Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Lai risinātu Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb “Moneyval” konstatētos trūkumus normatīvajos aktos, 2019.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums). Līdztekus grozījumiem Sankciju likumā, Ministru kabinets 2019.gada 9.jūlijā pieņēma noteikumus Nr.327 „Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”, kuri aizstāj 2016.gada 15.jūlija noteikumus Nr.468., nosakot starptautisko sankciju ierosināšanas un izpildes kārtību.

Sankciju likuma subjektu loka paplašināšana

Līdz ar Sankciju likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2019.gada 4.jūlijā, ir paplašināts personu loks, kam ir pienākums izstrādāt un ieviest starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Par Sankciju likuma subjektiem ir noteiktas tās personas, kuras vienlaikus ir arī NILLTPFN likuma subjekti, tādējādi novēršot iepriekš pastāvošo dalījumu starp NILLTPFN likuma un Sankciju likuma subjektiem, no kuriem dažiem nebija pienākums veidot sankciju riska kontroles sistēmu.

Sankciju likuma subjekti:

  • grāmatvedības, revīzijas un juridisko pakalpojumu sniedzēji: ārpakalpojuma grāmatveži, nodokļu konsultanti, zvērināti revidenti un to komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, ārpakalpojuma juridisko pakalpojumu sniedzēji, juridisko personu dibināšanas organizatori, maksātnespējas procesa administratori;
  • nekustamo īpašumu aģenti un starpnieki: aģenti darījumos ar nekustamo īpašumu, starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, nekustamo īpašumu darījumu konsultanti, juridisko adrešu nomas pakalpojumu sniedzēji, nekustamo īpašumu nomas aģenti;
  • preču pārdevēji un citu pakalpojumu sniedzēji: virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, transportlīdzekļu tirgotāji, kultūras pieminekļu tirgotāji, dārgmetālu un dārgakmeņu tirgotāji, mākslas un antikvāro priekšmetu tirgotāji, glabātāji un starpnieki, līzinga pakalpojumu sniedzēji.
Sankciju piemērošanas kārtība un ziņošana par iespējamiem pārkāpumiem

Līdz ar grozījumiem Sankciju likumā ir noteiktas izmaiņas sankciju piemērošanas un ziņošanas kārtībā par iespējamiem pārkāpumiem. Izmaiņas starptautisko sankciju piemērošanas kārtībā paredz ANO Drošības padomes noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas kā tieši piemērojamas, kas tādējādi ļauj tās piemērot nekavējoties no to pieņemšanas brīža. Tāpat papildināts sankciju kontrolē iesaistīto kompetento institūciju skaits un precizēti citi sankciju kontrolei būtiski jautājumi attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem un publisko tiesību subjektu rīcību. Papildus īdz ar šiem grozījumiem tika ieviestas arī Moneyval rekomendācijas cīņai ar masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī noteikts mehānisms tam, lai Latvija varētu ierosināt noteikt starptautiskas sankcijas, nenosakot nacionālas sankcijas.

Sankciju likumā grozījumos noteikts pienākums ziņot par starptautisko un nacionālo sankciju iespējamiem pārkāpumiem vai to mēģinājumiem, kā arī iesaldētajiem līdzekļiem. Turklāt personas, kuras par iespējamiem sankciju pārkāpumiem informē kādu no kompetentajām iestādēm vai Valsts drošības dienestu, tiek atbrīvotas no visa veida juridiskās atbildības, tai skaitā civiltiesiskās atbildības.

Ministru kabineta noteikumi Nr.327 „Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”

Līdztekus grozījumiem Sankciju likumā, Ministru kabinets 2019.gada 9.jūlijā pieņēma noteikumus Nr.327 „Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”, nosakot starptautisko sankciju ierosināšanas kārtību, vispārēju sankciju izpildes kārtību, kā arī kārtību, kādā izpildāmas nacionālās sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 3.panta 3.punktu. Turklāt Ministru kabinetam ir dots deleģējums izveidot Sankciju koordinācijas padomi, kuras uzdevums būs koordinēt kompetento institūciju darbību un veicināt vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanai.

 

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.