Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesā labuma guvējiem

Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesā labuma guvējiem

2019.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā. Ar šiem NILLTPFN likuma grozījumiem Uzņēmumu reģistram (UR) tika uzdots sadarboties ar NILLTPFN likuma subjektiem, lai apzinātu un ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par klienta patiesā labuma guvējiem (PLG). Sekojoši, NILLTPFN likuma subjektiem no 2020.gada 1.jūlija ir noteikts pienākums ziņot UR par tādiem gadījumiem, kur klienta izpētes laikā ir konstatēts cits PLG, kas nav deklarēts publiski.

Iekšējās kontroles sistēmas risku novērtējums – risku matrica

Iekšējās kontroles sistēmas risku novērtējums – risku matrica

Atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force – FATF) ieteikumiem, uz riskiem balstītas pieejas (risk-based approach) piemērošana ir ieteicama arī privātajam sektoram. Šīs pieejas mērķis ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, cīņas pret terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, kā arī starptautisko sankciju novēršanas  pasākumi tādā veidā un tādā mērā, kas nodrošinātu patiesu risku samazināšanu mazināšanu.

Līgumu slēgšana ar sadarbības partneriem, ievērojot NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasības

Līgumu slēgšana ar sadarbības partneriem, ievērojot NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasības

Civillikuma 1482.pants paredz, ka darījumi jāizteic rakstiski vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1492.pantam rakstisku darījumu aktus var sastādīt tādā formā, kā katrs vēlas; pie tam nav vajadzīgas nekādas sevišķas formalitātes un darījuma dalībnieki nav saistīti ne ar kādiem paraugiem. Tādējādi Latvijā starp komersantiem un to klientiem pastāv pilnīga līgumu formas un satura brīvība. Attiecīgi arī darījuma puses pašas var izvēlēties kādus nosacījumus iekļaut līgumos.

AML dokumentu sagatavošana un ieviešana praksē – kam pievērst uzmanību 2020. gadā?

AML dokumentu sagatavošana un ieviešana praksē – kam pievērst uzmanību 2020. gadā?

Kam pievērst uzmanību, sagatavojot un praksē ieviešot AML dokumentus – iekšējās kontroles sistēmu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) prasību izpildei, 2020. gadā? Nozīmīgākās izmaiņas, kuras ietekmēs iekšējās kontroles sistēmu sagatavošana, ir  2019.gada 13.jūnijā Saeimas pieņemtie grozījumi NILLTPFN likumā, 2019.gada 27.augustā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi Nr.407 „Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” un Nr.408 „Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kā arī 2020. gada februārī gaidāmais Moneyval ekspertu ziņojums par Latvijas progresu cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Islande iekļauta FATF uzraugāmo valstu jeb “pelēkajā” sarakstā

Islande iekļauta FATF uzraugāmo valstu jeb “pelēkajā” sarakstā

2019. gada 18. oktobrī neatkarīgā starpvaldību organizācija Finanšu darījumu darba grupa (FATF) uzraugāmo valstu jeb “pelēkajā” sarakstā iekļāva Islandi. Šobrīd Islande ir vienīgā Rietumeiropas valsts FATF “pelēkajā” sarakstā, atrodoties tajā līdzās 11 citām valstīm. FATF uzraugāmo valstu sarakstā tiek iekļautas valstis, kurām novēroti stratēģiski trūkumi, kā arī neefektīva cīņa ar naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu un FATF rekomendāciju īstenošanu.

NILLTFN likuma un Sankciju likuma subjekts – kā noteikt, kuriem komersantiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu?

NILLTFN likuma un Sankciju likuma subjekts – kā noteikt, kuriem komersantiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu?

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) 3. panta 1. daļā ir uzskaitītas komersantu grupas, kurām, veicot komercdarbību kādā noteiktā sfērā, ir pienākums izveidot un pielietot iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai. Papildus tam, arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (Sankciju likums) no 2019. gada 1. maija pieprasa noteiktām komersantu grupām veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.