Sankcijas Mere veikaliem – ko darīt preču piegādātājiem?

2026.gada 24.jūlija rīta pusē FID tīmekļa vietnē tika publicēts sekojošs paziņojums: Eiropas Savienības sankcijas attiecināmas uz veikalu tīklu “MERE” (https://fid.gov.lv/lv/aktualitates/eiropas-savienibas-sankcijas-attiecinamas-uz-veikalu-tiklu-mere). FID skaidro, ka līdz ar 2026.gada 23.jūlijā pieņemtajām sankcijām pret Krieviju mērķētas finanšu sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāli Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu “MERE”. Tas praksē nozīmē, ka uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju ierobežojumus.

Tālāk FID arī skaidro, ka ne jau ES ir tieši sankcionējusi veikalu tīklu “MERE”, bet sankcijas piemērojas sekojošā veidā: “ES sankcijas noteiktas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru (Sergey Ivanovich Schneider), kurš saskaņā ar ES Padomes lēmumu ir iekļauts sankciju sarakstā, jo materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.”

Mērķētas finanšu sankcijas nozīmē pienākumu iesaldēt visus sankciju sarakstā iekļauto personu un viņu īpašumā un kontrolē esošo juridisko personu līdzekļus un saimnieciskos resursus. Vienlaikus ikvienai personai ES ir aizliegts darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus sankciju sarakstā iekļautajai personai un viņu īpašumā un kontrolē esošām juridiskām personām, tostarp aizliegts veikt maksājumus par precēm vai pakalpojumiem. ES sankcijas ir tieši piemērojamas visām personām Latvijā, un to ievērošana ir obligāta.

Šobrīd veikalu tīkla “MERE” pārvaldošā uzņēmuma norēķinu kontos esošie līdzekļi ir iesaldēti un SIA “LATPRODUKTI” nevar veikt nekādus maksājumus saviem piegādātājiem. Tomēr, vai tiešām “MERE” veikaliem piegādātā prece ir jānoraksta zaudējumos? Vai arī telpu iznomātājiem ir jācieš zaudējumi dēļ tā, ka to nomnieks it ticis pakļauts ES sankcijām?

 

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) 10.pants paredz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē, tostarp paredzot gan iespējas lūgt Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) noteikt individuālus izņēmumus sankciju izpildē (Sankciju likuma 10.panta 1.daļa), gan arī dod tiesības FID noteikt vispārīgus izņēmumus sankciju izpildē (Sankciju likuma 10.panta 5.daļa).

 

Vispārīgie izņēmumi sankciju izpildē

Kopš 01.11.2024. Sankciju likuma 10.pants tika papildināts ar 5.daļu, kas paredz FID tiesības izdot vispārīgu administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē. Šīs normas mērķis bija atvieglot sankcijām pakļauto personu ikdienas maksājumu izpildi, jo, kā noprotams, katra komunālo maksājumu saskaņošana vai pat katra nodokļu maksājumu saskaņošana, nevar būt produktīva. Tamdēļ FID tik noteiktas tiesības izdot šādu vispārīgu administratīvo aktu, ar kuru FID noteiks tos maksājumus, kas sankciju subjektiem ir veicami bez papildus saskaņošanas. Šajā maksājumu sarakstā ietilpst dažādi obligātie maksājumi, kas ļauj sankciju subjektam (gan fiziskai personai, gan juridiskai personai) turpināt pastāvēt. Proti, šeit ietilpt maksājumi par telpu nomu un apsaimniekošanu, komunāliem maksājumi, nodokļi, obligātās apdrošināšanas prēmijas utt. Juridiskām personām atļauti arī saprātīgi darba algu maksājumi, fiziskām personām maksājumi par pārtikas iegādi, medikamentiem utt.

Šo atļauto maksājumu grupas nosaka 26.03.2024. MK noteikumi Nr.184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”, bet detalizēti katra maksājuma apmērus nosaka 20.02.2026. FID vispārīgais administratīvais akts Nr. 13-1/16 “Par atļauto maksājumu noteikšan”» (spēkā no 20.02.2026. un aizstāj FID 27.12.2024. vispārējo saskaņojumu Nr. 13-1/147 “Par atļauto maksājumu noteikšanu”) – https://sankcijas.fid.gov.lv/visparejais-saskanojums.

FID vispārīgais administratīvais akts attiecas uz sankciju subjektiem, noteiktos gadījumos, arī uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, atļaujot veikt noteiktus maksājumus. Reizē tas ir tiesisks pamats Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, finanšu iestādēm un Valsts kasei izpildīt atļautos maksājumus. Tamdēļ ir vērts apdomāt vai sankciju subjektam sniegtais pakalpojums neietilpt šajā FID vispārējā saskaņojuma tvērumā, jo tad līdzekļu atgūšana ir nedaudz vienkāršāka.

Praksē tas nozīmē, ka sankciju subjektam ir jāvēršas pie savas kredītiestādes ar lūgumu izpildīt atļautos maksājumus, pievienot klāt pamatojošos dokumentus, kas apliecina maksājuma pamatotību un atbilstību FID vispārējā saskaņojuma parametriem – tostarp lai maksājums nepārsniegtu noteiktos limitus.

