Jaunākie NILLTPFN likuma grozījumi – nākamais mēģinājums sakārtot AML jomu

2021.gada 15.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2021.gada 12.jūlijā. Šoreiz likumprojekta pieņemšana nenotika tik raiti, kā tas bija plānots, jo, lai gan sākotnēji likumprojekts tika virzīts apstiprināšanai Saeimā steidzamības kārtībā, pie otrā lasījuma tika lemts steidzamības statusu atcelt, lai pilnīgāk izdiskutētu strīdīgos jautājumus. Arī ar šiem NILLTPFN likuma grozījumiem, kā jau ierasts, tika veiktas gan tā sauktās „kosmētiskās izmaiņas”, kuras pēc būtības nemaina likuma piemērošanas kārtību, tā vietā paredzot tikai atsevišķu nosaukumu maiņu, gan arī būtiskas izmaiņas, kas skars ikvienu likuma piemērotāju.

Likuma subjekti un jaunās prasības

Vairāki no precizējumiem NILLTPFN likumā būtiski atvieglos darbu atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, tos atbrīvojot no subjekta statusa, ja tie sniedz pakalpojumus savas grupas uzņēmumiem. Tā, piemēram, NILLTPFN likuma 3.pants tiek papildināts ar 6.daļu, kas paredz, ka par likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus – kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu (izņemot kooperatīvās sabiedrības, kad tās sniedz noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanas pakalpojumus) – tikai grupas ietvaros vai kooperatīvās sabiedrības biedriem to pamatdarbības nodrošināšanai vai par grupas vai kooperatīvās sabiedrības biedru saistībām, kā arī papildus ievēro noteiktus kritērijus –

1) visi grupas dalībnieki ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) un pamatdarbību neveic augsta riska trešajās valstīs,

2) grupas dalībnieku valdes locekļi un patiesie labuma guvēji (PLG) ir kādas Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts rezidenti,

3) grupā nav čaulas veidojumi un finanšu pakalpojumi tiek sniegti uz rakstveida darījuma pamata,

4) norēķini tiek veikti, tikai izmantojot ES vai EEZ valstīs reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.

NILLTPFN likuma 9.pantā precizēts, ka darbinieku jāapmāca pārzināt NILLTPFN riskus atbilstoši likuma subjekta darbības veidam un tās apmēram, kā arī noteikts papildus pienākums darbiniekiem pārzināt personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā.

Ir noteiktas jaunas prasības NILLTPFN likuma subjektiem attiecībā uz to PLG un augstākās vadības locekļiem. Proti, NILLTPFN likuma 10.pants papildināts ar jaunu 1.¹ daļu, kas paredz, ka par likuma subjekta PLG nedrīkst būt persona, kura ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta. Attiecīgi arī noteikts, ka NILLTPFN likuma subjektam ir jāparedz procedūra, kādā veidā tiek pārbaudīta informācija par PLG un augstākās vadības amatpersonām.

Šīs pat prasības par nesodāmību pēc noteiktu noziedzīgu nodarījumu grupas ir attiecināmas arī uz NILLTPFN likuma subjektu – fizisku personu, kas pēc būtības paredz to, ka par noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem sodītas personas vairs nevar būt pašnodarbināti grāmatveži, nekustamo īpašumu starpnieki u.c.

Klientu izpēte

Beidzot arī likumdevējs NILLTPFN likuma 26.panta 1.daļā ir noteicis, ka, pastāvot zemam NILLTPFN riskam, kur šis riska novērtējums nav pretrunā ar nacionālo NILLTPFN riska novērtēšanas ziņojumu, ir tiesīgs klienta izpētes pasākumus veikt NILLTPFN risku līmenim atbilstošā apmērā. Sekojoši, tas neatceļ prasības klientu izpētei pēc būtības, bet paredz NILLTPFN likuma subjektiem iespēju atvieglot procedūras zema riska gadījumos.

Veiktas arī izmaiņas attiecībā uz noskaidrojamo informāciju par PLG, kā arī precizēta paziņojumu par PLG iesniegšanas kārtība UR. Šeit gan jānorāda, ka izmaiņas nav fundamentālas un ir vairāk precizējošas.

