Vai ziņošanas pienākums Finanšu izlūkošanas dienestam atbilst advokāta un revidenta profesijām noteiktajām konfidencialitātes prasībām?

Līdz 2017.gada 9.novembrim, kad spēkā stājās apjomīgie grozījumi NILLTFN likumā IV AML direktīvas prasību izpildei, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļa paredzēja vispārīgu izņēmumu no jebkāda ziņošanas pienākuma attiecībā uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāvēja vai pārstāvēja klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedza konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

Šobrīd, kopš 2017.gada 9.novembra, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļa paredz, ka prasības par ziņojumu sniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

Turpat, NILLTFN likuma 30.panta 3.daļā arī ir papildus noteikts, ka šīs tiesības neziņot nav attiecināmas uz gadījumiem, kad klients palīdzību saņem tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tādējādi ir secināms, ka NILLTFN likuma prasības paredz ierobežot atsevišķām profesijām noteiktās konfidencialitātes prasības, ja sniegtā palīdzība klientam ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un/vai terorisma finansēšanu.

Leave a comment