Iekšējais risku novērtējums
• Klientu risku novērtēšanas kritēriji
• Klientu datu veidlapas – klientu anketas
• Klienta izpētes un risku novērtēšanas veidlapa
• Klienta padziļinātas izpētes veidlapa
• Neparasta vai aizdomīga darījuma konstatēšanas veidlapa
• Neparastu un aizdomīgu darījumu pazīmju saraksts
• Ziņošanas veidlapas Kontroles dienestam un VID
• Ziņojumu reģistrs Kontroles dienestam un VID
• Dokumentu iznīcināšanas akts
• Apmācības reģistrācijas žurnāls
• Valdes lēmumi par iekšējās kontroles sistēmas darbību