21. ES sankciju kārta pret Krieviju – vai sankciju meklētāji palīdzēs un kā pasargāt savu biznesu no sankciju pārkāpšanas?

2026.gada 23.jūlija vēlā pēcpusdienā, pirms darba laika beigām, ES Padome publicēja ziņu, ka ir pieņemta 21.sankciju pakete pret Krieviju. ES Padome ziņo, ka noteiktas bargas ekonomiskās sankcijas, kas skar nozares, kurām ir vislielākā ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās spēju veicināt agresīvo karu pret Ukrainu, kā arī lielākais individuāli sankcionēto personu skaits pēdējo četru gadu laikā, kopā 218, no kuriem 48 ir fiziskas personas un 170 juridiskas personas.

Saprotams, ka izlasot šādu paziņojumu, ikvienam uzņēmējam būtu jāpārliecinās vai kāds no tā sadarbības partneriem (piegādātājiem vai klientiem) nav ticis pakļauts sankcijām, kas nozīmētu tūlītēju darījumu pārtraukšanu. Te arī nonākam pie galvenā jautājuma – kā to vislabāk izdarīt tūlīt pēc sankciju spēkā stāšanās, lai paspētu apturēt plānotās preču piegādes vai maksājumus, ja kāds no partneriem ir nokļuvis šajā sankciju sarakstā.

2026.gada 24.jūlija rīta pusē, ielūkojoties populārākajos sankciju meklētājos, nekādu īpašo jaunu nav. Lursoft sankciju katalogs (https://sankcijas.lursoft.lv) ziņo, ka pēdējās pievienotās ES sankcijas ir 2026.gada 20.jūlijā noteiktās, bet nekādu ziņu par 2026.gada 23.jūlija ES sankcijām vēl nav. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sankciju katalogā (https://sankcijas.fid.gov.lv/lv/meklet-sankciju-sarakstos) ir tikai norāde: “Šobrīd informācija par šīm personām nav pieejama FID sankciju meklētājā, jo personas vēl nav iekļautas Eiropas Padomes uzturētajā konsolidētajā mērķēto finanšu sankciju sarakstā”.

ES Sankciju karte (https://www.sanctionsmap.eu) kā pēdējo pievienot normatīvo aktu Krievijas sankcijām norāda 2026.gada 15.jūnija regulu – tātad, uz šo resursu vispār paļauties nav iespējams.

Vai varam pieņemt, ka nekādu īpašo jaunumu sankciju vidē nav un varam strādāt tālāk? Diemžēl nē.

 

ES sankcijas stājas spēkā pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī, regulā noteiktajā dienā pēc Briseles laika. ES Oficiālais Vēstnesis (https://eur-lex.europa.eu/oj/direct-access.html)  ir vienīgais juridiski saistošais avots, kurā pieejami ES tiesību aktu oficiālie izdevumi, tajā skaitā ES Padomes regulas par sankciju piemērošanu.

ES sankcijas pret Krieviju ir noteikusi gan ar Regulu 833/2014, kas paredz noteikt ierobežojumus pret dažāda veida nozarēm Krievijā, nosakot sektorālās sankcijas, gan arī Regulu 269/2014, kas tieši paredz noteikt finanšu sankcijas un iesaldēt līdzekļus konkrētām fiziskajām un juridiskajām personām.

Ielūkojoties ES Oficiālā Vēstneša 2026.gada 23.jūlija publikācijā var pamanīt, ka pieņemta gan Regula 2026/1848, ar kuru groza Regulu Nr. 833/2014, gan arī īstenošanas Regula Nr.2026/1843, ar kuru īsteno Regulu Nr. 269/2014. Pieņemtas vēl vairākas citas sankciju regulas, bet tās šoreiz neskatīsim.

Gan Regulā 2026/1848, gan arī īstenošanas Regulā Nr.2026/1843 ir noteikts tos spēkā stāšanās laiks, kas nozīmē, ka finanšu sankcijas pret jaunajiem sankciju subjektiem stājās spēkā 2026.gada 23.jūlijā, bet sektorālās sankcijas 2026.gada 24.jūlijā. Tātad, sankciju meklētājiem 2026.gada 24.jūlija rītā vajadzēja norādīt jaunās sankcijām pakļautās personas, bet tas tā nav noticis.