Vienlaikus, šis vispārējais saskaņojums nedod tiesības kreditoriem tieši pieprasīt parādnieka (sankciju subjekta) kredītiestādei izpildīt maksājumus – iniciatīvai ir jābūt no sankciju subjekta puses veikt maksājumus. Tamdēļ ir vērts parādniekam (sankcionētajai personai) atgādināt par šādu FID vispārējo saskaņojumu.

 

Individuālie izņēmumi sankciju izpildē

Gadījumā, ja sankciju subjektam ir piegādātas preces tālākai realizācijai (veikali “MERE”), tad FID vispārējais saskaņojums nebūs attiecināms uz konkrēto gadījumu un ir jāvērtē iespējas izmantot Sankciju likuma 10.panta 1.daļā noteiktās iespējas – lūgt FID individuāla izņēmuma piemērošanu.

FID lēmums par atļaujas izsniegšanu ir iesniedzējam adresēts administratīvais akts, ko FID izdod atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajiem termiņiem. Atļaujas adresāts tam izsniegto atļauju pats iesniedz to citām personām, lai apliecinātu, ka attiecīgajai darbībai saņemta FID atļauja. FID lēmums neuzliek pienākumu trešajām personām veikt darbības, kas nepieciešamas, lai atļaujas saņēmējs varētu izpildīt atļaujā minētās darbības – FID nav tiesību vai pienākuma likt kredītiestādei izpildīt maksājumu vai kādam citam veikt jebkādu darbību. Vienlaikus FID var prasīt atļaujas izpildes kontroli – iesniegt maksājuma dokumentus utt.

Svarīgi uzsvērt, ka Sankciju likuma 10.panta 1.daļa paredz tikai sankciju subjekta vai personas, kura vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas sankcijas, tiesības lūgt piemērot šāda veida izņēmumus. Sekojoši, sankciju subjekts var lūgt FID atbrīvot līdzekļus kādu maksājuma saistību izpildei, bet citas personas var lūgt FID atļaut tādas darbības, kuras liedz sektorālās sankcijas, piemēram, eksportēt vai importēt noteikta veida preces. Tajā pat laikā kreditors, kas piegādājis preces veikaliem “MERE”, nevar lūgt FID atļauju saņemt samaksu par piegādātajām precēm, jo maksājums ir jāveic sankciju subjektam – tikai un vienīgi sankciju subjekts var lūgt kredītiestādei veikt maksājumus.

26.03.2024. MK noteikumi Nr.184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 31. – 35.punktā paredz prasības par minimālo informācijas un iesniedzamo dokumentu apjomu, kam jābūt iekļautam iesniegumā FID lai saņemtu atļauju piemērot izņēmumu sankcijām:

• Informācija par darījumu vai darbību, kam tiek lūgts izsniegt atļauju;
• Informācija par piemērojamo sankciju regulējumu;
• Izvērtējumu par darījuma vai darbības atbilstību normatīvajos aktos sankciju jomā noteiktajam konkrētajam izņēmumam;
• Informācija par tieši saistītajiem darījumiem vai darbībām, kas nepieciešamas darījuma vai darbības, kurai tiek lūgta atļauja, izpildei;
• Cita informācija, kas var būt nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par izņēmuma piemērošanas pieļaujamību;
• Ja sankciju subjekts – juridiska persona – ir reģistrēta Latvijā, tad FID papildus pieprasa iesniegt arī tālākās darbības plānu + bilanci, darbinieku sarakstus utt.

Svarīgi precīzi norādīt sankciju regulējumu, kas paredz gan sankciju piemērošanu, gan arī regulējumu, kas paredz tiesības izmantot izņēmumus un veikt noteiktās darbības.

Piemēram, “Sergey Ivanovich Schneider” tiek pakļauts ES sankcijām ar 23.07.2026. Padomes īstenošanas regulu (ES) 2026/1843 ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, papildot Regulas (ES) Nr. 269/2014 1.pielikumu 2080.punktā.

17.03.2014. Padomes Regula ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība 6.panta 1.punktā paredz iespēju atļaut sankciju subjektiem veikt maksājumus saskaņā ar līgumu vai nolīgumu, ko attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra noslēgusi, vai saskaņā ar saistībām, kas attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai radušās pirms dienas, kad minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta 1.pielikumā.

 

 

Piedziņa tiesas ceļā

Personas iekļaušana sankciju sarakstā nav šķērslis lai uzsāktu pret to tiesvedību par parādu piedziņu un pēc tam lietu nodotu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Piedziņas vēršana uz sankcijām pakļautās personas mantu ir pieļaujama izpildot tiesu un citu institūciju nolēmumus.

Sankciju likuma 10.panta 3.daļa tieši paredz – Starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktie civiltiesiskie ierobežojumi attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā vai valdījumā esošām ķermeniskām vai bezķermeniskām lietām nav šķērslis piedziņas vēršanai uz šādām lietām, izpildot tiesu un citu institūciju nolēmumus.

Savukārt pamatojumu tiesu spriedumu izpildei var meklēt 17.03.2014. Padomes Regula ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība 5.pantā – Atkāpjoties no 2.panta [iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuru I pielikumā uzskaitītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru, vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā], dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi –  uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 2.pantā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļāva I pielikuma sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāms tiesas nolēmums.

Tamdēļ, ja vien sankciju subjekts pats nemēģina samaksāt parādus labprātīgi, saņemot FID atļauju, paliek tiesas process un tiesu izpildītāja iesaiste.