Ziņošanas sistēma

Kā pozitīvais ir jāmin likumdevēja izšķiršanās par vienotas ziņošanas sistēmas ieviešanu, lai likuma subjektiem nevajadzētu sniegt vairākus paralēlus ziņojumus par vienu un to pašu aizdomīgu darījumu. Proti, šobrīd par vienu un to pašu aizdomīgu darījumu  jāsniedz gan aizdomīga darījuma ziņojums Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sistēmā, gan arī sliekšņa deklarācija FID sistēmā, gan arī aizdomīga darījuma ziņojums nodokļu jomā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja viens un tas pats darījums atbilst visām šīm ziņošanas pazīmēm. Ziņošanas sistēma tiks vienkāršota, ieviešot vienotu ziņošanas platformu FID tīmekļa vietnē, kurā pēc ziņojuma iesniegšanas to saņems FID un, ja nepieciešams, arī VID. Paredzēts, ka, ja ziņojums būs nosūtāms ne tikai FID, bet arī VID, tad ziņojuma iesniedzējam tas būs jānorāda ziņojumā. Šis jauninājums ir uzskatāms par būtisku birokrātiskā sloga samazinājumu un ziņošanas sistēmas vienkāršošanu.

Kopīgie klientu izpētes rīki

Saeima nolēma papildināt NILLTPFN likumu ar jauniem 17.¹, 17.² un 17.³ pantiem, kas nosaka prasības kopīgajiem klienta izpētes rīkiem, lai NILLTPFN likuma subjekti pilnvērtīgāk veiktu klientu izpēti un pārbaudītu klientu sniegtās informācijas patiesumu. Līdz ar to likumdevējs ar 2022.gada 1.janvāri ir atļāvis izveidot un uzturēt kopīgi lietojamu atvērtu vai slēgtu klientu izpētes rīku (shared KYC utility).

Slēgtais kopīgais klientu izpētes rīks ir galvenokārt paredzēts izmantošanai vienas grupas uzņēmumu ietvaros vai vairāku NILLTPFN likuma subjektu slēgtā grupā. Jau šobrīd ir sagaidāms, ka, ticamākais, šā rīka lietotāji būs tikai un vienīgi finanšu pakalpojumu sniedzēji, bet pārējie NILLTPFN likuma subjekti arī turpmāk veiks klientu izpēti paši saviem spēkiem, iegūstot visu nepieciešamo informāciju.

Savukārt atvērtos kopīgos klientu izpētes rīkus būs iespējams veidot komersantiem kā ārpakalpojumu un nodrošināt šīs informācijas pieejamību likuma subjektiem. Lai sniegtu šos pakalpojumus, būs nepieciešams saņemt licenci Datu valsts inspekcijā, kas arī uzraudzīs šo pakalpojumu sniedzēju darbību. Detalizētākus noteikumus šo klientu izpētes rīku darbībai vēl noteiks Ministru kabinets.

NILLTPFN likuma grozījumu anotācijā bija norādīts, ka šie rīki nodrošinās informācijas apmaiņu NILLTPFN likuma subjektu starpā un dos iespēju efektīvāk novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Tomēr tikai pēc laika, kad šādi slēgtie kopīgie klientu izpētes rīki būs izveidoti grupas uzņēmumu starpā vai arī kāds no pakalpojumu sniedzējiem uzsāks pakalpojumu sniegšanu ar atvērto kopīgo klientu izpētes rīku, būs iespējams vērtēt šo rīku efektivitāti un lietošanas izdevīgumu.

Izmaiņas ziņošanas sistēmā tiek veiktas arī tāpēc, lai ieviestu goAML lietojumprogrammu, par kuras ieviešanu jau 2019.gadā FID noslēdza līgumu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju (UNODC). GoAML lietojumprogramma ir pilnībā integrēts programmatūras risinājums, kas īpaši izstrādāts finanšu izlūkošanas vienību lietošanai, un tas ir viens no UNODC stratēģiskajiem risinājumiem finanšu noziegumu, tostarp naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai.