2026.gada 24.jūlija rīta pusē FID tīmekļa vietnē tika publicēts sekojošs paziņojums: Eiropas Savienības sankcijas attiecināmas uz veikalu tīklu “MERE” (https://fid.gov.lv/lv/aktualitates/eiropas-savienibas-sankcijas-attiecinamas-uz-veikalu-tiklu-mere). FID skaidro, ka līdz ar 2026.gada 23.jūlijā pieņemtajām sankcijām pret Krieviju mērķētas finanšu sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāli Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu “MERE”. Tas praksē nozīmē, ka uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju ierobežojumus (FID kā sankciju spēkā stāšanās datumu norāda “no šodienas” ko varētu saprast kā no ziņas publikācijas dienas, bet te acīmredzami ir domāts īstenošanas regulas 2026/1843 publicēšanas datums).

Tālāk FID arī skaidro, ka ne jau ES ir tieši sankcionējusi veikalu tīklu “MERE”, bet sankcijas piemērojas sekojošā veidā: “ES sankcijas noteiktas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru (Sergey Ivanovich Schneider), kurš saskaņā ar ES Padomes lēmumu ir iekļauts sankciju sarakstā, jo materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.”

Ielūkojoties īstenošanas Regulā 2026/1843 tik tiešām var atrast sankcijām pakļautu personu Nr.2080 ar vārdu “Sergey Ivanovich Schneider”, kuram aprakstā norādīta šāda informācija: “Sergey Schneider ir Krievijas miljardieris, uzņēmējs, Svetofor Group līdzdibinātājs un līdzīpašnieks; Svetofor Group pārvalda vairāk nekā 2 200 zemo cenu veikalu Krievijā un ārvalstīs ar tādiem zīmoliem kā Svetofor, Mere un MyPrice. Ģimenes uzņēmumā ir iesaistīta arī viņa māte Valentina un brālis Andrey. Uzņēmuma struktūrā zem zīmola Torgservice Group of Companies ir simtiem LLC. Sergey Schneider ir arī līdzdibinātājs Torgservice uzņēmumu grupai, kas pārvalda Svetofor zemo cenu veikalu ķēdi.”

Ņemot vērā to, ka veikali ar nosaukumu “MERE” darbojas Latvijā, būtu jāpārbauda to īpašnieku esamība sankciju sarakstos. Ja reiz FID publicē šādu ziņu, tad taču sankciju meklētājiem vajadzētu atrast gan “Sergey Ivanovich Schneider”, gan “MERE”? Diemžēl, kā tas parasti notiek, sankciju katalogi uzreiz pēc jaunu sankciju pieņemšanas nespēj atrast personas, kurām sankcijas noteiktas tik tikko, jo visi šie sankciju katalogi savas datu bāzes veido no datubāzēm, kas tiek saņemtas no sankciju piemērošanas iestādēm. Tādējādi, pat 2026.gada 24.jūlija pēcpusdienā, “Sergey Ivanovich Schneider” nav atrodams (nosaukums “MERE” sankciju katalogos neparādīsies nekad, jo tā ir preču zīme, nevis juridiska persona). “Sergey Ivanovich Schneider” gan tiek atrasts, piemēram, Dilisense meklētājā (dilisense.com), tomēr šeit persona tiek atrast tamdēļ, ka tai jau 2014.gada 14.augustā Ukraina noteikusi nacionālās sankcijas.

Tātad, sankciju meklētāji neko nepalīdz un arī jāskaidro kas darbojas ar preču zīmi “MERE”. Par laimi FID savā publikācijā skaidro šos apstākļus: “Sergeja Šnaidera īpašumā netieši ir vairāk nekā 50 % daļu SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiālē Latvijā. Saskaņā ar ES regulējumu sankcijas attiecas arī uz sankciju sarakstā iekļautās personas īpašumā (īpašumā vismaz 50 % daļu) un kontrolē esošām juridiskām personām.” Nav šaubu, ka FID ir šo informāciju pārbaudījis, bet šis gadījums kalpo par lielisku piemēru kā veikt šādu sankciju pārbaudi pašiem gadījumā, ja FID nebūtu šo informāciju publiskojis.

Pārbaudot FID norādi uz veikalu tīkla SIA “LATPRODUKTI” īpašniekiem var pamanīt, ka šī komersanta patiesais labuma guvējs (PLG) ir norādīts kāds “Sergey Shnayder”, kas ir Krievijas pilsonis un dzimis 1966.gada 16.jūlijā, kur kontrole tiek īstenota caur SIA “LATPRODUKTI” vienīgo īpašnieku – Serbijā reģistrētu uzņēmumu “SKTrade DOO Beograd”. Tātad, vai varētu domāt, ka “Sergey Shnayder” nav tas pats “Sergey Ivanovich Schneider” lai gan abām personām ir vienāds dzimšanas datums? Diemžēl ne vienmēr varam paļauties, ka personu vārdu atveidojumi ar latīņu burtiem no krievu valodas vai arābu valodas Latvijas komercreģistrā sakritīs ar ierakstiem citu valstu komercreģistros vai sankciju sarakstos. Tad jāņem vērā jebkāda papildus informācija par personu – dzimšanas datums, norāde un pilsonības valsti vai dzīves vietu, skaidrojums par personas iekļaušanu sankciju sarakstā un norāde un saistītajiem uzņēmumiem utt.

