Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma komersantiem – kādos gadījumos veicams starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumus

2019.gada 1.maijā spēkā stājās grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums), kas pieprasīja atsevišķām komersantu grupām veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, izstrādājot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Tajā pat laikā Sankciju likuma 2.panta 2.daļa paredz, ka Sankciju likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Attiecīgi sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izstrāde ir rekomendējama arī citām komersantu grupām, lai noskaidrotu, novērtētu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus, tādējādi izvairoties no soda par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kas ir sankcijas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma?

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojoši pasākumi jeb ierobežojumi vai aizliegumi pret valsti, režīmu vai personu (fizisku vai juridisku) par starptautisko tiesību pārkāpšanu. Sankcijas ir valsts ārpolitikas instruments, kas ļauj reaģēt uz starptautiskās drošības izaicinājumiem bez militāra spēka izmantošanas. Savukārt sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu un dokumentu kopums, kas palīdz noskaidrot, novērtēt un pārvaldīt savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus, tādējādi izvairoties no iesaistīšanās starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanā, apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.

Par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu var tikti piemērota kriminālatbildība, kā arī var iestāties dažāda veida civiltiesiskās un administratīvi tiesiskās sekas. Par Sankciju likuma pārkāpšanu kredītiestādēm un finanšu iestādēm var piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma, savukārt ne-banku sektorā soda naudas par Sankciju likuma prasību nepildīšanu var sasniegt pat 1 000 000 euro.

Pilnvērtīga sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma ietver:

• • komersanta darbībai piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku izvērtējumu;
  • klientu darbībai piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku izvērtējumu;
  • iekšējās kontroles sistēmas darbībai nepieciešamos dokumentus;
  • darbinieku apmācību un iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu praksē.

Komersanti, kuriem ir pienākums izstrādāt sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu

Atbilstoši Sankciju likuma 13.1 pantam sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu ir pienākums izveidot visām tām personām, kuras vienlaikus ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti un kurām ir pienākums izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.

Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu izstrāde jāveic:

• • Kredītiestādēm un finanšu pakalpojumu sniedzējiem;
  • Ārpakalpojuma grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem;
  • Juridisko pakalpojumu sniedzējiem;
  • Juridisko personu dibināšanas pakalpojumu sniedzējiem;
  • Nekustamo īpašumu aģentiem un starpniekiem;
  • Transportlīdzekļu, dārgmetālu un citu preču tirgotājiem;
  • Inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem;
  • Valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējiem;
  • Kreditēšanas un cita veida finanšu pakalpojumu sniedzējiem;
  • Patērētāju kreditētājiem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem;
  • Mākslas un antikvāro priekšmetu apritē iesaistītajām personām;
  • Izložu un azartspēļu organizatoriem.

Komersanti, kuriem rekomendējams izstrādāt sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu

Lai novērstu komersantu iesaistīšanos starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā, sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu būtu ieteicams izstrādāt arī citiem komersantiem, kuri nav Sankciju likuma subjekti.

Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu izstrādi preventīvos nolūkos ieteicams veikt komersantiem, kuru:

• • sadarbības partneri atrodas valstīs vai tādu valstu pierobežas teritorijās, pret kurām ir noteiktas starptautiskās sankcijas;
  • saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādu iekārtu vai preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu, kas ir noteiktas par stratēģiskas nozīmes precēm – militārām un divējāda lietojuma precēm;
  • saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādu iekārtu vai preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu, kas var tikt izmantotas militārām vajadzībām un var tikt uzskatītas par divējāda lietojuma precēm;
  • saimnieciskā darbība ir saistīta ar specifisku nozari, piemēram, militāro rūpniecību, vai specializētajām ārvalstu aģentūrām, kuras nodarbojas ar militārās jomas pētījumu veikšanu;
  • organizē vai veic starptautiskos kravu pārvadājumus vai muitas noliktavu darbību;
  • organizē vai veic dabas resursu ieguvi un kalnrūpniecību, vai piedalās publiskajos iepirkumos valstīs ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas.

—————————————————————————————
Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.