GoAML programmatūras uzdevums būs nodrošināt pasaules labākajiem piemēriem atbilstošu datu vākšanas, apstrādes un analīzes funkcijas, lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret finanšu noziegumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī terorisma finansēšanu. GoAML sistēma aizstās līdzšinējo FID ziņošanas sistēmu, tomēr šobrīd nav noteikts konkrēts termiņš šīs sistēmas darbības uzsākšanai.

FID rīkojumi un to pārsūdzēšana

Reaģējot uz plaši izskanējušiem zvērinātu advokātu viedokļiem, ka līdzšinējais NILLTPFN likuma regulējums nenodrošināja pietiekamas iespējas aizstāvēt savas tiesības tām personām, kuru līdzekļi tika iesaldēti kā noziedzīgi iegūti uz FID rīkojumu pamata, likumdevējs ir noteicis vairākas jaunas procedūras.

Jaunā kārtība paredz, ka FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu jāietver pamatojoša informācija, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības, vai sabiedrības intereses. NILLTPFN likuma subjekts klientam nosūta šā rīkojuma kopiju, un klientam ir tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas dienas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību.

FID izdotos rīkojumus NILLTPFN likuma subjekti vai personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, varēs apstrīdēt izmeklēšanas tiesnesim pēc to atrašanās vietas 30 dienu laikā no dienas, kad tās saņēmušas FID rīkojuma kopiju. Sūdzības iesniedzējs sūdzību adresēs tiesai, bet to iesniegs FID, kas sūdzību kopā ar materiāliem, kuri bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, triju darbdienu laikā nosūtīs tiesai. Likumā noteikts, ka sūdzības iesniegšana neaptur rīkojuma izpildi.

Noteikts, ka tiesnesis sūdzību par FID rīkojumu izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas tiesā. NILLTPFN likumā uzsvērts, ka tiesnesis, izskatot sūdzību, pārbauda tikai un vienīgi rīkojuma atbilstību NILLTPFN likumā noteiktajam. Materiālus, kas bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, pārbaudīs un izvērtēs tikai tiesnesis. Pēc lēmuma pieņemšanas tiesneša lēmumu un materiālus nosūtīs FID, savukārt sūdzības iesniedzējam nosūtīs lēmuma norakstu. Tiesneša lēmums nebūs pārsūdzams.

To, vai jaunā FID rīkojumu apstrīdēšanas kārtība būs efektīvāka par iepriekš pastāvējušo kārtību, kur FID rīkojumus varēja apstrīdēt Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas īpaši pilnvarotam prokuroram, bet tā lēmumu ģenerālprokuroram, kura lēmums bija galīgs un neapstrīdams, rādīs laiks un tiesu prakse. Grozījumi NILLTPFN likuma 34. pantā, kas maina sūdzības iesniegšanas kārtību, stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

Atbilstoši jauninājumiem NILLTPFN likuma 33.² pantā , FID, ja tam radīsies pamatotas aizdomas, ka ir notikusi vai notiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo darbību mēģinājums, varēs izdot rīkojumu NILLTPFN likuma  subjektam uz laiku līdz trim mēnešiem veikt darījumu pārraudzību klienta kontā. Ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz trim mēnešiem varēs pagarināt ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors.

 

 

Ar 2019.gada 13.jūnija grozījumiem NILLTPFN likumā Ministru kabinetam tika uzdots līdz 2021. gada 1. jūlijam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas vienādotu nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai visiem NILLTPFN likuma subjektiem no Latvijas Republikas informācijas sistēmām. Tādā veidā tiktu izbeigts netaisnīgais dalījums starp kredītiestādēm, kas klientu izpētei nepieciešamos datus no valsts datubāzēm var iegūt bez maksas, un pārējiem likuma subjektiem, kuriem jāmaksā par valsts datu bāžu izmantošanu. Diemžēl šis jautājums nav risināts vēl aizvien.

___________________________________________________

Sagatavoja:

Gints Metāls

jurists, doku.lv AML projektu vadītājs