
Izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju iesniegšanu FID no 2021.gada 1.oktobra
2021.gada 15.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2021.gada 12.jūlijā. Ar šiem NILLTPFN likuma grozījumiem Ministru kabinetam tika deleģēts uzdevums noteikt jaunu kārtību ziņojumu iesniegšanai par aizdomīgiem darījumiem, kā arī jaunu kārtību sliekšņa deklarāciju iesniegšanai saistībā ar goAML lietojumprogrammas ieviešanu.
GoAML lietojumprogramma
GoAML lietojumprogramma ir pilnībā integrēts programmatūras risinājums, kas īpaši izstrādāts finanšu izlūkošanas vienību lietošanai un par tās ieviešanu Finanšu izlūkošanas dienestā (FID) jau 2019.gada 11.novembrī tika noslēgts līgums ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju (UNODC). GoAML tas ir viens no UNODC stratēģiskajiem risinājumiem finanšu noziegumu, tostarp naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai.
UNODC nodrošina goAML darbību kopš 2005.gada un FID ir 50. finanšu izlūkošanas vienība pasaulē un pirmā Baltijas valstīs, kas noslēgusi līgumu ar UNODC par goAML lietošanu. Eiropas Savienībā goAML lieto Somijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Maltas, Austrijas un Īrijas finanšu izlūkošanas vienības un to šobrīd ievieš arī Portugāles finanšu izlūkošanas vienība. Ārpus Eiropas Savienības Eiropā goAML lieto Islandes, Šveices, Kosovas un Lihtenšteinas finanšu izlūkošanas vienības.
GoAML programmatūras uzdevums būs nodrošināt pasaules labākajiem piemēriem atbilstošu datu vākšanas, apstrādes un analīzes funkcijas lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret finanšu noziegumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī terorisma finansēšanu. GoAML sastāvēs no divām savstarpēji saistītām daļām – tikai FID pieejamas daļas, kas būs ārējiem lietotājiem slēgta un nodrošinās saņemtās informācijas analīzes procesu, kā arī tīmekļa vietnes, kura nodrošinās ziņojumu saņemšanu vai nu augšuplādējot iepriekš sagatavotu XML datni vai arī aizpildot tīmekļvietnes laukus, kā arī informācijas apmaiņu starp FID un ziņotājiem.
Ņemot vērā šos apstākļus, 2021.gada 17.augustā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.550 „Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, kas stāsies spēkā 2021.gada 1.oktobrī. Vienlaikus ar 2021.gada 1.oktobri spēku zaudēs Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumi Nr.408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumus Nr.407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, kā arī Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumus Nr.162 “Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”.
GoAML sistēma aizstās līdzšinējo FID ziņošanas sistēmu ar 2021.gada 1.oktobri. Sekojoši, ar 2021.gada 1.oktobri tiks aizstāta FID tīmekļvietne zinojumi.fid.gov.lv ar jaunu FID uzturētu tīmekļvietni goAML.fid.gov.lv. Ņemot vērā jaunās ziņošanas sistēmas izveidi, goAML lietotājiem būs nepieciešams no jauna izveidot lietotāja kontus arī tad, ja tie iepriekš bija reģistrēti vietnē zinojumi.fid.gov.lv.
Paredzēts, ka NILLTPFN likuma subjekts vai tā deleģēts pārstāvis piesaka goAML sistēmas lietotāja kontu FID tīmekļvietnē, aizpildot elektronisku pieteikumu un pievienojot dokumenta kopiju, kas apliecina tā tiesības pārstāvēt NILLTPFN likuma subjektu. Pilnvarojuma vai cita veida pārstāvības tiesības apliecinošs dokuments nebūs jāpievieno ja pārstāvības tiesības izriet no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem. Pēc pieteikumā un pievienotā dokumenta kopijā iekļautās informācijas pārbaudes goAML sistēmā tiks aktivizēts lietotāja konts, kurš tiks piesaistīts unikālam ziņotāja identifikatoram. FID neaktivizēs goAML sistēmas lietotāja kontu gadījumā, ja NILLTPFN likuma subjekts nebūs reģistrēts uzraudzības un kontroles institūcijā (VID, PTAC, FKTK u.c.).
Ziņojumu iesniedzēji, kas atbilst NILLTPFN 3.1 panta statusam, tas ir, personas, kas nav minētas NILLTPFN likuma 3.pantā kā šī likuma subjekti un arī valsts institūcijas, atvasinātas publiskās personas un to institūcijas, kas būs pamanījuši ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītas darbības, ziņojumus FID iesniegs rakstiski, tostarp iesniegumu parakstot ar drošu elektronisko parakstu atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3.panta 1.daļai, vai izmantojot Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv pieejamās tiešsaistes formas.
Ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem
Jāuzsver, ka pašu ziņojumu saturs un būtība, ziņojot par aizdomīgiem darījumiem, nemainās pēc to būtības. Tāpat kā iepriekš, arī nākotnē ar normatīvo aktu netiks noteikts aizdomīgu darījumu pazīmes, pie kurām obligāti sniedzams ziņojums FID. Līdz ar to arī NILLTPFN likuma subjektiem ir jāizveido noteiktu pazīmju saraksts, kādas darbības konstatējot tiks sniegts ziņojums FID. Šāda pazīmju saraksta izveidošana būtiski atvieglo NILLTPFN likuma subjektu darbu, jo ir iespējams reaģēt nekavējoties, ja vien klients veic kādu darbību, kura jau iepriekš ir tikusi atzīta par riskantu un aizdomīgu. Šeit svarīgi atgādināt, ka NILLTPFN likuma subjektiem būtu nepieciešams regulāri ielūkoties FID tīmekļa vietnē un to uzraugošo un kontrolējošo iestāžu tīmekļa vietnēs, lai iepazītos ar iestāžu sagatavotajām aktuālajām tipoloģijām par biežāk konstatētajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas gadījumiem.
