ASV pastiprina sankciju spiedienu uz Krieviju: Lindsey O. Graham Sanctioning Russia and Iran Act
2026. gada 18. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja Lindsey O. Graham Sanctioning Russia and Iran Act of 2026 – būtisku jaunu ASV sankciju regulējumu, kas būtiski paplašina ASV prezidenta iespējas vērst ekonomisko spiedienu ne tikai pret Krieviju, bet arī pret trešajām valstīm, kas turpina iegādāties Krievijas energoresursus vai palīdz apiet sankcijas.
Lai gan likuma tiešā ietekme galvenokārt attiecas uz ASV jurisdikciju, tā nozīme ir daudz plašāka. Latvijas uzņēmumiem, finanšu iestādēm un sankciju atbilstības speciālistiem jaunais regulējums ir būtisks, jo tas vēl vairāk palielina riskus darījumos ar Krieviju, kā arī ar valstīm un uzņēmumiem, kas var būt iesaistīti sankciju apiešanā.
Būtiskākais – sankcijas vērstas arī pret Krievijas darījumu partneriem
Jaunā likuma būtiska atšķirība ir tā, ka ASV sankciju politika arvien vairāk tiek vērsta ne tikai pret Krievijas uzņēmumiem un personām, bet arī pret trešo valstu uzņēmumiem un finanšu institūcijām, kas turpina sadarboties ar Krieviju.
Likums paredz iespēju noteikt tarifus līdz 100% precēm, kas ASV tiek importētas no valstīm, kuras ir starp pieciem lielākajiem Krievijas jēlnaftas vai dabasgāzes pircējiem. Līdzīgs mehānisms paredzēts arī attiecībā uz piecām valstīm, kuras tiek identificētas kā nozīmīgākās Krievijas naftas eksporta sankciju apiešanas veicinātājas.
Svarīgi, ka šie tarifi nav automātiski piemērojami visām šīm valstīm – likums piešķir prezidentam plašas pilnvaras noteikt konkrētos pasākumus, un to praktiskā ietekme būs atkarīga no turpmākajiem ASV administrācijas lēmumiem.
Turklāt likums paredz iespēju noteikt ļoti augstus tarifus arī Krievijas izcelsmes precēm. ASV prezidentam ir jāpaaugstina muitas maksājumi Krievijas izcelsmes precēm līdz vismaz 500% 30 dienu laikā pēc likuma pieņemšanas, ievērojot likumā paredzētos izņēmumus.
Īpaši svarīgs aspekts – Krievijas sankciju apiešana
Latvijas uzņēmumu kontekstā viena no nozīmīgākajām jaunā likuma daļām ir vēršanās pret sankciju apiešanas infrastruktūru.
Likums paredz sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas valdību, militāro sektoru vai darbojas Krievijas sankciju apiešanas tīklos. Tāpat paredzētas sankcijas pret noteiktām Krievijas finanšu institūcijām un iespēja piemērot tā sauktās sekundārās sankcijas ārvalstu finanšu institūcijām, kas veic būtiskus darījumus ar sankcionētām Krievijas finanšu institūcijām.
Tas ir būtisks signāls finanšu sektoram: sankciju risks arvien vairāk tiek vērtēts ne tikai pēc principa “vai konkrētais uzņēmums ir sankciju sarakstā?”, bet arī pēc tā, kāds ir darījuma ekonomiskais saturs, darījuma partnera tīkls, finansējuma avots un iespējamais sankciju apiešanas mērķis.
Šāda pieeja jau ir redzama arī Eiropas Savienības sankciju politikā. ES 21. sankciju paketē 2026. gada jūlijā tika iekļautas papildu trešo valstu struktūras, kas saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai sankciju apiešanu.
Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem?
Latvijas uzņēmumam nav pietiekami pārbaudīt tikai to, vai darījuma partneris nav iekļauts ASV OFAC vai ES sankciju sarakstā.
Pieaug nepieciešamība vērtēt arī darījuma ekonomisko būtību un iespējamo gala saņēmēju.
Piemēram, paaugstināts risks var rasties situācijā, kad Latvijas uzņēmums pārdod preces uzņēmumam trešajā valstī, bet:
- preces faktiski paredzētas Krievijas tirgum;
- trešās valsts uzņēmumam nav reālas ekonomiskās darbības;
- preces pēc pārdošanas tiek reeksportētas uz Krieviju;
- maksājumu veic cita persona vai uzņēmums;
- darījumā iesaistīti Krievijas finanšu institūciju klienti;
- darījuma ķēdē parādās uzņēmumi valstīs ar paaugstinātu sankciju apiešanas risku;
- dokumenti par preču galalietotāju vai galaizmantošanu ir nepilnīgi vai pretrunīgi.
Šāda riska novērtēšana ir īpaši būtiska uzņēmumiem, kas nodarbojas ar loģistiku, finanšu pakalpojumiem, preču eksportu, elektroniku, rūpniecības iekārtām, tehnoloģijām, enerģētiku un starpniecību šajās jomās.
Īpaša uzmanība finanšu sektoram
Jaunais ASV regulējums ir nozīmīgs arī Latvijas bankām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem.
Likums paredz iespēju piemērot sekundāras sankcijas ārvalstu bankām, kas veic būtiskus darījumus ar noteiktām Krievijas finanšu institūcijām. Tas nozīmē, ka sankciju risks var nonākt līdz finanšu institūcijai, kas pati nav sankcionēta, bet tās darbība rada būtisku risku saistībā ar sankcionētu Krievijas finanšu sektoru.
ASV OFAC jau līdz šim ir uzsvēris riskus ārvalstu finanšu institūcijām, kas atbalsta Krievijas sankciju apiešanu vai Krievijas militāri rūpniecisko bāzi.
