Iekšējās kontroles sistēmas izstrāde komersantiem – ko der zināt un kā sagatavoties Sankciju likuma prasībām, kuras stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā?

2019. gada 1. maijā stāsies spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) normas, kas nosaka sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveides nepieciešamību komersantiem. Attiecīgie grozījumi Sankciju likuma, kurus Saeima atbalstīja 2018. gada 21. jūnijā, nosaka, ka tiem komersantiem, kuriem jau šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums pieprasa izveidot AML/CFT iekšējās kontroles sistēmu (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana), būs pienākums pildīt arī Sankciju likuma prasības, izstrādājot arī sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.

Komersanti, uz kuriem attiecas Sankciju likuma prasības

Sankciju likuma prasības attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu izstrādi attiecas uz:
• Kredītiestādēm un finanšu pakalpojumu sniedzējiem
• Ārpakalpojuma grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem
• Juridisko pakalpojumu sniedzējiem
• Juridisko personu dibināšanas pakalpojumu sniedzējiem
• Nekustamo īpašumu aģentiem un starpniekiem
• Transportlīdzekļu, dārgmetālu un citu preču tirgotājiem
• Inkasācijas pakalpojumu snedzējiem
• Patērētāju kreditētājiem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem

Ar izvērstu komersantu uzskaitījumu, uz kuriem attiecas ALM prasības, varat iepazīsties šeit: doku.lv.

Pārejas posms riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei

2018. gada 21. jūnijā Saeima atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, savukārt normas, kas nosaka sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveides nepieciešamību komersantiem, stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā. Likuma grozījumi neparedz atsevišķu pārējas periodu iekšējās kontroles sistēmas izstrādāšanai un tamdēļ komersanmtiem jau uz 2019. gada 1. maiju ir jābūt sagatavotai un ieviestai sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmai.

Sankciju likuma prasību izpilde

Lai izpildītu Sankciju likuma prasības, komersantiem ir pienākums veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Sankciju likuma grozījumu anotācijā ir norādīts, ka kontrolējošajām iestādēm (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) ir pienākums izstrādāt publiski pieejamas vadlīnijas Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai. Šobrīd vadlīnijas un ieteikumus sankciju riska pārvaldīšanai ir izstrādājusi tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecībā uz tās pārraudzībā esošajiem subjektiem – kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Tajā pat laikā Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vēl aizvien nav izstrādājis ieteikumus komersantiem kā rīktos sankciju riska pārvaldīšanā.Tā, piemēram, šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamas tikai vadlīnijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem.

Soda sankcijas par prasību nepildīšanu

Ne-banku sektorā soda naudas par Sankciju likuma prasību nepildīšanu var sasniegt pat 1 000 000 euro, un soda sankcijas ir identiskas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām sankcijām, kuras par šī likuma prasību nepildīšanu var sasniegt 1 000 000 euro. Tādējādi, ja vien komersants uz 2019. gada 1. maiju nebūs ieviesis ne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, ne arī sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tad komersantam var tik piemērotas divas dažādas sankcijas, kuru kopējais naudas soda apmērs ne-banku sektorā var sasniegt 2 000 000 euro.

Izaicinājumi komersantiem, gatavojoties 2019. gada 1. maijam

Būtiskākie šķēršļi sekmīgai sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai ir ierobežota informācija par Sankciju likuma prasību izpildi un iekšējo resursu trūkums uzņēmumos. Iespējamie risinājumi ir AML un sankciju jomas speciālista amata vietas izveidošana uzņēmumā, ko būtu lietderīgi veikt lieliem uzņēmumiem. Savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansiāli izdevīgāka būtu iekšējās kontroles sistēmu izveides uzticēšana AML un sankciju jomas ārpakalpojumu speciālistiem.

 

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.