Jāatgādina, ka NILLTPFN likuma 31.5 pants nosaka, ka no NILLTPFN likuma subjekta saņemtā informācija uzskatāma par ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā informācija ietver vismaz:
1) klienta identifikācijas datus un NILLTPFN likuma 37.2 pantā minēto izpētes dokumentu kopijas, ciktāl tās attiecas uz likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu (klienta anketas, klienta pārstāvja personu apliecinošo dokumentu kopijas, citi klienta izpētes dokumenti, informācija par visiem klienta veiktajiem un saņemtajiem maksājumiem);
2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;
3) pamatojumu, kāpēc NILLTPFN likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu;
4) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas.
Tādējādi ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem ir jābūt pietiekami konkrētiem un norādot uz izsekojamu un izpētītu notikumu.
Kā būtiskākais jauninājums šeit ir iespēja ar vienu ziņojumu paziņot gan FID par konstatētu aizdomīgu darījumu, gan arī VID iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā. Paredzēts, ka ziņojumu VID iesniegs izmantojot goAML sistēmu, ziņojumā atzīmējot norādi, ka ziņojums iesniegts par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā un nosūtāms VID. Šeit gan vēl aizvien ir jāņem vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta 3.daļā noteiktās pazīmes, kas liecina par iespējami aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuru mērķis ir samazināt budžetā iemaksājamā nodokļa apmēru vai palielināt no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, vai kas iespējami norāda uz noziedzīgiem nodarījumiem par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
Sliekšņa deklarācijas
Tāpat kā ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem, tāpat arī sliekšņa deklarāciju iesniegšanas pamati pēc būtības paliek tie paši. Tostarp netiek mainītas naudas summas, kuras konstatējot dažādiem NILLTPFN likuma subjektiem rodas pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju. Ar noteikumiem ir skaidri noteikts, ka sliekšņa deklarācija ir iesniedzama tikai un vienīgi par darījumu, kas tiek veikts starp NILLTPFN likuma subjektu un klientu. Ja NILLTPFN likuma subjekts identificē sava klienta un trešās personas darījumu, kurā NILLTPFN likuma subjekts nav piedalījies, kas atbilst sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pazīmēm, tad NILLTPFN likuma subjekts sliekšņa deklarācija neiesniedz, bet izvērtē pamatu iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu FID, ja darījumā saskatāmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas pazīmes.
Būtiski, ka ar jauno sliekšņa deklarāciju iesniegšanas kārtību ir izsmeļoši uzskaitītas NILLPTFN likuma subjektu kategorijas, kuras veic sliekšņa deklarāciju iesniegšanu. Tostarp ir noteikts, ka sliekšņa deklarācijas par NILLTPFN likuma subjekta un klienta veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kas sasniedz vai pārsniedz 7000 EUR (izņemot inkasācijas pakalpojumā iemaksātu/izņemtu skaidru naudu no norēķinu konta), kā arī nosūtītiem un saņemtiem pārrobežu maksājumiem, kuru summa sasniedz vai pārsniedz 500 000 EUR, iesniedz tikai maksājumu pakalpojumu sniedzēji Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.
Papildus sliekšņa deklarācijas no 2021.gada 1.oktobra iesniegs arī zvērināti notāri par gadījumiem, kur mantinieks mantojuma masas sastāvā būs norādījis nereģistrējamu kustamu mantu vai skaidru naudu, kuras novērtējums pārsniedz 15 000 EUR. Minētais ir saistīts ar VID paralēlās ziņošanas sistēmas atcelšanu, jo turpmāk šo informāciju FID pārsūtīs VID.
Noteikts, ka ja sliekšņa deklarācijas iesniedzama par darījumiem ar līdzekļiem ārvalstu valūtās, tad ārvalstu valūtas kursu nosaka atbilstoši Eiropas Centrālās bankas publicētajam euro atsauces kursam darījuma veikšanas dienā. Savukārt, ja darījumā tiek izmantota ārvalstu valūta, kurai Eiropas Centrālā banka nepublicē euro atsauces kursu, aprēķiniem izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā interneta resursā publicēto jaunāko valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk sliekšņa deklarācija būs iesniedzama ne vēlāk kā nākamās kalendārās nedēļas laikā, tajā norādot iepriekšējās nedēļas laikā konstatētos darījumus. Sliekšņa deklarācija nebūs jāsniedz ja iepriekšējā perioda laikā (iepriekšējās nedēļas laikā) nav veikti darījumi, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajām sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pazīmēm. Tāpat arī ja informācija, kas ir NILLTPFN likuma subjekta rīcībā, atbilst gan Ministru kabineta noteiktajām sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pazīmēm, gan liecina par darījuma aizdomīgumu, NILLTPFN likuma subjekts papildus sliekšņa deklarācijai iesniegs FID arī ziņojumu par aizdomīgu darījumu.
IKS atjauninājumi un izmaiņas normatīvajos aktos
Ņemot vērā izmaiņas, kas stāsies spēkā no 2021. gada 1. oktobra, NILLTPFN likuma subjektiem ir nepieciešams atjaunot izstrādātās iekšējās kontroles sistēmas. NILLTPFN likuma 8.panta 2.daļa paredz, ka ne retāk kā reizi 18 mēnešos ir jāizvērtē iekšējās kontroles sistēmas (IKS) darbība un tā jāatjauno. Savukārt neatkarīgi no šī termiņa IKS ir jāatjauno, ja ir notikušas izmaiņas normatīvajos aktos.
*Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autoru personīgais viedoklis un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem.
**Rakstā iekļautas atsauces uz Noteikumu projekta “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” anotāciju.