Tādēļ Latvijas finanšu sektorā arvien būtiskāka kļūst ne tikai sanctions screening, bet arī darījumu konteksta analīze, klienta darījumu modeļu izvērtēšana un sankciju apiešanas indikatoru identificēšana.
ASV un ES sankciju režīmi nav identiski
Latvijas uzņēmumiem vienlaikus jāņem vērā, ka ASV un ES sankciju režīmi ir atšķirīgi.
Latvijas uzņēmumam primāri saistošas ir ES sankcijas un Latvijas nacionālais sankciju regulējums. Tomēr atsevišķos gadījumos uzņēmumam var būt arī ASV sankciju risks, piemēram, ja darījumā ir ASV persona, ASV uzņēmums, ASV izcelsmes preces vai tehnoloģijas, ASV finanšu sistēma vai cita ASV jurisdikcijas saikne.
Tādēļ praksē var būt situācija, kurā darījums formāli nav aizliegts saskaņā ar ES sankcijām, bet tas tomēr rada būtisku ASV sankciju vai sekundāro sankciju risku.
Šī atšķirība Latvijas uzņēmumiem ir īpaši nozīmīga, jo bankas un starptautiskie partneri nereti piemēro stingrākus iekšējos sankciju standartus nekā minimāli nepieciešams konkrētās jurisdikcijas tiesību aktos.
Jaunais ASV regulējums jāskata kopā ar ES sankciju pastiprināšanu
ASV likuma pieņemšana nav izolēts notikums. Arī ES 2026. gadā turpina pastiprināt pasākumus pret Krievijas sankciju apiešanu.
ES 21. sankciju paketē tika paplašināti ierobežojumi Krievijas enerģētikas, finanšu, kriptoaktīvu un militāri rūpnieciskā kompleksa sektoros. Tika papildus sankcionētas trešo valstu struktūras, kas tiek saistītas ar sankciju apiešanu.
Savukārt ES sankciju sistēmā arvien lielāka nozīme ir tā sauktajai anti-circumvention pieejai – sankciju apiešanas novēršanai caur trešajām valstīm. ES jau ir izmantojusi instrumentus, lai ierobežotu noteiktu preču eksportu uz trešajām valstīm, ja pastāv sistemātisks risks, ka šīs preces pēc tam tiek nogādātas Krievijā.
Praktiskā nozīme Latvijas uzņēmumu sankciju kontrolei
Jaunais ASV regulējums būtībā vēl vairāk nostiprina tendenci, ka sankciju atbilstība vairs nevar aprobežoties ar sankciju sarakstu pārbaudi.
Latvijas uzņēmumiem būtu lietderīgi īpaši izvērtēt:
1. Klienta un darījuma partnera īpašnieku struktūru
Jāpārbauda ne tikai tiešais klienta nosaukums, bet arī patiesie labuma guvēji, saistītie uzņēmumi un kontrolējošās personas.
2. Darījuma ģeogrāfiju
Jāvērtē ne tikai klienta reģistrācijas valsts, bet arī preču gala galamērķis, tranzīta valstis, maksājumu valstis un faktiskā darbības vieta.
3. Preču galaizmantošanu
Īpaši svarīgi tas ir precēm un tehnoloģijām, kurām var būt divējāds lietojums vai kuras var būt nozīmīgas Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.
4. Maksājumu ķēdi
Jāpārbauda, kas faktiski veic maksājumu un kas ir maksājuma saņēmējs, nepaļaujoties tikai uz līgumā norādīto darījuma partneri.
5. Trešo valstu starpniekus
Īpaša uzmanība pievēršama uzņēmumiem, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji palielinājuši tirdzniecību ar Krieviju vai parādījušies kā jauni starpnieki darījumu ķēdē.
6. Sankciju apiešanas pazīmes
Jāvērtē neparasti maršruti, neskaidri gala saņēmēji, neadekvāti cenu nosacījumi, pēkšņas izmaiņas darījumu plūsmās un darījuma partnera nevēlēšanās sniegt informāciju par gala lietotāju.
Būtiskākais secinājums
2026. gada 18. septembrī pieņemtais ASV likums iezīmē vēl vienu būtisku sankciju politikas attīstības posmu: ekonomiskais spiediens arvien vairāk tiek vērsts ne tikai pret sankcionēto valsti, bet arī pret tās starptautiskajiem darījumu partneriem un sankciju apiešanas infrastruktūru.
Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē, ka sankciju riska vadībā arvien svarīgāka kļūst nevis tikai formāla pārbaude, vai persona ir iekļauta sankciju sarakstā, bet gan darījuma kopējā riska izpratne.
Īpaši būtiski ir tas, ka ASV likuma lielākā daļa paredzēto pasākumu jāievieš 30 dienu laikā pēc likuma pieņemšanas – tātad līdz 2026. gada 18. oktobrim. Vienlaikus likums piešķir ASV prezidentam plašas tiesības piemērot izņēmumus un atteikties no atsevišķiem pasākumiem, ja tas tiek atzīts par nepieciešamu ASV nacionālajās interesēs. Tādēļ tuvāko nedēļu laikā īpaši svarīgi būs sekot ASV administrācijas un OFAC praktiskajiem īstenošanas lēmumiem.
Latvijas sankciju atbilstības vidē tas nozīmē vienu būtisku tendenci: sankciju risks arvien mazāk ir tikai “sarakstu pārbaudes” jautājums un arvien vairāk kļūst par darījuma, klienta, preču, maksājumu un gala saņēmēja kopējā riska izvērtēšanas jautājumu.
