Piektā ES AML direktīva (AMLD 5)

Ņemot vērā pēdējo gadu laikā notikušos terora aktus ES, kā arī „Panamas dokumentu” publiskošanu, 2018.gada 19.jūnijā tika publicēta piektā (V) ES AML direktīva (AMLD 5) jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES. Piektā AML direktīva stājās spēkā 2018.gada 9.jūlijā un ES dalībvalstīm ir pienākums pārņemt direktīvā noteiktās prasības savās nacionālajās tiesībās līdz 2020.gada 20.janvārim.

Piektā AML direktīva:
• paplašina AML subjektu loku ar virtuālās valūtas tirdzniecību platformām un kontu turētājiem, nodokļu pakalpojumu sniedzējiem un mākslas darbu tirgotājiem;
• nodrošina piekļuvi informācijai par ES reģistrēto uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem;
• paredz obligātu pienākumu pārliecināties par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem publiskajos reģistros;
• nosaka pienākumu dalībvalstīm izveidot politiski nozīmīgu personu sarakstus;
• paredz stingras prasības klientu padziļinātajai izpētei gadījumiem, kad finanšu līdzekļi ir saistīti ar augsta riska trešajām valstīm;
• aizliedz uzturēt anonīmus banku kontus un seifus, kā arī paredz informācijas apmaiņu par bankas kontu un seifu īpašniekiem ES;
• nodrošina informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īpašniekiem;
• samazina darījumu summas bez klienta identifikācijas veikšanas priekšapmaksas karšu un e-naudas lietotājiem;
• vēl vairāk uzlabo ES dalībvalstu kontroles dienestu (Financial Intelligence Unit) pilnvaras un veicina iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu.

Šobrīd piektās AML direktīvas prasības vēl nav pilnībā pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos un, tādējādi, jau tuvākajā laikā ir gaidāmi ievērojami grozījumi NILLTFN likumā un citos normatīvajos aktos.

Leave a comment