Izmantojot Uzņēmumu reģistra publiskojamos dokumentus, par SIA “LATPRODUKTI” var atrast pievienotu Ārvalstu komersanta reģistrāciju apliecinošu dokumentu. Uzņēmumu reģistrs šādus dokumentus pieprasa iesniegt ja komersanta īpašnieki ir ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas. Šajā gadījumā ir pieejams izraksts no Serbijas komercreģistra, kas norāda, ka personai ar vārdu “Sergey Shnayder” pieder 63% no “SKTrade DOO Beograd” kapitāldaļām. Ņemot vērā to, ka šai personai pieder 63% no kapitāldaļām “SKTrade DOO Beograd”, kurai pieder 100% kapitāldaļas SIA “LATPRODUKTI”, nav grūti aprēķināt, ka konkrētā persona kontrolē 63% no SIA “LATPRODUKTI” kapitāldaļām.

Eiropas Komisijas 2024.gada 3.jūlija Ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanas un izvērtēšanas pamatnostādņu 63. – 64. punktā (Update of the EU Best Practices for the effective implementation of restrictive measures) noteikts, ka juridiska persona ir sankciju subjekta īpašumā vai kontrolē ja tam pieder 50% un vairāk no vienības īpašumtiesībām vai tas ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Svarīgi, ka vērtējot īpašumtiesību daļu tiek ņemts vērā agregācijas princips – ja juridiskajai personai ir vairāki sankcijām pakļauti īpašnieki ar mazākuma kapitāla daļu vai akciju apmēru, kas kopā sasniedz vai pārsniedz sankcijām piemērojamo procentuālo slieksni, tad sankcijas tiek piemērotas arī attiecībā pret šādu juridisko personu (agregācija ir visu juridiskas personas sankcionēto dalībnieku daļu kopējā summa procentos).

Mērķētas finanšu sankcijas nozīmē pienākumu iesaldēt visus sankciju sarakstā iekļauto personu un viņu īpašumā un kontrolē esošo juridisko personu līdzekļus un saimnieciskos resursus. Vienlaikus ikvienai personai ES ir aizliegts darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus sankciju sarakstā iekļautajai personai un viņu īpašumā un kontrolē esošām juridiskām personām, tostarp aizliegts veikt maksājumus par precēm vai pakalpojumiem. ES sankcijas ir tieši piemērojamas visām personām Latvijā, un to ievērošana ir obligāta.

 

Par ES noteikto sankciju pārkāpšanu Latvijā paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu, tāpēc ir svarīgi pārliecināties par savu partneru uzticamību pirms pasūtījumu piegādes, maksājumu veikšanas, vai pat iepirkšanās pie šādiem uzņēmumiem – pat saldējuma iegāde “MERE” veikalā 2026.gada 24.jūlijā jau ir sankciju pārkāpums, jo pircēja līdzekļi (skaidra nauda vai maksājums ar karti) nonāca pie sankcionētas personas.

 

Šī situācija kopumā rada jautājumu – kā vispār ir iespējams ievērot sankcijas, ja sankciju meklētāji nedarbojas nekavējoties pēc jaunu sankciju noteikšanas? Saprotot, ka ne visiem ir laiks un pacietība lasīt ES regulas, ir svarīgi sekot līdz paziņojumiem no atbildīgajām iestādēm.

FID savu sabiedrības informēšanas pienākumu pilda lieliski – iestādes tīmekļa vietnē skaidrojums ir publicēts un FID vietne ir drošākais avots informācijas meklēšanai. Arī populārākajos ziņu portālos FID preses relīzes tika publicētas, tomēr tās nebija prioritārās ziņas un informācija jāprot atrast (ziņu portāli par svarīgākiem notikumiem uzskata, piemēram, jenotu Džimotiju).

Vienīgais risinājums, kā pasargāt sevi no sankciju pārkāpumiem ir sekot līdz ziņām masu medijos par ES plāniem noteikt jaunas sankcijas un tad, kad sankcijas tiek noteiktas – meklēt ES oficiālo informāciju un skatīties jaunumus FID tīmekļa vietnē (https://sankcijas.fid.gov.lv/).